92. pants, tomēr tas nenozīmē, ka šajā pantā noteiktajām

, tomēr tas nenozīmē, ka šajā pantā noteiktajām

1pamattiesībām nevarētu noteikt nekādus ierobežojumus. Satversmes

2tiesa ir secinājusi, ka arī Satversmes 116. pantā neminētās

3pamattiesības var ierobežot, lai aizsargātu citas Satversmē

4garantētās vērtības (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 22.

5oktobra sprieduma lietā Nr. 2002-04-03 secinājumu daļas 2.

6punktu).

7Satversmes tiesa jau vairākkārt norādījusi, ka tiesības uz

8taisnīgu tiesu ir vienas no svarīgākajām personas tiesībām, tāpēc

9ierobežojumi šīm personas tiesībām nosakāmi tikai pašos

10nepieciešamākajos gadījumos (sk. Satversmes tiesas 2003. gada

116. oktobra sprieduma lietā Nr. 2003-08-01 secinājumu daļas 1.

12punktu, 2006. gada 14. marta sprieduma lietā Nr. 2005-18-01 10.

13punktu un 2008. gada 20. novembra sprieduma lietā Nr. 2008-07-01

148. punktu). Šādu secinājumu pamato tas, ka personas

15pamattiesību aizsardzība ir viens no demokrātiskas tiesiskas

16valsts nozīmīgākajiem pienākumiem. Valstij jānodrošina efektīva

17aizsardzība ikvienai personai, kuras tiesības vai likumiskās

18intereses ir aizskartas (sk. Satversmes tiesas 2001. gada 5.

19decembra sprieduma lietā Nr. 2001-07-0103 secinājumu daļas 1.

20punktu un 2006. gada 14. marta sprieduma lietā Nr. 2005-18-01 10.

21punktu). Personas tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšana ir

22nozīmīgākais līdzeklis šā mērķa sasniegšanai (sk. Satversmes

23tiesas 2005. gada 4. janvāra sprieduma lietā Nr. 2004-16-01 7.1.

24punktu).

25Tiesības uz brīvu pieeju tiesai, līdzīgi kā citas

26pamattiesības, var ierobežot, ja šāds ierobežojums ir noteikts ar

27pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, ierobežojumam ir leģitīms

28mērķis un ierobežojums ir samērīgs ar leģitīmo mērķi (sk.,

29piemēram, Satversmes tiesas 2003. gada 27. jūnija sprieduma lietā

30Nr. 2003-04-01 secinājumu daļas 1.2. punktu).

3120. Pieeja tiesai ir ierobežota ar apstrīdēto normu -

32Publisko iepirkumu likuma 83.2 pantu. Lietā nepastāv

33strīds par to, ka apstrīdētais pants ir pieņemts un izsludināts

34Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā.

35Tātad pamattiesību ierobežojums ir

36noteikts ar likumu.

3721. Ikviena tiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

38apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

39ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

40labad (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 22. decembra sprieduma

41lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu un 2006. gada 14. marta sprieduma

42lietā Nr. 2005-18-01 13. punktu).

43Saeima atbildes rakstā norāda, ka nodrošinājuma institūts

44ieviests ar mērķi panākt iepirkuma procedūras ātrumu un

45efektivitāti, uzlabojot komercdarbības vidi, nodrošinot godīgu

46konkurenci un sabiedriski nozīmīgu pasākumu veikšanu. Šāds mērķis

47esot saistīts ar Satversmes 116. pantā minētās konstitucionālās

48vērtības - sabiedrības labklājības - aizsardzību.

49Satversmes tiesa piekrīt Saeimas norādītajam, ka sabiedrība ir

50ieinteresēta, lai iestāžu funkcionēšanu nekavētu dažādu to

51darbības nodrošināšanai nepieciešamo preču, pakalpojumu vai būvju

52neesamība. Valstij un pašvaldībām iepirkuma līgumu aizkavēšanās

53var radīt papildu izdevumus. Arī sabiedrības interesēs ir ātra un

54efektīva iepirkumu norise. Iepirkuma procedūras apstrīdēšana,

55vēršoties Birojā ar nepamatotiem iesniegumiem, var kavēt

56iepirkumu veikšanu, pagarinot iepirkuma procedūru par likumā

57noteikto iesniegumu izskatīšanas un Biroja lēmuma sagatavošanas

58termiņu, proti, par vienu mēnesi un trim darbdienām.

