57. pantsnoteic, ka "ministriju skaitu un to darbības

noteic, ka "ministriju skaitu un to darbības

1apjomu, kā arī valsts iestāžu savstarpīgās attiecības nosaka

2likums".

3Ar šo Satversmes normu valsts

4pārvaldes iekārtas un atsevišķu valsts iestāžu savstarpējo

5attiecību noregulējums ir nodots likumdevēja kompetencē.

6Satversmē attiecībā uz valsts pārvaldes iekārtas regulējumu ir

7noteikti tikai tie pamatprincipi, kas nepieciešami, lai

8nodrošinātu parlamentārisma saglabāšanu, proti, liegtu

9likumdevējam tiesības bez grozījumiem Satversmē paplašināt Valsts

10prezidenta pilnvaras izpildvaras jomā.

11Satversmes 57. pants pieļauj

12tādu patstāvīgu valsts iestāžu izveidošanu, kas atsevišķas

13izpildvaras darbības īsteno, nebūdamas padotas Ministru

14kabinetam. Tomēr šajā gadījumā ir jāievēro Satversmes

1558. panta jēga. Satversmes 58. pants ne vien liedz

16Valsts prezidentam kļūt par konstitucionālo izpildvaras nesēju,

17bet arī noteic mehānismu, ar kuru tiek nodrošināta valsts

18pārvaldes iestādes demokrātiskā leģitimācija un atbildība par

19kompetences īstenošanu. Ja, izmantojot Satversmes 57. pantā

20paredzētās tiesības ar likumu noteikt valsts iestāžu savstarpējās

21attiecības, likumdevējs kādu valsts pārvaldes iestādi atbrīvo no

22padotības Ministru kabinetam, tad tam jāparedz arī citāda, bet ne

23mazāk efektīva šīs iestādes demokrātiskā leģitimācija un

24atbildība par savu darbību.

25Likumdevējs, īstenojot Satversmes

2657. pantā piešķirtās tiesības atbrīvot kādu valsts iestādi

27no padotības Ministru kabinetam, nebauda pilnīgu rīcības brīvību.

28Tā kā valsts pārvaldei pamatā jābūt padotai Ministru kabinetam,

29tad Saeima patstāvīgu valsts iestādi var veidot vienīgi tādos

30gadījumos, kad to prasa citu konstitucionālo normu īstenošana.

31Patstāvīgās valsts iestādes ir izņēmums no valsts pārvaldes

32vienotības principa, un kā tādas ir veidojamas tikai īpašos

33gadījumos, kad demokrātiskā tiesiskā valstī citādi nevar

34nodrošināt pienācīgu pārvaldi noteiktā izpildvaras darbības

35jomā.

36Ar šāda likuma pieņemšanu Saeima

37atbrīvo Ministru kabinetu no politiskās atbildības par

38patstāvīgajai valsts iestādei nodoto kompetenci, tādējādi

39sašaurinot Ministru kabinetam Satversmē piešķirto kompetenci

40valsts pārvaldes jomā. Par patstāvīgajām valsts iestādēm nodotās

41kompetences īstenošanu ir atbildīga šo iestāžu vadība, kā arī

42pati Saeima, kurai, šādu iestādi veidojot, likumā ir jāiestrādā

43arī precīzs iestādes darbības tiesiskuma nodrošināšanas modelis,

44kas iestādei ļauj saglabāt savu patstāvību tai piešķirto funkciju

45īstenošanā.

4616.2. Atsevišķu Satversmes

47normu interpretēšanā ir jāņem vērā arī Satversmes 1. pants,

48no kura izriet virkne demokrātiskas tiesiskas valsts

49principu.

50Jau Satversmes izstrādāšanas gaitā

51tika atzīts, ka Satversmes daļa, kas noteic valsts iekārtas

52organizācijas jautājumus, ir tikai Satversmes 1. un

532. pantā ietverto principu konkretizējums. "Mēs varam

54gaidīt, ka šie principi ne tikai tiks uzstādīti konstitūcijas

55priekšgalā, bet arī viscaur pēc iespējas konsekventi izvesti arī

56tālākos konstitūcijas galvenos noteikumos" [Dišlers K. Dažas