5. pants

Pieaicinātā persona - Finanšu ministrija -

norāda, ka apstrīdētā norma esot piemērota likumdevēja izraudzītā

leģitīmā mērķa sasniegšanai. Apstrīdētā norma nodrošinot to, ka

pretendentiem, kuri atrodas līdzīgos apstākļos, tiek piemērots

viens tiesiskais regulējums, savukārt tiem, kuri atrodas dažādos

apstākļos, - atšķirīgs tiesiskais regulējums. Vienlaikus

apstrīdētā norma nodrošinot to, ka visiem pretendentiem, kuri

piedalās publisko iepirkumu procedūrās, tiek vienlīdzīgi

piemērots attiecīgais izslēgšanas nosacījums.

Finanšu ministrija atzīst, ka apstrīdētā norma nav vienīgais

veids, kā var cīnīties ar nodarbinātības problēmām un

izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Tomēr citi pasākumi esot

mazefektīvi, jo balstoties nevis uz komersantu motivēšanu, bet

gan uz kontroli un sodīšanu. Tā kā Valsts ieņēmumu dienesta

kapacitāte esot ierobežota, bet tādu komersantu, kuri saviem

darba ņēmējiem izmaksā salīdzinoši zemu atalgojumu, esot ļoti

daudz, būtu nepieciešami nesamērīgi izdevumi un laika patēriņš.

Līdz ar to neesot iespējams apstrīdētās normas mērķi sasniegt ar

citiem, indivīda pamattiesības mazāk ierobežojošiem

līdzekļiem.

Finanšu ministrija uzskata, ka apstrīdētajā normā ietvertais

pamattiesību ierobežojums vērtējams kopsakarā ar Ministru kabineta 2010. gada 10. augusta

noteikumiem Nr. 761 "Noteikumi par kārtību, kādā apkopojama,

sagatavojama un publicējama informācija par vidējiem darba

ienākumiem un deklarētajiem gada apliekamajiem ienākumiem"

(turpmāk - Noteikumi Nr.

761), kas atsevišķos gadījumos ļauj veikt darba devēja izmaksātā

atalgojuma pārrēķinu. Tādējādi varot izvairīties no apstrīdētās

normas piemērošanas situācijās, kad salīdzinoši zema vidējā

atalgojuma izmaksai konkrētā uzņēmumā ir objektīvi

iemesli.

Finanšu ministrija pauž

viedokli, ka iepirkuma procedūras pretendentu loka ierobežošanu

un pēc iespējas izdevīgāka piedāvājuma izvēli neesot iespējams

pretnostatīt godīgas konkurences nodrošināšanai un nodokļu

nomaksas pienākuma izpildei. Sabiedrība esot ieinteresēta, lai

valsts līdzekļi tiktu izmantoti pēc iespējas efektīvi. Šī

interese ietverot arī pretendenta nodokļu nomaksas saistību izpildes kritērijus.

Turklāt apstrīdētā norma aizsargājot tos iepirkuma

procedūras pretendentus,

kuri ir izpildījuši visas nodokļu nomaksas saistības pret

valsti.

Finanšu ministrija norāda,

ka Direktīva 2004/18/EK neliedzot valstij paturēt spēkā

vai pieņemt materiālo tiesību normas, kuru mērķis ir nodrošināt

vienlīdzīgas attieksmes, kā arī pārskatāmības principa ievērošanu

publisko iepirkumu jomā. Pieņemot apstrīdēto normu, likumdevējs

esot rīkojies Direktīvas 2004/18/EK 45. panta un Eiropas

Savienības Tiesas prakses pieļautās rīcības brīvības

ietvaros.