59Saeima norādījusi, ka apstrīdētajās normās ietvertais

60ierobežojums noteikts, lai aizsargātu iepirkuma procedūras

61uzvarētāju pret negodprātīgiem konkurentiem un atturētu

62atsevišķas personas no vēršanās Birojā ar nepamatotiem

63iesniegumiem, tādā veidā traucējot pasūtītāja iespējas laikus

64noslēgt publiskos līgumus. Līdz ar to efektīvu un ātru iepirkuma

65procedūru esot iespējams nodrošināt tikai tad, ja tiek mazināts

66tādu apzināti nepamatotu iesniegumu skaits, kuru mērķis ir kavēt

67iepirkuma procedūru un novilcināt iepirkuma līguma slēgšanu.

68Atšķirībā no tiesas procesā noteiktajiem maksājumiem par

69pieteikuma vai sūdzības iesniegšanu, kas ne vien kalpo par zināma

70veida barjeru, lai novērstu nepamatotu pieteikumu vai sūdzību

71iesniegšanu, bet arī ļauj daļēji segt tiesu uzturēšanas

72izdevumus, nodrošinājuma mērķis nav nedz gūt peļņu, nedz arī

73kompensēt izdevumus (sk. lietas materiālu 1. sēj.

74203.lpp.). To apstiprina arī Publisko iepirkumu likuma

7583.2 panta trešā daļa, kurā paredzēts atmaksāt

76nodrošinājumu iesniedzējam, ja: 1) iesnieguma iesniedzējs ir

77rakstveidā atsaucis savu iesniegumu līdz tā izskatīšanas sēdes

78dienai; 2) pasūtītājs līdz iesnieguma saņemšanai ir noslēdzis

79iepirkuma līgumu; 3) Iepirkumu uzraudzības birojs nav pieņēmis

80iesniegumu izskatīšanai vai 4) komisija ir atzinusi iesniegumu

81par pamatotu vai daļēji pamatotu.

82Līdz ar to apstrīdētā ierobežojuma mērķis ir nodrošināt

83publiskā iepirkuma procedūras ātrumu un efektivitāti, mazinot

84apzināti nepamatotu iesniegumu skaitu, proti, ierobežojums

85noteikts, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības.

86Tātad ar apstrīdēto pantu

87noteiktajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis.

8822. Lai secinātu, vai ir ievērots samērīguma princips,

89jānoskaidro:

901) vai likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā

91mērķa sasniegšanai;

922) vai nav saudzējošāku līdzekļu šā mērķa sasniegšanai un

933) vai labums, ko iegūs sabiedrība, ir lielāks par indivīda

94tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu.

95Ja tiek atzīts, ka tiesību norma neatbilst kaut vienam no šiem

96kritērijiem, tad tā neatbilst samērīguma principam un ir

97prettiesiska (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 19. marta

98sprieduma lietā Nr. 2001-12-01 secinājumu daļas 3.1.

99punktu).

10023. Lai izvērtētu, vai apstrīdētais pants sasniedz

101leģitīmo mērķi, jānoskaidro, vai likumdevēja izraudzītais

102līdzeklis - iesnieguma nodrošinājums - ir piemērots leģitīmā

103mērķa sasniegšanai. Proti, vai apstrīdētajā pantā paredzētais

104nodrošinājums samazina apzināti nepamatoto iesniegumu skaitu un

105padara iepirkuma procedūru ātrāku un efektīvāku.

1062009. gada 1. novembrī stājās spēkā arī citi grozījumi

107Publisko iepirkumu likumā. Tie paredzēja izmaiņas līgumcenu

108robežvērtībās, atkarībā no kurām piemērojamas iepirkuma

109procedūras, kā arī paredzēja Birojam tiesības atstāt bez

110izskatīšanas iesniegumus par iepirkuma procedūras pārkāpumiem, ja

111tajos ietvertās ziņas ir acīmredzami nepietiekamas iesniedzēja

112prasības apmierināšanai vai iesniegums ir acīmredzami noraidāms

113pēc būtības. Likumā paredzēts arī termiņa ierobežojums iepirkuma

114procedūras apstrīdēšanai Birojā. Visi minētie likuma

115papildinājumi pēc būtības vērsti uz iepirkuma procedūras

116efektivizēšanu un tās tiesiskuma uzraudzību.

