92. pants
, tomēr tas nenozīmē, ka šajā pantā noteiktajām

pamattiesībām nevarētu noteikt nekādus ierobežojumus. Satversmes

tiesa ir secinājusi, ka arī Satversmes 116. pantā neminētās

pamattiesības var ierobežot, lai aizsargātu citas Satversmē

garantētās vērtības (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 22.

oktobra sprieduma lietā Nr. 2002-04-03 secinājumu daļas 2.

punktu).

Satversmes tiesa jau vairākkārt norādījusi, ka tiesības uz

taisnīgu tiesu ir vienas no svarīgākajām personas tiesībām, tāpēc

ierobežojumi šīm personas tiesībām nosakāmi tikai pašos

nepieciešamākajos gadījumos (sk. Satversmes tiesas 2003. gada

6. oktobra sprieduma lietā Nr. 2003-08-01 secinājumu daļas 1.

punktu, 2006. gada 14. marta sprieduma lietā Nr. 2005-18-01 10.

punktu un 2008. gada 20. novembra sprieduma lietā Nr. 2008-07-01

8. punktu). Šādu secinājumu pamato tas, ka personas

pamattiesību aizsardzība ir viens no demokrātiskas tiesiskas

valsts nozīmīgākajiem pienākumiem. Valstij jānodrošina efektīva

aizsardzība ikvienai personai, kuras tiesības vai likumiskās

intereses ir aizskartas (sk. Satversmes tiesas 2001. gada 5.

decembra sprieduma lietā Nr. 2001-07-0103 secinājumu daļas 1.

punktu un 2006. gada 14. marta sprieduma lietā Nr. 2005-18-01 10.

punktu). Personas tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšana ir

nozīmīgākais līdzeklis šā mērķa sasniegšanai (sk. Satversmes

tiesas 2005. gada 4. janvāra sprieduma lietā Nr. 2004-16-01 7.1.

punktu).

Tiesības uz brīvu pieeju tiesai, līdzīgi kā citas

pamattiesības, var ierobežot, ja šāds ierobežojums ir noteikts ar

pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, ierobežojumam ir leģitīms

mērķis un ierobežojums ir samērīgs ar leģitīmo mērķi (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2003. gada 27. jūnija sprieduma lietā

Nr. 2003-04-01 secinājumu daļas 1.2. punktu).

20. Pieeja tiesai ir ierobežota ar apstrīdēto normu -

Publisko iepirkumu likuma 83.2 pantu. Lietā nepastāv

strīds par to, ka apstrīdētais pants ir pieņemts un izsludināts

Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā.

Tātad pamattiesību ierobežojums ir

noteikts ar likumu.

21. Ikviena tiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

labad (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 22. decembra sprieduma

lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu un 2006. gada 14. marta sprieduma

lietā Nr. 2005-18-01 13. punktu).

Saeima atbildes rakstā norāda, ka nodrošinājuma institūts

ieviests ar mērķi panākt iepirkuma procedūras ātrumu un

efektivitāti, uzlabojot komercdarbības vidi, nodrošinot godīgu

konkurenci un sabiedriski nozīmīgu pasākumu veikšanu. Šāds mērķis

esot saistīts ar Satversmes 116. pantā minētās konstitucionālās

vērtības - sabiedrības labklājības - aizsardzību.

Satversmes tiesa piekrīt Saeimas norādītajam, ka sabiedrība ir

ieinteresēta, lai iestāžu funkcionēšanu nekavētu dažādu to

darbības nodrošināšanai nepieciešamo preču, pakalpojumu vai būvju

neesamība. Valstij un pašvaldībām iepirkuma līgumu aizkavēšanās

var radīt papildu izdevumus. Arī sabiedrības interesēs ir ātra un

efektīva iepirkumu norise. Iepirkuma procedūras apstrīdēšana,

vēršoties Birojā ar nepamatotiem iesniegumiem, var kavēt

iepirkumu veikšanu, pagarinot iepirkuma procedūru par likumā

noteikto iesniegumu izskatīšanas un Biroja lēmuma sagatavošanas

termiņu, proti, par vienu mēnesi un trim darbdienām.

