58. pantspieļauj interpretāciju, kas nodrošina mūsdienu

pieļauj interpretāciju, kas nodrošina mūsdienu

1demokrātiskai tiesiskai valstij atbilstošu un pienācīgu

2pārvaldību atsevišķās pārvaldes jomās.

3Tas gan neizslēdz iespēju

4likumdevējam apsvērt, vai nebūtu nepieciešami Satversmes

5grozījumi, lai expressis verbis iekļautu šo Satversmes

6normu interpretāciju Satversmes tekstā.

717. Padome ir

8izveidota, lai pārstāvētu sabiedrības intereses elektronisko

9saziņas līdzekļu jomā un uzraudzītu, kā to darbībā tiek ievēroti

10normatīvie akti un nodrošināta vārda un informācijas brīvība.

11Padome īsteno divu veidu funkcijas - tā pārrauga, kā Latvijas

12Radio un Latvijas Televīzija sniedz savus pakalpojumus Latvijas

13Republikas iedzīvotājiem, un uzrauga privātās radio un

14televīzijas raidorganizācijas (sk. Latvijas Republikas

157. Saeimas rudens sesijas 5. sēdes

162002. gada 9. oktobra stenogrammu).

17Padomes atrašanās ārpus padotības

18Ministru kabinetam ir atbilstoša Satversmei un pieļaujama, jo

19Padomes galvenais uzdevums ir līdzsvarot konkurenci masu

20komunikācijas jomā, kurā informācijas varai ir tieša ietekme uz

21vēlēšanu un valsts varas procesiem. Padomei šajā jomā ir jāveic

22kontroles un demonopolizācijas pasākumi, kā arī jānoteic tirgus

23dalības ierobežojumi, lai piedāvājumu konkurence nodrošinātu

24sabiedrībā pastāvošās viedokļu dažādības samērīgu izteiksmi

25(sk. Ministru kabineta 2005. gada 17. maijā

26apstiprināto Koncepciju "neatkarīgo" jeb patstāvīgo iestāžu

27statusa regulēšanai; lietas materiālu 1. sējuma

28180. - 181. lpp.).

29Arī Eiropas Padomes rekomendācijas

30dalībvalstīm un Eiropas valstu prakse liecina, ka apraides

31sektora regulatoram, par kādu uzskatāma Padome, jānodrošina tāda

32neatkarība, kas to aizsargā no jebkādas politisko spēku vai

33ekonomisko interešu ietekmes (sk. lietas materiālu

342. sējuma 140. lpp.). Piemēram, Eiropas Padomes

35Ministru komiteja 2000. gada 20. decembra

36rekomendācijas Rec(2000)23 dalībvalstīm par regulatoru neatkarību

37un funkcijām apraides sektorā preambulā ir uzsvērusi dalībvalstu

38pienākumu nodrošināt, lai demokrātiskā sabiedrībā būtu plašs

39neatkarīgu un autonomu saziņas līdzekļu loks, kas ļauj atspoguļot

40ideju un viedokļu dažādību. Ņemot vērā plašsaziņas līdzekļu

41nozīmi modernā un demokrātiskā sabiedrībā, Ministru komiteja

42minētajā rekomendācijā uzsver nepieciešamību dalībvalstīm

43nodrošināt plaša neatkarīgu un autonomu plašsaziņas līdzekļu loka

44pastāvēšanu apraides sektorā. Kā vienu no līdzekļiem šā mērķa

45sasniegšanai Ministru komiteja iesaka apraides sektora

46regulatorus kontrolēt tādā veidā, lai tos pasargātu no jebkādas

47iejaukšanās, it sevišķi no politisko spēku vai ekonomisko

48interešu ietekmes (sk.: Recommendation Rec(2000)23 of

49the Committee of Ministers to member states on the independence

50and functions of regulatory authorities for the broadcasting

51sector // http://cm.coe.int/ta/rec/2000/2000r23.htm.).

52Vispasaules kampaņas par vārda

53brīvību "Article 19" sagatavotais memorands par ieteikumu

54Latvijas Sabiedrisko raidorganizāciju likuma un Radio un

55televīzijas likuma projektiem norāda, ka topošie likumprojekti

56sabiedrisko raidorganizāciju un apraides regulatoru pakļauj

57nepieļaujamai valdības kontrolei (sk. lietas materiālu

582. sējuma 149. lpp.). Memorandā uzsvērts: Padomes

59padotība Ministru kabinetam nozīmētu, ka tās darbības uzraudzībā

60būtu iesaistīti valdības pārstāvji. Šādā situācijā regulatoru

61nevarētu uzskatīt par neatkarīgu no "politiskajām interesēm", jo

62regulatora padotība Ministru kabinetam nozīmē izpildvaras tiešu

63iejaukšanos apraides sektora uzraudzībā (sk. lietas

64materiālu 2. sējuma 155. lpp.).