117Turklāt, izvērtējot ierobežojuma piemērotību leģitīmā mērķa

118sasniegšanai, izskatāmajā lietā Satversmes tiesai ierobežojums

119jāizvērtē tādā apjomā, kādā tas ir noteikts apstrīdētajā pantā,

120kā arī jāņem vērā gan iesnieguma iesniedzēju, gan uzņēmējdarbības

121vides, gan sabiedrības intereses, kuras ierobežojums var

122skart.

12324. Apstrīdētais pants noteic, ka par iesnieguma

124iesniegšanu Birojam iesniedzējs maksā nodrošinājumu. No šā

125maksājuma personas ir atbrīvotas vienīgi likumā noteiktajos

126gadījumos. Tātad apstrīdētais pants paredz maksājumu ne tikai tām

127personām, kuras iesniedz apzināti nepamatotu iesniegumu ar mērķi

128kavēt iepirkuma procedūru, bet arī visām citām personām, kuras

129iepirkuma procedūrā ir saskatījušas pārkāpumus un vēlas tos

130novērst.

131Līdz ar to apstrīdētais pants, ciktāl tas paredz pienākumu

132maksāt nodrošinājumu par iesnieguma iesniegšanu Birojam, ierobežo

133gan pamatotu, gan nepamatotu iesniegumu iesniedzējus.

13425. Birojs atbilstoši Publisko iepirkumu likuma

13583.1 panta pirmajai daļai ir tiesīgs iesniegumu atstāt

136bez izskatīšanas, ja iesniegumā ietvertās ziņas ir acīmredzami

137nepietiekamas iesniedzēja prasības apmierināšanai vai iesniegums

138ir acīmredzami noraidāms pēc būtības. Šādā gadījumā iepirkuma

139procedūra netiek apturēta, un tāpēc nodrošinājums iesniedzējam

140tiek atmaksāts.

141Ja Birojs iesniegumu pieņēmis, tas šo iesniegumu izskata

142mēneša laikā uz atzīst par pamatotu, daļēji pamatotu vai

143nepamatotu. Nodrošinājums tiek atmaksāts, ja iesniegums atzīts

144par pamatotu vai daļēji pamatotu, savukārt nevienam no nepamatoto

145iesniegumu iesniedzējiem iemaksātais nodrošinājums netiek

146atmaksāts.

147Kā liecina iesniegumu izskatīšanas prakse, izskatīto un par

148nepamatotiem atzīto iesniegumu vidū mazākā daļa ir tādu

149iesniegumu, ko varētu uzskatīt par acīmredzami nepamatotiem vai

150iesniegtiem ar mērķi kavēt iepirkuma procedūru. Bieži iesniegumu

151pamatā ir ar Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju

152saistīti jautājumi vai arī juridiski neviennozīmīgi

153interpretējamas iepirkuma procedūras dokumentos noteiktās

154prasības, kas neliecina par pasūtītāju sagatavotās iepirkuma

155dokumentācijas augstu kvalitāti (sk. Informatīvo ziņojumu par

156iespējām pilnveidot normatīvos aktus, lai mazinātu iespējas

157nepamatoti kavēt valsts iepirkumu procedūras

158http://www.iub.gov.lv/files/upload/ftp/tiesibuakti/Infsudzibas.pdf,

159aplūkots 2010. gada 15. martā).

160Biroja sniegtā informācija liecina, ka pēc nodrošinājuma

161ieviešanas nepamatoto iesniegumu procentuālā attiecība pret

162pamatotajiem un daļēji pamatotajiem iesniegumiem nav būtiski

163mainījusies (sk. lietas materiālu 3. sēj. 57. - 64. lpp. un

164Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapu

165http://www.iub.gov.lv/). Arī Finanšu ministrija secina: "nav

166pamata apgalvojumam, ka pasūtītāju pieņemto lēmumu iepirkuma

167procedūrās apstrīdēšana IUB visbiežāk nepamatoti kavē iepirkuma

168līgumu noslēgšanu" (sk. Informatīvo ziņojumu par iespējām

169pilnveidot normatīvos aktus, lai mazinātu iespējas nepamatoti

170kavēt valsts iepirkumu procedūras

171http://www.iub.gov.lv/files/upload/ftp/tiesibuakti/Infsudzibas.pdf,

172aplūkots 2010. gada 15. martā).