Saeima norādījusi, ka apstrīdētajās normās ietvertais

ierobežojums noteikts, lai aizsargātu iepirkuma procedūras

uzvarētāju pret negodprātīgiem konkurentiem un atturētu

atsevišķas personas no vēršanās Birojā ar nepamatotiem

iesniegumiem, tādā veidā traucējot pasūtītāja iespējas laikus

noslēgt publiskos līgumus. Līdz ar to efektīvu un ātru iepirkuma

procedūru esot iespējams nodrošināt tikai tad, ja tiek mazināts

tādu apzināti nepamatotu iesniegumu skaits, kuru mērķis ir kavēt

iepirkuma procedūru un novilcināt iepirkuma līguma slēgšanu.

Atšķirībā no tiesas procesā noteiktajiem maksājumiem par

pieteikuma vai sūdzības iesniegšanu, kas ne vien kalpo par zināma

veida barjeru, lai novērstu nepamatotu pieteikumu vai sūdzību

iesniegšanu, bet arī ļauj daļēji segt tiesu uzturēšanas

izdevumus, nodrošinājuma mērķis nav nedz gūt peļņu, nedz arī

kompensēt izdevumus (sk. lietas materiālu 1. sēj.

203.lpp.). To apstiprina arī Publisko iepirkumu likuma

83.2 panta trešā daļa, kurā paredzēts atmaksāt

nodrošinājumu iesniedzējam, ja: 1) iesnieguma iesniedzējs ir

rakstveidā atsaucis savu iesniegumu līdz tā izskatīšanas sēdes

dienai; 2) pasūtītājs līdz iesnieguma saņemšanai ir noslēdzis

iepirkuma līgumu; 3) Iepirkumu uzraudzības birojs nav pieņēmis

iesniegumu izskatīšanai vai 4) komisija ir atzinusi iesniegumu

par pamatotu vai daļēji pamatotu.

Līdz ar to apstrīdētā ierobežojuma mērķis ir nodrošināt

publiskā iepirkuma procedūras ātrumu un efektivitāti, mazinot

apzināti nepamatotu iesniegumu skaitu, proti, ierobežojums

noteikts, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības.

Tātad ar apstrīdēto pantu

noteiktajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis.

22. Lai secinātu, vai ir ievērots samērīguma princips,

jānoskaidro:

1) vai likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā

mērķa sasniegšanai;

2) vai nav saudzējošāku līdzekļu šā mērķa sasniegšanai un

3) vai labums, ko iegūs sabiedrība, ir lielāks par indivīda

tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu.

Ja tiek atzīts, ka tiesību norma neatbilst kaut vienam no šiem

kritērijiem, tad tā neatbilst samērīguma principam un ir

prettiesiska (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 19. marta

sprieduma lietā Nr. 2001-12-01 secinājumu daļas 3.1.

punktu).

23. Lai izvērtētu, vai apstrīdētais pants sasniedz

leģitīmo mērķi, jānoskaidro, vai likumdevēja izraudzītais

līdzeklis - iesnieguma nodrošinājums - ir piemērots leģitīmā

mērķa sasniegšanai. Proti, vai apstrīdētajā pantā paredzētais

nodrošinājums samazina apzināti nepamatoto iesniegumu skaitu un

padara iepirkuma procedūru ātrāku un efektīvāku.

2009. gada 1. novembrī stājās spēkā arī citi grozījumi

Publisko iepirkumu likumā. Tie paredzēja izmaiņas līgumcenu

robežvērtībās, atkarībā no kurām piemērojamas iepirkuma

procedūras, kā arī paredzēja Birojam tiesības atstāt bez

izskatīšanas iesniegumus par iepirkuma procedūras pārkāpumiem, ja

tajos ietvertās ziņas ir acīmredzami nepietiekamas iesniedzēja

prasības apmierināšanai vai iesniegums ir acīmredzami noraidāms

pēc būtības. Likumā paredzēts arī termiņa ierobežojums iepirkuma

procedūras apstrīdēšanai Birojā. Visi minētie likuma

papildinājumi pēc būtības vērsti uz iepirkuma procedūras

efektivizēšanu un tās tiesiskuma uzraudzību.