65Ja Padome būtu veidota kā Ministru

66kabinetam padota valsts pārvaldes iestāde, pastāvētu tāds risks,

67ka nebūtu iespējams pilnībā nodrošināt Satversmes 100. panta

68īstenošanu elektronisko saziņas līdzekļu darbībā. Tāpat tas

69apgrūtinātu vienlīdzīgu vēlēšanu norisi, jo Ministru kabinetam

70padota valsts pārvaldes iestāde varētu tikt izmantota valdošo

71politisko partiju interesēs, kā arī opozīcijā esošo politisko

72partiju aģitācijas iespēju ierobežošanai. Administratīvo resursu

73izmantošana priekšvēlēšanu aģitācijā ir raksturīga jauno

74demokrātisko valstu pazīme. Tādēļ valsts pārvaldība apraides

75sektorā veidojama tādējādi, lai pēc iespējas vairāk samazinātu

76politiķu ietekmi uz apraides sektora regulatoru.

77Līdz ar to

78Padomes statuss atbilst Satversmei.

7918. Pieteikuma iesniedzējs

80ir norādījis, ka Satversmes 58. pantam neatbilst arī

81pilnvaras, kas Padomei piešķirtas ar apstrīdētajām normām.

82Apstrīdētajās normās noteiktā

83Padomes kompetence ir saistīta ne tik daudz ar pārraudzību pār

84to, kā Latvijas Radio un Latvijas Televīzija sniedz savus

85pakalpojumus Latvijas Republikas iedzīvotājiem, bet gan ar visu

86raidorganizāciju darbības uzraudzību. Apstrīdētajās normās ir

87noteikta Padomes kompetence gan sabiedrisko, gan komerciālo

88raidorganizāciju darbības uzraudzībā.

89Var piekrist Saeimas paustajam

90viedoklim, ka Eiropā nav vienota sabiedrisko un komerciālo

91raidorganizāciju modeļa. Latvijā spēkā esošais mehānisms ir

92racionāls, jo apraides sektors, kurā ietilpst gan sabiedriskās,

93gan komerciālās raidorganizācijas, ir vienota apakšnozare, kas

94efektīvākas koordinācijas labad būtu jāuzrauga vienai

95institūcijai. Saeima pamatoti uzskata, ka tik mazā valstī kā

96Latvijā nebūtu lietderīgi no valsts budžeta uzturēt divas

97funkcionāli līdzīgas iestādes (sk. lietas materiālu

981. sējuma 201. - 202. lpp.).

99Kādas izpildvaras funkcijas tiek

100piešķirtas atsevišķām institūcijām - tas galvenokārt ir jautājums

101par pienācīgu pārvaldību un valsts pārvaldes efektivitāti

102attiecīgajā jomā. Valstij ir pienākums organizēt pārvaldi pēc

103iespējas efektīvi, kā arī pastāvīgi pārbaudīt un, ja

104nepieciešams, pilnveidot valsts pārvaldes sistēmu.

105Satversmes 58. pants neliedz

106piešķirt patstāvīgajām valsts iestādēm noteiktas izpildvaras

107funkcijas, kā arī koriģēt likumdošanas ceļā funkciju sadali, ja

108tas nepieciešams, lai nodrošinātu pienācīgu un efektīvu

109pārvaldību.

110Līdz ar to

111apstrīdētās normas atbilst Satversmes 58. pantam.

11219. Pieteikuma iesniedzējs

113uzskata, ka apstrīdētās normas bez objektīva un saprātīga pamata

114paredz atšķirīgu attieksmi pret sabiedriskajām raidorganizācijām

115un komerciālajām raidorganizācijām. Tāpēc apstrīdētās normas esot

116pretrunā ar tiesiskās vienlīdzības principu.

117Šis princips ir nostiprināts

118Satversmes 91. panta pirmajā teikumā un liedz valsts

119institūcijām izdot tādas tiesību normas, kas bez saprātīga pamata

120pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos

121un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos (sk.

122Satversmes tiesas 2001. gada 5. decembra sprieduma

123lietā Nr. 2001-07-0103 secinājumu daļas

1243. punktu).