173Iesniegums, kas atzīts par nepamatotu, ne vienmēr uzskatāms

174arī par tādu, kas iesniegts ar mērķi apzināti kavēt iepirkuma

175procedūru. Tomēr nodrošinājumu zaudē arī tās personas, kuras

176iesniegumu iesniegušas ar mērķi novērst normatīvo aktu pārkāpumu

177un ar to radīto tiesību aizskārumu.

178Tātad apstrīdētajā pantā noteiktais

179ierobežojums attiecas ne tikai uz personām, kuras iesniedz

180Birojam apzināti nepamatotus iesniegumus, bet arī uz tām

181personām, kuru iesnieguma iemesls ir patiesas šaubas par

182procedūras likumību.

18326. Likumdevējs norādījis, ka ar apstrīdētajā pantā

184noteikto ierobežojumu iespējams iepirkuma procedūru padarīt

185ātrāku un efektīvāku. Tātad ir jānoskaidro, vai apstrīdētajā

186pantā ietvertā prasība maksāt nodrošinājumu sasniedz likumdevēja

187norādīto mērķi, proti, padara iepirkuma procedūru ātrāku un

188efektīvāku.

18927. Publisko iepirkumu likumā iekļautas tiesību normas,

190kas izriet no vairākām Eiropas Savienības direktīvām. Direktīvā

1912004/18/EK regulēto iepirkuma procedūru mērķis ir nodrošināt

192Eiropas Savienības kopējā tirgus darbību (starpvalstu

193tirdzniecību), kā arī panākt ekonomisko efektivitāti, tomēr

194attiecībā uz iepirkumiem ar zemāku vērtību minētās direktīvas

195prasību piemērošana var būt mazāk efektīva tajā paredzēto

196administratīvo procedūru izmaksu dēļ. Direktīvā ir formulēti

197pamatprincipi, kas jāņem vērā iepirkuma procedūrā, proti,

198jānodrošina vienlīdzīga un nediskriminējoša attieksme pret tirgus

199dalībniekiem, turklāt pasūtītāja darbībai jābūt caurskatāmai.

200Savukārt Publisko iepirkumu likumā definēts plašāks mērķis -

201likumā ietvertais regulējums papildus tam, lai nodrošinātu

202iepirkuma procedūras atklātumu un piegādātāju brīvu konkurenci,

203kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, ir vērsts arī

204uz valsts un pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošanu. Publisko

205iepirkumu likumā ietvertais regulējums cieši saistīts ar likumā

206"Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas

207izšķērdēšanas novēršanu" ietverto prasību rīkoties lietderīgi ar

208valsts un pašvaldību finanšu līdzekļiem un mantu. Publisko

209iepirkumu likumā iekļautas ne tikai tās tiesību normas, kas

210izriet no direktīvām, bet arī tādas normas, kuru mērķis ir

211nodrošināt valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu efektīvu

212izmantošanu un līdz ar to aizsargāt visas sabiedrības

213intereses.

21428. Valsts pārvaldes funkcijas publisko iepirkumu jomā

215īsteno Iepirkumu uzraudzības birojs. Birojs uzrauga publisko

216iepirkumu atbilstību normatīvo aktu prasībām, sniedz metodisko

217atbalstu iepirkumu organizēšanā, veic citas normatīvajos aktos

218noteiktās funkcijas un līdz ar to darbojas sabiedrības interesēs.

219Tātad Birojs ir tā valsts pārvaldes iestāde, kura uzrauga valsts

220pārvaldes darbības atklātumu, piegādātāju konkurences

221nodrošināšanu un neierobežošanu, valsts un pašvaldību līdzekļu

222efektīvu izmantošanu, ciktāl tas viss saistīts ar iepirkumu

223veikšanu.