Turklāt, izvērtējot ierobežojuma piemērotību leģitīmā mērķa

sasniegšanai, izskatāmajā lietā Satversmes tiesai ierobežojums

jāizvērtē tādā apjomā, kādā tas ir noteikts apstrīdētajā pantā,

kā arī jāņem vērā gan iesnieguma iesniedzēju, gan uzņēmējdarbības

vides, gan sabiedrības intereses, kuras ierobežojums var

skart.

24. Apstrīdētais pants noteic, ka par iesnieguma

iesniegšanu Birojam iesniedzējs maksā nodrošinājumu. No šā

maksājuma personas ir atbrīvotas vienīgi likumā noteiktajos

gadījumos. Tātad apstrīdētais pants paredz maksājumu ne tikai tām

personām, kuras iesniedz apzināti nepamatotu iesniegumu ar mērķi

kavēt iepirkuma procedūru, bet arī visām citām personām, kuras

iepirkuma procedūrā ir saskatījušas pārkāpumus un vēlas tos

novērst.

Līdz ar to apstrīdētais pants, ciktāl tas paredz pienākumu

maksāt nodrošinājumu par iesnieguma iesniegšanu Birojam, ierobežo

gan pamatotu, gan nepamatotu iesniegumu iesniedzējus.

25. Birojs atbilstoši Publisko iepirkumu likuma

83.1 panta pirmajai daļai ir tiesīgs iesniegumu atstāt

bez izskatīšanas, ja iesniegumā ietvertās ziņas ir acīmredzami

nepietiekamas iesniedzēja prasības apmierināšanai vai iesniegums

ir acīmredzami noraidāms pēc būtības. Šādā gadījumā iepirkuma

procedūra netiek apturēta, un tāpēc nodrošinājums iesniedzējam

tiek atmaksāts.

Ja Birojs iesniegumu pieņēmis, tas šo iesniegumu izskata

mēneša laikā uz atzīst par pamatotu, daļēji pamatotu vai

nepamatotu. Nodrošinājums tiek atmaksāts, ja iesniegums atzīts

par pamatotu vai daļēji pamatotu, savukārt nevienam no nepamatoto

iesniegumu iesniedzējiem iemaksātais nodrošinājums netiek

atmaksāts.

Kā liecina iesniegumu izskatīšanas prakse, izskatīto un par

nepamatotiem atzīto iesniegumu vidū mazākā daļa ir tādu

iesniegumu, ko varētu uzskatīt par acīmredzami nepamatotiem vai

iesniegtiem ar mērķi kavēt iepirkuma procedūru. Bieži iesniegumu

pamatā ir ar Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju

saistīti jautājumi vai arī juridiski neviennozīmīgi

interpretējamas iepirkuma procedūras dokumentos noteiktās

prasības, kas neliecina par pasūtītāju sagatavotās iepirkuma

dokumentācijas augstu kvalitāti (sk. Informatīvo ziņojumu par

iespējām pilnveidot normatīvos aktus, lai mazinātu iespējas

nepamatoti kavēt valsts iepirkumu procedūras

http://www.iub.gov.lv/files/upload/ftp/tiesibuakti/Infsudzibas.pdf,

aplūkots 2010. gada 15. martā).

Biroja sniegtā informācija liecina, ka pēc nodrošinājuma

ieviešanas nepamatoto iesniegumu procentuālā attiecība pret

pamatotajiem un daļēji pamatotajiem iesniegumiem nav būtiski

mainījusies (sk. lietas materiālu 3. sēj. 57. - 64. lpp. un

Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapu

http://www.iub.gov.lv/). Arī Finanšu ministrija secina: "nav

pamata apgalvojumam, ka pasūtītāju pieņemto lēmumu iepirkuma

procedūrās apstrīdēšana IUB visbiežāk nepamatoti kavē iepirkuma

līgumu noslēgšanu" (sk. Informatīvo ziņojumu par iespējām

pilnveidot normatīvos aktus, lai mazinātu iespējas nepamatoti

kavēt valsts iepirkumu procedūras

http://www.iub.gov.lv/files/upload/ftp/tiesibuakti/Infsudzibas.pdf,

aplūkots 2010. gada 15. martā).