125Lai noskaidrotu, vai apstrīdētās

126normas atbilst Satversmes 91. pantam, jānoskaidro, vai:

127• personas ir vienādos un

128salīdzināmos apstākļos;

129• apstrīdētās normas paredz

130atšķirīgu attieksmi;

131• atšķirīgajai attieksmei ir

132objektīvs un saprātīgs pamats, proti, vai tai ir leģitīms mērķis,

133un vai ir ievērots samērīguma princips.

13420. Lai noskaidrotu, vai un

135kuras personas vai personu grupas atrodas vienādos un pēc

136noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, nepieciešams

137atrast šīs grupas vienojošo pazīmi.

138Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka

139vienādos un salīdzināmos apstākļos atrodas visas

140raidorganizācijas. Tā kā sabiedriskajām raidorganizācijām

141netiekot nodrošināts pilnīgs valsts budžeta finansējums, bet

142abonentmaksu ieviešanai pietrūkstot likumdevēja politiskās

143gribas, reklāmas tirgū sabiedriskās raidorganizācijas konkurējot

144ar komerciālajām raidorganizācijām.

145Tā kā Padome ir valsts kapitāla

146daļas turētāja sabiedriskajās raidorganizācijās un veic šo

147raidorganizāciju pilnsapulces pienākumus, apstrīdētajās normās

148Padomei noteiktās uzraudzības funkcijas pieļauj Padomes

149neobjektivitāti attiecībā uz komerciālajām raidorganizācijām.

150Var pilnībā piekrist Valsts

151cilvēktiesību biroja paustajam viedoklim, ka abas

152raidorganizāciju grupas gan konkurē reklāmas tirgū, tomēr to

153uzdevumi ir atšķirīgi. Komerciālo raidorganizāciju darbība pamatā

154ir vērsta uz peļņas gūšanu, savukārt sabiedriskās

155raidorganizācijas īsteno sabiedrisko pasūtījumu

156(sk. lietas materiālu 2. sējuma 172. lpp.).

157Sabiedriskajām raidorganizācijām peļņas gūšana vispār ir

158aizliegta, un tām ir īpašs statuss, kas tās drīzāk pietuvina

159valsts iestādēm, nevis komercsabiedrībām. Līdz ar to

160sabiedriskajām raidorganizācijām teorētiski nevajadzētu būt

161ieinteresētām konkurēt reklāmas tirgū un gūt pēc iespējas lielāku

162peļņu (sk. lietas materiālu 1. sējuma

163201. - 202. lpp.).

16421. Tomēr pilnībā nevar

165izslēgt to, ka reklāmas tirgū savā starpā konkurē sabiedriskās

166raidorganizācijas un komerciālās raidorganizācijas, tāpēc

167nepieciešams pārbaudīt, vai apstrīdētās normas paredz atšķirīgu

168attieksmi pret tām.

169Valsts cilvēktiesību biroja

170viedoklī pareizi konstatēts: apstrīdētās normas nenoteic, ka

171Padomei, īstenojot tajās noteiktās funkcijas, būtu jāizturas

172atšķirīgi pret sabiedriskajām raidorganizācijām un komerciālajām

173raidorganizācijām (sk. lietas materiālu 2. sējuma

174172. lpp.). Līdz ar to apstrīdētās normas ļauj

175nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi.

176Tā kā

177apstrīdētās normas neparedz atšķirīgu attieksmi, tās atbilst

178Satversmes 91. pantam.

17922. Pieteikumā minētie

180piemēri, kad, Padomei īstenojot apstrīdētajās normās noteikto

181kompetenci, ir pieļauti iespējami Satversmes 91. panta

182pārkāpumi, attiecas tieši uz apstrīdēto normu piemērošanas

183praksi.

184Tas apstāklis, ka praksē kāda

185valsts institūcija, īstenojot tai piešķirto kompetenci, neievēro

186tiesiskās vienlīdzības principu, nevar kalpot par pamatu tam, lai

187šai institūcijai piešķirto kompetenci atzītu par neatbilstošu

188Satversmei.

189Nolēmumu

190daļa

191Pamatojoties uz Satversmes tiesas

192likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa

193nosprieda:

194atzīt Radio un

195televīzijas likuma 46. panta sesto, septīto, astoto un

196devīto daļu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes

19758. un 91. pantam.

198Spriedums ir galīgs un

199nepārsūdzams.

200Spriedums stājas spēkā tā

201publicēšanas dienā.

202Tiesas sēdes priekšsēdētājs

203A.Endziņš