22429. Šajā spriedumā jau secināts, ka iesnieguma

225iesniegšana Birojam ir obligāta pirmstiesas stadija un

226priekšnoteikums tam, lai persona savu tiesību aizsardzībai varētu

227vērsties tiesā.

228Pastāv divi administratīvā procesa veidi - administratīvais

229process iestādē un administratīvais process tiesā (sk.

230Satversmes tiesas 2005. gada 4. janvāra sprieduma lietā Nr.

2312004-16-01 10. punktu). Iestādes pamatuzdevums

232administratīvajā procesā ir tai noteiktās kompetences ietvaros

233nodrošināt tiesību normu tiesisku, efektīvu un precīzu

234piemērošanu, objektīvi noskaidrot lietas faktiskos un tiesiskos

235apstākļus, kā arī pieņemt tiem atbilstošāko lēmumu.

236Iepirkuma procedūras apstrīdēšana ir līdzeklis, ar kuru

237tiesiska valsts nodrošina taisnīgumu un objektivitāti. Iepirkuma

238procedūras ietvaros pieņemto lēmumu un veiktās rīcības

239apstrīdēšana Birojā ir iespēja valsts pārvaldes iekšienē labot

240kļūdu un nodrošināt efektīvu un pieejamu lēmuma pārskatīšanu, kas

241galvenokārt ir valsts un sabiedrības interesēs. Šādā veidā tiek

242nodrošināts efektīvs budžeta līdzekļu izlietojums un novērsta

243konkurences izkropļošana.

244Birojam, īstenojot funkcionāli augstākas valsts pārvaldes

245iestādes uzdevumu iepirkumu jomā, ir būtiska loma valsts un

246pašvaldību finanšu līdzekļu efektīvas izmantošanas nodrošināšanā.

247Vēršanās ar iesniegumu Birojā ir vienīgais veids, kādā pasūtītāja

248lēmums pēc būtības var tikt mainīts. Satversmes tiesa piekrīt

249Pieteikuma iesniedzēja un Tiesībsarga viedoklim, ka tiesības

250vērsties ar iesniegumu Birojā ir vienīgais efektīvais pasūtītāja

251lēmumu un rīcības apstrīdēšanas līdzeklis.

25230. Šajā spriedumā jau secināts, ka sabiedrībai

253nozīmīgu projektu īstenošanai un administratīvo izdevumu

254mazināšanai ir svarīgi, lai pasūtītājs pēc iespējas īsākā laikā

255noslēgtu iepirkuma līgumu un saņemtu nepieciešamās preces,

256pakalpojumus un būvdarbus. Jebkurš iepirkuma procedūras kavējums

257var ietekmēt veikto iepirkumu efektivitāti. Taču vienlaikus

258iepirkumu efektivitāti ietekmē arī pieņemto lēmumu pamatotība,

259valsts un pašvaldību līdzekļu efektīva izlietošana, atklātas un

260godīgas piegādātāju savstarpējas konkurences nodrošināšana, kas

261savukārt ietekmē uzņēmējdarbības vidi un sabiedrības attieksmi

262pret valsts pārvaldes darbības tiesiskumu. Līdz ar to visas

263sabiedrības izpratnē efektīvu iepirkuma norisi garantē tikai

264tādas prasības un ierobežojumi, kas nodrošina līdzsvaru starp

265laika ekonomiju iepirkuma procedūrās, no vienas puses, un

266procedūru tiesiskuma nodrošināšanu, kas ietver gan pamatotu

267pasūtītāja darbību iepirkuma procedūras laikā, gan arī pasūtītāja

268pieņemto lēmumu pēcpārbaudi, lai novērstu iepirkuma procedūrā

269iespējamās kļūdas, no otras puses.