Iesniegums, kas atzīts par nepamatotu, ne vienmēr uzskatāms

arī par tādu, kas iesniegts ar mērķi apzināti kavēt iepirkuma

procedūru. Tomēr nodrošinājumu zaudē arī tās personas, kuras

iesniegumu iesniegušas ar mērķi novērst normatīvo aktu pārkāpumu

un ar to radīto tiesību aizskārumu.

Tātad apstrīdētajā pantā noteiktais

ierobežojums attiecas ne tikai uz personām, kuras iesniedz

Birojam apzināti nepamatotus iesniegumus, bet arī uz tām

personām, kuru iesnieguma iemesls ir patiesas šaubas par

procedūras likumību.

26. Likumdevējs norādījis, ka ar apstrīdētajā pantā

noteikto ierobežojumu iespējams iepirkuma procedūru padarīt

ātrāku un efektīvāku. Tātad ir jānoskaidro, vai apstrīdētajā

pantā ietvertā prasība maksāt nodrošinājumu sasniedz likumdevēja

norādīto mērķi, proti, padara iepirkuma procedūru ātrāku un

efektīvāku.

27. Publisko iepirkumu likumā iekļautas tiesību normas,

kas izriet no vairākām Eiropas Savienības direktīvām. Direktīvā

2004/18/EK regulēto iepirkuma procedūru mērķis ir nodrošināt

Eiropas Savienības kopējā tirgus darbību (starpvalstu

tirdzniecību), kā arī panākt ekonomisko efektivitāti, tomēr

attiecībā uz iepirkumiem ar zemāku vērtību minētās direktīvas

prasību piemērošana var būt mazāk efektīva tajā paredzēto

administratīvo procedūru izmaksu dēļ. Direktīvā ir formulēti

pamatprincipi, kas jāņem vērā iepirkuma procedūrā, proti,

jānodrošina vienlīdzīga un nediskriminējoša attieksme pret tirgus

dalībniekiem, turklāt pasūtītāja darbībai jābūt caurskatāmai.

Savukārt Publisko iepirkumu likumā definēts plašāks mērķis -

likumā ietvertais regulējums papildus tam, lai nodrošinātu

iepirkuma procedūras atklātumu un piegādātāju brīvu konkurenci,

kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, ir vērsts arī

uz valsts un pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošanu. Publisko

iepirkumu likumā ietvertais regulējums cieši saistīts ar likumā

"Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas

izšķērdēšanas novēršanu" ietverto prasību rīkoties lietderīgi ar

valsts un pašvaldību finanšu līdzekļiem un mantu. Publisko

iepirkumu likumā iekļautas ne tikai tās tiesību normas, kas

izriet no direktīvām, bet arī tādas normas, kuru mērķis ir

nodrošināt valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu efektīvu

izmantošanu un līdz ar to aizsargāt visas sabiedrības

intereses.

28. Valsts pārvaldes funkcijas publisko iepirkumu jomā

īsteno Iepirkumu uzraudzības birojs. Birojs uzrauga publisko

iepirkumu atbilstību normatīvo aktu prasībām, sniedz metodisko

atbalstu iepirkumu organizēšanā, veic citas normatīvajos aktos

noteiktās funkcijas un līdz ar to darbojas sabiedrības interesēs.

Tātad Birojs ir tā valsts pārvaldes iestāde, kura uzrauga valsts

pārvaldes darbības atklātumu, piegādātāju konkurences

nodrošināšanu un neierobežošanu, valsts un pašvaldību līdzekļu

efektīvu izmantošanu, ciktāl tas viss saistīts ar iepirkumu

veikšanu.

