1. pants
ir tā konstitucionālā norma, kas pilnvaro Saeimu

atsevišķos gadījumos, kad citādi nav iespējams nodrošināt

pienācīgu pārvaldību, veidot patstāvīgās valsts iestādes.

Demokrātiskā tiesiskā valstī atsevišķu valsts pārvaldes iestāžu

atbrīvošana no padotības Ministru kabinetam nodrošina pienācīgu

pārvaldību tādās pārvaldes jomās, kas saistītas ar citu valsts

iestāžu darbības kontroli, cenu stabilitātes nodrošināšanu, kā

arī noteiktu brīvību aizsardzību un interešu izlīdzināšanu

(sk. Ministru kabineta 2005. gada 17. maijā

apstiprināto Koncepciju "neatkarīgo" jeb patstāvīgo iestāžu

statusa regulēšanai; lietas materiālu 1. sējuma

167. lpp.).

Taču Satversmes 1. pants

noteic arī stingras robežas. Nav pieļaujama tādu patstāvīgu

valsts iestāžu veidošana, kurām piešķirtās funkcijas ir iespējams

tikpat efektīvi īstenot arī Ministru kabineta padotībā esošai

iestādei. Šī konstitucionālā norma noteic arī tās jomas, kurās

nedrīkst tikt veidotas patstāvīgas valsts iestādes. Demokrātiskā

republikā principiāli svarīga ir parlamentāra kontrole, kas tiek

īstenota ar atbildīgas valdības starpniecību, pār bruņotajiem

spēkiem un valsts drošības iestādēm.

Satversmes 1. pants uzliek

par pienākumu Saeimai, veidojot patstāvīgu valsts iestādi,

nodrošināt atbilstošu šīs iestādes demokrātisko leģitimāciju, kā

arī likumā iestrādāt efektīvus iestādes darbības uzraudzības

mehānismus.

16.4. Šāds secinājums,

interpretējot Satversmi, ir izdarīts arī jaunākajos normatīvo

tiesību aktu projektos. Piemēram, Valsts kancelejā izstrādātā

Ministru kabineta iekārtas likuma projekta 2. pants

noteic:

"(1) Ministru kabinets ir

koleģiāla institūcija, kas ar tam padotās valsts pārvaldes

starpniecību īsteno izpildvaru Latvijas Republikas vārdā.

(2) Saeima ar atsevišķu likumu var

nodot konkrētu izpildvaras īstenošanā ietilpstošu funkciju vai

uzdevumu izpildi institūcijām, kas nav padotas Ministru

kabinetam" (Ministru kabineta iekārtas likumprojekts //

http://www.mk.gov.lv/doc/2005/MKlik_MK.doc.).

Arī tiesību zinātnieku pētījumos

ir atzīts, ka Satversme pieļauj atsevišķu valsts pārvaldes

iestāžu atbrīvošanu no padotības Ministru kabinetam. "Gadījumā,

kad tiesību normas burtiskais formulējums ir šaurāks par tiesību

loģisko jēgu vai normas saturu, lietojama paplašinātā

interpretācija. [..] Ministru kabinetam nav padotas tādas

specifiskās valsts pārvaldes iestādes kā Nacionālā radio un

televīzijas padome, Latvijas Banka. Līdz ar to Latvijas

likumdevēja prakse liek secināt, ka Satversmes norma par valsts

pārvaldes iestāžu padotību Ministru kabinetam jāinterpretē

paplašināti, jo tās burtiskais formulējums, kas ietverts

Satversmes 58. pantā, ir šaurāks" (Eglītis V. Ievads

konstitūcijas teorijā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2006,

168. lpp.).

Satversmes