270Kļūdu nelabošana var valstij radīt negatīvas finansiālas

271sekas. Finanšu ministrijas sagatavotajā Informatīvajā ziņojumā

272par iespējām pilnveidot normatīvos aktus, lai mazinātu iespējas

273nepamatoti kavēt valsts iepirkumu procedūras (turpmāk -

274Informatīvais ziņojums) norādīts, ka no Eiropas Savienības

275fondiem finansēto projektu ietvaros pēc to pabeigšanas tiek

276veikts audits par izdevumu pamatotību un tā laikā tiek pārbaudīta

277arī iepirkuma procedūru norise. Ja tiek konstatēti pārkāpumi

278iepirkuma procedūru norisē, tiek pieņemts lēmums par finansējuma

279saņēmēja izdevumu daļēju vai pilnīgu neattiecināšanu. Savlaicīgi

280konstatējot neatbilstību iepirkuma procedūru norisē, ir iespējams

281novērst tādu situāciju, ka attiecīgā projekta īstenošanas

282izdevumi ir jāsedz tikai no valsts budžeta un tos nav iespējams

283segt no Eiropas Savienības fondu finansējuma (sk. Informatīvo

284ziņojumu

285http://www.iub.gov.lv/files/upload/ftp/tiesibuakti/Infsudzibas.pdf,

286aplūkots 2010. gada 15. martā).

287KNAB norādījis arī uz korupcijas riskiem iepirkumu jomā, kurus

288iespējams mazināt, nodrošinot efektīvu apstrīdēšanas procedūru,

289kā arī kontroles funkcijas īstenošanu un vainīgo saukšanu pie

290administratīvās atbildības (sk. lietas materiālu 1. sēj. 178.

291- 196. lpp.).

292Līdz ar to iesniegums Birojā ir ne tikai priekšnoteikums

293personas tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanai. Visas

294sabiedrības interesēs ir nodrošināt efektīvu pasūtītāja pieņemtā

295lēmuma likumības izvērtēšanu Birojā, līdz ar to mazinot

296korupcijas riskus, veicinot pilnīgāku līdzekļu apguvi un mazinot

297iespēju zaudēt Eiropas Savienības fondu finansējumu.

298Likumdevējs norādījis, ka publiskā iepirkuma procedūras ātrums

299un efektivitāte jāveicina, lai uzlabotu komercdarbības vidi,

300nodrošinātu godīgu konkurenci un sabiedriski nozīmīgu pasākumu

301veikšanu. Savukārt Informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka

302"privātpersonu atturēšana no pamatotu iesniegumu iesniegšanas IUB

303par iepirkuma procedūrās pieļautajiem pārkāpumiem pasliktinās

304uzņēmējdarbības vidi, mazinās godīgu konkurenci, kā arī uzticību

305iestāžu darbības tiesiskumam" (Informatīvais ziņojums

306http://www.iub.gov.lv/files/upload/ftp/tiesibuakti/Infsudzibas.pdf,

307aplūkots 2010. gada 15. martā). Godīgu konkurenci un

308labvēlīgu komercdarbības vidi iepirkumu jomā nevar garantēt,

309nenodrošinot efektīvu pasūtītāja lēmuma apstrīdēšanas

310mehānismu.

311Tātad, iepirkuma procedūras ietvaros

312nesamērīgi ierobežojot iespējas apstrīdēt pieņemtos lēmumus un

313samazinot iesniegto iesniegumu skaitu, netiek nodrošināts

314likumdevēja norādītais mērķis - veicināt iepirkuma procedūras

315efektivitāti.

31631. Satversmes tiesa atzīst, ka vēršanās Birojā savu

317tiesību aizsardzībai un pasūtītāja lēmumu un rīcības

318apstrīdēšanai ir tiesu darba atslogošanas līdzeklis. Tiesu

319efektīvu funkcionēšanu sekmē tādas iestādes, kuras jau valsts

320pārvaldes iekšienē novērš pieļautās kļūdas. Iesniegumu skaits

321neapšaubāmi ietekmē Biroja darba apjomu. Taču valstij atbilstoši

322labas pārvaldības principam ir pienākums uzlabot pārvaldes

323kārtību un organizēt to pēc iespējas efektīvāk. Tādējādi valsts

324pienākums ir nodrošināt tādus apstākļus, lai Birojs kā Finanšu

325ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas

326īsteno valsts pārvaldes funkciju publisko iepirkumu uzraudzībā,

327to varētu veikt normatīvajos aktos noteiktajos termiņos un pēc

328iespējas pilnvērtīgāk.

329Birojā saņemto iesniegumu skaits pēc Publisko iepirkumu likumā

330izdarītajiem grozījumiem ir samazinājies (sk. Iepirkumu

331uzraudzības biroja mājaslapu http://www.iub.gov.lv/).