29. Šajā spriedumā jau secināts, ka iesnieguma

iesniegšana Birojam ir obligāta pirmstiesas stadija un

priekšnoteikums tam, lai persona savu tiesību aizsardzībai varētu

vērsties tiesā.

Pastāv divi administratīvā procesa veidi - administratīvais

process iestādē un administratīvais process tiesā (sk.

Satversmes tiesas 2005. gada 4. janvāra sprieduma lietā Nr.

2004-16-01 10. punktu). Iestādes pamatuzdevums

administratīvajā procesā ir tai noteiktās kompetences ietvaros

nodrošināt tiesību normu tiesisku, efektīvu un precīzu

piemērošanu, objektīvi noskaidrot lietas faktiskos un tiesiskos

apstākļus, kā arī pieņemt tiem atbilstošāko lēmumu.

Iepirkuma procedūras apstrīdēšana ir līdzeklis, ar kuru

tiesiska valsts nodrošina taisnīgumu un objektivitāti. Iepirkuma

procedūras ietvaros pieņemto lēmumu un veiktās rīcības

apstrīdēšana Birojā ir iespēja valsts pārvaldes iekšienē labot

kļūdu un nodrošināt efektīvu un pieejamu lēmuma pārskatīšanu, kas

galvenokārt ir valsts un sabiedrības interesēs. Šādā veidā tiek

nodrošināts efektīvs budžeta līdzekļu izlietojums un novērsta

konkurences izkropļošana.

Birojam, īstenojot funkcionāli augstākas valsts pārvaldes

iestādes uzdevumu iepirkumu jomā, ir būtiska loma valsts un

pašvaldību finanšu līdzekļu efektīvas izmantošanas nodrošināšanā.

Vēršanās ar iesniegumu Birojā ir vienīgais veids, kādā pasūtītāja

lēmums pēc būtības var tikt mainīts. Satversmes tiesa piekrīt

Pieteikuma iesniedzēja un Tiesībsarga viedoklim, ka tiesības

vērsties ar iesniegumu Birojā ir vienīgais efektīvais pasūtītāja

lēmumu un rīcības apstrīdēšanas līdzeklis.

30. Šajā spriedumā jau secināts, ka sabiedrībai

nozīmīgu projektu īstenošanai un administratīvo izdevumu

mazināšanai ir svarīgi, lai pasūtītājs pēc iespējas īsākā laikā

noslēgtu iepirkuma līgumu un saņemtu nepieciešamās preces,

pakalpojumus un būvdarbus. Jebkurš iepirkuma procedūras kavējums

var ietekmēt veikto iepirkumu efektivitāti. Taču vienlaikus

iepirkumu efektivitāti ietekmē arī pieņemto lēmumu pamatotība,

valsts un pašvaldību līdzekļu efektīva izlietošana, atklātas un

godīgas piegādātāju savstarpējas konkurences nodrošināšana, kas

savukārt ietekmē uzņēmējdarbības vidi un sabiedrības attieksmi

pret valsts pārvaldes darbības tiesiskumu. Līdz ar to visas

sabiedrības izpratnē efektīvu iepirkuma norisi garantē tikai

tādas prasības un ierobežojumi, kas nodrošina līdzsvaru starp

laika ekonomiju iepirkuma procedūrās, no vienas puses, un

procedūru tiesiskuma nodrošināšanu, kas ietver gan pamatotu

pasūtītāja darbību iepirkuma procedūras laikā, gan arī pasūtītāja

pieņemto lēmumu pēcpārbaudi, lai novērstu iepirkuma procedūrā

iespējamās kļūdas, no otras puses.