332Publisko iepirkumu likumā izdarīti vairāki grozījumi, kas vērsti

333uz iepirkumu efektivitātes veicināšanu. Līdz ar to nav iespējams

334precīzi noteikt, kā katrs konkrētais grozījums ietekmējis

335iesniegumu skaitu un Biroja slodzi.

336Tomēr var konstatēt, ka pēc Publisko iepirkumu likumā

337izdarītajiem grozījumiem ārpus Biroja kontroles ir palicis samērā

338liels iepirkumu skaits. Biroja sniegtā informācija liecina, ka

339pēc "sliekšņa" paaugstināšanas iepirkuma procedūru piemērošanai

340apmēram 25 procenti no iepirkumu kopējās summas attiecināmi uz

341iepirkumiem, kuriem nav nepieciešams piemērot iepirkuma

342procedūru, un līdz ar to par tajos pieļautajiem pārkāpumiem

343iesniegumu Birojam iesniegt nevar (sk. lietas materiālu 3.

344sēj. 57. lpp.). Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma

3458.1 panta trīspadsmitajai daļai attiecībā uz šiem

346iepirkumiem pieņemtos lēmumus iespējams pārsūdzēt tiesā likumā

347noteiktajā kārtībā. Taču lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā

348darbību.

349Lai gan Satversmes tiesa šīs lietas ietvaros nevērtē visu

350izdarīto grozījumu efektivitāti, minētā informācija liecina par

351iespējamu tiesu noslodzes palielināšanos.

35232. Publisko iepirkumu likuma 83.2 panta

353trešās daļas 1. punkts paredz atmaksāt nodrošinājumu

354iesniedzējam, ja viņš savu iesniegumu ir rakstveidā atsaucis līdz

355tā izskatīšanas dienai. Tātad persona ir tiesīga rakstveidā

356atsaukt savu iesniegumu jebkurā brīdī, kamēr komisija nav

357pieņēmusi lēmumu par tās iesniegumu. Ja persona vēlas ļaunprātīgi

358kavēt iepirkuma procedūru, tā var iesniegt apzināti nepamatotu

359iesniegumu, pēdējā dienā pirms izskatīšanas to atsaukt un

360nezaudēt iemaksāto nodrošinājumu.

361Tātad apstrīdētais regulējums

362nenodrošina ātrāku iepirkuma procedūru, jo pastāv iespēja

363iesniegt nepamatotu iesniegumu, nezaudējot nodrošinājumu.

36433. Turklāt ir būtiski ievērot, ka jebkuru iepirkumu

365veikšana ir saistīta ar noteiktu laika patēriņu. Publisko

366iepirkumu likumā noteikti dažādi termiņi, kas pasūtītājam (valsts

367vai pašvaldības iestādei, kas veic iepirkumu) ir jāievēro, veicot

368iepirkuma procedūras. Nav pamata uzskatīt, ka likumdevēja

369iepriekš noteiktie termiņi nenodrošina ātru un efektīvu procedūru

370izpildi. Pasūtītājam, plānojot iepirkumu, ir jāņem vērā visi

371likumā paredzētie obligātie termiņi - gan pieteikumu un

372piedāvājumu sagatavošanas termiņi, gan Birojam iesniegto

373paziņojumu publicēšanas termiņš, gan laikposms, kurā pasūtītājs

374nedrīkst slēgt līgumu, gan Birojam noteiktais iesnieguma

375izskatīšanas termiņš. Visi minētie termiņi nodrošina precīzu un

376plānojamu iepirkuma norisi. Publisko iepirkumu likums paredz, ka

377Birojs iesniegumu izskata mēneša laikā pēc tā saņemšanas un

378nosūta pieņemto lēmumu lietas dalībniekiem triju darbdienu

379laikā.

380Pasūtītājam, pareizi un savlaicīgi plānojot iepirkumu, ir

381iespējams uzsākt iepirkuma procedūru ar precīzu galarezultāta

382termiņu.

383Arī Informatīvajā ziņojumā norādīts: "būtiska problēma ir arī

384saistīta ar iepirkumu plānošanu un savlaicīgu veikšanu, kā arī to

385norises ilgumu, kas lielā mērā palielina vēlāk iesniegto

386iesniegumu negatīvo ietekmi uz savlaicīgu iepirkuma līgumu

387noslēgšanu". Līdz ar to iepirkuma līguma slēgšanas termiņu

388ietekmē ne tik daudz Birojam iesniegtais iesniegums par

389iespējamiem procedūras pārkāpumiem, kas atbilstoši likumam var

390procedūru pagarināt par vienu mēnesi un trim darbdienām, bet gan

391nesavlaicīga un nepareiza iepirkuma procedūras plānošana.

392Nevar piekrist apgalvojumam, ka Publisko iepirkumu likumā

393noteiktie termiņi, tostarp iesnieguma izskatīšanai noteiktais

394termiņš, apgrūtina budžeta plānošanu un apguvi, kā arī ir par

395pamatu piešķirtā valsts finansējuma zaudēšanai. Ja pasūtītājam

396iepriekš neparedzamu, ārkārtas apstākļu rezultātā objektīvi

397radusies tāda situācija, ka steidzamības dēļ nav iespējams

398piemērot atklātu konkursu, slēgtu konkursu vai sarunu procedūru,

399iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, pasūtītājs atbilstoši

400Publisko iepirkumu likuma 63. panta pirmās daļas 3. punktam var

401piemērot sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par

402līgumu. Šādos gadījumos pasūtītājs līgumu var noslēgt uzreiz pēc

403lēmuma pieņemšanas un persona, kas vēlas apstrīdēt pieņemto

404lēmumu, atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 83. panta otrajai

405daļai var vērsties tiesā.

406Tātad iesnieguma izskatīšanu Birojā

407nevar uzskatīt par iepirkuma procedūras nesamērīgu pagarināšanu,

408jo iesnieguma izskatīšanas termiņš ir noteikts likumā un

409pasūtītājam, plānojot iepirkumu, tas būtu jāņem vērā.

41034. Satversmes tiesa ir konstatējusi, ka apstrīdētajā

411pantā noteiktais ierobežojums attiecas ne tikai uz personām,

412kuras iesniedz Birojam apzināti nepamatotus iesniegumus, bet arī

413uz tām personām, kuru iesnieguma iemesls ir patiesas šaubas par

414procedūras likumību. Tāpat arī secināts, ka iesnieguma

415izskatīšanu Birojā nevar uzskatīt par iepirkuma procedūras

416nesamērīgu pagarināšanu, jo iesnieguma izskatīšanas termiņš ir

417noteikts likumā un pasūtītājam, plānojot iepirkumu, ir iespējams

418ar to rēķināties.

419Iepirkuma procedūras ietvaros nesamērīgi ierobežojot iespējas

420apstrīdēt pieņemtos lēmumus un samazinot iesniegto iesniegumu

421skaitu, netiek nodrošināts likumdevēja norādītais mērķis -

422veicināt iepirkuma procedūras efektivitāti un aizsargāt visas

423sabiedrības intereses. Turklāt apstrīdētais regulējums

424nenodrošina iepirkuma procedūras ātrumu, jo pastāv iespēja

425iesniegt nepamatotu iesniegumu, nezaudējot nodrošinājumu.

426Līdz ar to apstrīdētajā pantā

427noteiktais tiesību ierobežojums nav piemērots leģitīmā mērķa

428sasniegšanai.

429Tā kā apstrīdētā norma neatbilst

430vienam no samērīguma kritērijiem, tā nav samērīga un neatbilst

431Satversmes 92. pantam.

43235. Konstatējot, ka ar apstrīdēto pantu izveidotais

433tiesību institūts - iesnieguma nodrošinājums - neatbilst vienai

434augstāka juridiskā spēka tiesību normai, tas atzīstams par

435prettiesisku. Līdz ar to nav nepieciešams izvērtēt, vai

436apstrīdētajā normā ietvertais deleģējums Ministru kabinetam

437atbilst Satversmes 1. pantam.

438Nolēmumu

439daļa

440Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu,

441Satversmes tiesa

442n o s p r i e d

443a:

444atzīt Publisko iepirkumu likuma 83.2 pantu par

445neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam un spēkā

446neesošu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

447Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

448Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

449Tiesas sēdes priekšsēdētājs

450G.Kūtris