Kļūdu nelabošana var valstij radīt negatīvas finansiālas

sekas. Finanšu ministrijas sagatavotajā Informatīvajā ziņojumā

par iespējām pilnveidot normatīvos aktus, lai mazinātu iespējas

nepamatoti kavēt valsts iepirkumu procedūras (turpmāk -

Informatīvais ziņojums) norādīts, ka no Eiropas Savienības

fondiem finansēto projektu ietvaros pēc to pabeigšanas tiek

veikts audits par izdevumu pamatotību un tā laikā tiek pārbaudīta

arī iepirkuma procedūru norise. Ja tiek konstatēti pārkāpumi

iepirkuma procedūru norisē, tiek pieņemts lēmums par finansējuma

saņēmēja izdevumu daļēju vai pilnīgu neattiecināšanu. Savlaicīgi

konstatējot neatbilstību iepirkuma procedūru norisē, ir iespējams

novērst tādu situāciju, ka attiecīgā projekta īstenošanas

izdevumi ir jāsedz tikai no valsts budžeta un tos nav iespējams

segt no Eiropas Savienības fondu finansējuma (sk. Informatīvo

ziņojumu

http://www.iub.gov.lv/files/upload/ftp/tiesibuakti/Infsudzibas.pdf,

aplūkots 2010. gada 15. martā).

KNAB norādījis arī uz korupcijas riskiem iepirkumu jomā, kurus

iespējams mazināt, nodrošinot efektīvu apstrīdēšanas procedūru,

kā arī kontroles funkcijas īstenošanu un vainīgo saukšanu pie

administratīvās atbildības (sk. lietas materiālu 1. sēj. 178.

- 196. lpp.).

Līdz ar to iesniegums Birojā ir ne tikai priekšnoteikums

personas tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanai. Visas

sabiedrības interesēs ir nodrošināt efektīvu pasūtītāja pieņemtā

lēmuma likumības izvērtēšanu Birojā, līdz ar to mazinot

korupcijas riskus, veicinot pilnīgāku līdzekļu apguvi un mazinot

iespēju zaudēt Eiropas Savienības fondu finansējumu.

Likumdevējs norādījis, ka publiskā iepirkuma procedūras ātrums

un efektivitāte jāveicina, lai uzlabotu komercdarbības vidi,

nodrošinātu godīgu konkurenci un sabiedriski nozīmīgu pasākumu

veikšanu. Savukārt Informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka

"privātpersonu atturēšana no pamatotu iesniegumu iesniegšanas IUB

par iepirkuma procedūrās pieļautajiem pārkāpumiem pasliktinās

uzņēmējdarbības vidi, mazinās godīgu konkurenci, kā arī uzticību

iestāžu darbības tiesiskumam" (Informatīvais ziņojums

http://www.iub.gov.lv/files/upload/ftp/tiesibuakti/Infsudzibas.pdf,

aplūkots 2010. gada 15. martā). Godīgu konkurenci un

labvēlīgu komercdarbības vidi iepirkumu jomā nevar garantēt,

nenodrošinot efektīvu pasūtītāja lēmuma apstrīdēšanas

mehānismu.

Tātad, iepirkuma procedūras ietvaros

nesamērīgi ierobežojot iespējas apstrīdēt pieņemtos lēmumus un

samazinot iesniegto iesniegumu skaitu, netiek nodrošināts

likumdevēja norādītais mērķis - veicināt iepirkuma procedūras

efektivitāti.

31. Satversmes tiesa atzīst, ka vēršanās Birojā savu

tiesību aizsardzībai un pasūtītāja lēmumu un rīcības

apstrīdēšanai ir tiesu darba atslogošanas līdzeklis. Tiesu

efektīvu funkcionēšanu sekmē tādas iestādes, kuras jau valsts

pārvaldes iekšienē novērš pieļautās kļūdas. Iesniegumu skaits

neapšaubāmi ietekmē Biroja darba apjomu. Taču valstij atbilstoši

labas pārvaldības principam ir pienākums uzlabot pārvaldes

kārtību un organizēt to pēc iespējas efektīvāk. Tādējādi valsts

pienākums ir nodrošināt tādus apstākļus, lai Birojs kā Finanšu

ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas

īsteno valsts pārvaldes funkciju publisko iepirkumu uzraudzībā,

to varētu veikt normatīvajos aktos noteiktajos termiņos un pēc

iespējas pilnvērtīgāk.

Birojā saņemto iesniegumu skaits pēc Publisko iepirkumu likumā

izdarītajiem grozījumiem ir samazinājies (sk. Iepirkumu

uzraudzības biroja mājaslapu http://www.iub.gov.lv/).

Publisko iepirkumu likumā izdarīti vairāki grozījumi, kas vērsti

uz iepirkumu efektivitātes veicināšanu. Līdz ar to nav iespējams

precīzi noteikt, kā katrs konkrētais grozījums ietekmējis

iesniegumu skaitu un Biroja slodzi.

Tomēr var konstatēt, ka pēc Publisko iepirkumu likumā

izdarītajiem grozījumiem ārpus Biroja kontroles ir palicis samērā

liels iepirkumu skaits. Biroja sniegtā informācija liecina, ka

pēc "sliekšņa" paaugstināšanas iepirkuma procedūru piemērošanai

apmēram 25 procenti no iepirkumu kopējās summas attiecināmi uz

iepirkumiem, kuriem nav nepieciešams piemērot iepirkuma

procedūru, un līdz ar to par tajos pieļautajiem pārkāpumiem

iesniegumu Birojam iesniegt nevar (sk. lietas materiālu 3.

sēj. 57. lpp.). Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma

8.1 panta trīspadsmitajai daļai attiecībā uz šiem

iepirkumiem pieņemtos lēmumus iespējams pārsūdzēt tiesā likumā

noteiktajā kārtībā. Taču lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā

darbību.

Lai gan Satversmes tiesa šīs lietas ietvaros nevērtē visu

izdarīto grozījumu efektivitāti, minētā informācija liecina par

iespējamu tiesu noslodzes palielināšanos.

32. Publisko iepirkumu likuma 83.2 panta

trešās daļas 1. punkts paredz atmaksāt nodrošinājumu

iesniedzējam, ja viņš savu iesniegumu ir rakstveidā atsaucis līdz

tā izskatīšanas dienai. Tātad persona ir tiesīga rakstveidā

atsaukt savu iesniegumu jebkurā brīdī, kamēr komisija nav

pieņēmusi lēmumu par tās iesniegumu. Ja persona vēlas ļaunprātīgi

kavēt iepirkuma procedūru, tā var iesniegt apzināti nepamatotu

iesniegumu, pēdējā dienā pirms izskatīšanas to atsaukt un

nezaudēt iemaksāto nodrošinājumu.

Tātad apstrīdētais regulējums

nenodrošina ātrāku iepirkuma procedūru, jo pastāv iespēja

iesniegt nepamatotu iesniegumu, nezaudējot nodrošinājumu.

33. Turklāt ir būtiski ievērot, ka jebkuru iepirkumu

veikšana ir saistīta ar noteiktu laika patēriņu. Publisko

iepirkumu likumā noteikti dažādi termiņi, kas pasūtītājam (valsts

vai pašvaldības iestādei, kas veic iepirkumu) ir jāievēro, veicot

iepirkuma procedūras. Nav pamata uzskatīt, ka likumdevēja

iepriekš noteiktie termiņi nenodrošina ātru un efektīvu procedūru

izpildi. Pasūtītājam, plānojot iepirkumu, ir jāņem vērā visi

likumā paredzētie obligātie termiņi - gan pieteikumu un

piedāvājumu sagatavošanas termiņi, gan Birojam iesniegto

paziņojumu publicēšanas termiņš, gan laikposms, kurā pasūtītājs

nedrīkst slēgt līgumu, gan Birojam noteiktais iesnieguma

izskatīšanas termiņš. Visi minētie termiņi nodrošina precīzu un

plānojamu iepirkuma norisi. Publisko iepirkumu likums paredz, ka

Birojs iesniegumu izskata mēneša laikā pēc tā saņemšanas un

nosūta pieņemto lēmumu lietas dalībniekiem triju darbdienu

laikā.

Pasūtītājam, pareizi un savlaicīgi plānojot iepirkumu, ir

iespējams uzsākt iepirkuma procedūru ar precīzu galarezultāta

termiņu.

Arī Informatīvajā ziņojumā norādīts: "būtiska problēma ir arī

saistīta ar iepirkumu plānošanu un savlaicīgu veikšanu, kā arī to

norises ilgumu, kas lielā mērā palielina vēlāk iesniegto

iesniegumu negatīvo ietekmi uz savlaicīgu iepirkuma līgumu

noslēgšanu". Līdz ar to iepirkuma līguma slēgšanas termiņu

ietekmē ne tik daudz Birojam iesniegtais iesniegums par

iespējamiem procedūras pārkāpumiem, kas atbilstoši likumam var

procedūru pagarināt par vienu mēnesi un trim darbdienām, bet gan

nesavlaicīga un nepareiza iepirkuma procedūras plānošana.

Nevar piekrist apgalvojumam, ka Publisko iepirkumu likumā

noteiktie termiņi, tostarp iesnieguma izskatīšanai noteiktais

termiņš, apgrūtina budžeta plānošanu un apguvi, kā arī ir par

pamatu piešķirtā valsts finansējuma zaudēšanai. Ja pasūtītājam

iepriekš neparedzamu, ārkārtas apstākļu rezultātā objektīvi

radusies tāda situācija, ka steidzamības dēļ nav iespējams

piemērot atklātu konkursu, slēgtu konkursu vai sarunu procedūru,

iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, pasūtītājs atbilstoši

Publisko iepirkumu likuma 63. panta pirmās daļas 3. punktam var

piemērot sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par

līgumu. Šādos gadījumos pasūtītājs līgumu var noslēgt uzreiz pēc

lēmuma pieņemšanas un persona, kas vēlas apstrīdēt pieņemto

lēmumu, atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 83. panta otrajai

daļai var vērsties tiesā.

Tātad iesnieguma izskatīšanu Birojā

nevar uzskatīt par iepirkuma procedūras nesamērīgu pagarināšanu,

jo iesnieguma izskatīšanas termiņš ir noteikts likumā un

pasūtītājam, plānojot iepirkumu, tas būtu jāņem vērā.

34. Satversmes tiesa ir konstatējusi, ka apstrīdētajā

pantā noteiktais ierobežojums attiecas ne tikai uz personām,

kuras iesniedz Birojam apzināti nepamatotus iesniegumus, bet arī

uz tām personām, kuru iesnieguma iemesls ir patiesas šaubas par

procedūras likumību. Tāpat arī secināts, ka iesnieguma

izskatīšanu Birojā nevar uzskatīt par iepirkuma procedūras

nesamērīgu pagarināšanu, jo iesnieguma izskatīšanas termiņš ir

noteikts likumā un pasūtītājam, plānojot iepirkumu, ir iespējams

ar to rēķināties.

Iepirkuma procedūras ietvaros nesamērīgi ierobežojot iespējas

apstrīdēt pieņemtos lēmumus un samazinot iesniegto iesniegumu

skaitu, netiek nodrošināts likumdevēja norādītais mērķis -

veicināt iepirkuma procedūras efektivitāti un aizsargāt visas

sabiedrības intereses. Turklāt apstrīdētais regulējums

nenodrošina iepirkuma procedūras ātrumu, jo pastāv iespēja

iesniegt nepamatotu iesniegumu, nezaudējot nodrošinājumu.

Līdz ar to apstrīdētajā pantā

noteiktais tiesību ierobežojums nav piemērots leģitīmā mērķa

sasniegšanai.

Tā kā apstrīdētā norma neatbilst

vienam no samērīguma kritērijiem, tā nav samērīga un neatbilst

Satversmes 92. pantam.

35. Konstatējot, ka ar apstrīdēto pantu izveidotais

tiesību institūts - iesnieguma nodrošinājums - neatbilst vienai

augstāka juridiskā spēka tiesību normai, tas atzīstams par

prettiesisku. Līdz ar to nav nepieciešams izvērtēt, vai

apstrīdētajā normā ietvertais deleģējums Ministru kabinetam

atbilst Satversmes 1. pantam.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu,

Satversmes tiesa

n o s p r i e d

a:

atzīt Publisko iepirkumu likuma 83.2 pantu par

neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam un spēkā

neesošu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

G.Kūtris