Par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra 2003. gada 27. maijā pieņemtā rīkojuma Nr. 2-02/57 "Par Jūrmalas pilsētas domes 24.10.2001. saistošo noteikumu Nr. 17 "Par detālo plānojumu Jūrmalā, teritorijai starp Bulduru prospektu, Rotas ielu, 23. un 25. līnijām" darbības apturēšanu", 2003. gada 2. jūnijā pieņemto rīkojumu Nr. 2-02/60 "Par Jūrmalas pilsētas domes 09.10.2002. saistošo noteikumu Nr. 10 "Par detālā plānojuma apstiprināšanu Jūrmalā, sabiedriskajam centram Vaivaros" darbības apturēšanu" un Nr. 2-02/62 "Par Jūrmalas pilsētas domes 07.11.2001. saistošo noteikumu Nr. 18 "Par detālā plānojuma apstiprināšanu Jūrmalā, zemesgabalam Bulduri 1001" darbības apturēšanu" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam

paredz ļoti būtiskus īpašuma lietošanas tiesību

1aprobežojumus, īpaši būvniecības jomā. Domes noteikumu

2Nr. 17 un Nr. 18 izstrādes uzsākšanas, kā arī

3pieņemšanas laikā un domes noteikumu Nr. 10 izstrādes

4uzsākšanas laikā kāpu aizsargjoslā citastarp bija aizliegts celt

5jaunas dzīvojamās, saimniecības un ražošanas vai atpūtnieku

6aprūpei paredzētas ēkas, kā arī paplašināt esošās šāda tipa ēkas

7un būves. Izņēmuma gadījumā iepriekšminētie darbi tika atļauti

8pēc pozitīva ekoloģiskās ekspertīzes atzinuma saņemšanas, ja

9attiecīgās darbības bija paredzētas teritoriju attīstības

10ģenerālplānos (sk. Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās

11daļas 1. punktu un trešās daļas 1. punktu, kas bija

12spēkā līdz 2002. gada 25. martam). Tādējādi

13ikvienam būvniecības gadījumam bija jābūt īpaši pamatotam.

14Kopš 2002. gada

1526. marta, kad stājās spēkā Aizsargjoslu likuma

1636. pantā izdarītie grozījumi, būvniecības iespējas šajās

17teritorijās tika nedaudz paplašinātas. Proti, tika aizliegts celt

18dzīvojamās un saimniecības ēkas vietās, kur nav bijis

19iepriekšējās apbūves, kā arī celt jaunas ražošanas un

20sabiedriskās ēkas. Tomēr iepriekšminētie darbi tika atļauti

21gadījumos, ja bija saņemts Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts

22biroja pozitīvs atzinums vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā

23ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" prasībām un ja

24attiecīgās darbības bija paredzētas teritoriju plānojumos (sk.

25Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 1. un 2.

26punktu, kā arī septīto daļu).

27Tādējādi Aizsargjoslu

28likuma 36. pantā noteiktie būvniecības ierobežojumi

29interpretējami tikai kopsakarā ar šā likuma 6. pantu.

30Nolūkā sasniegt 6. pantā minēto mērķi 36. pants jaunu

31piekrastes apbūvi kopumā aizliedz. Kaut arī pašvaldībai šajā

32pantā iekļautās normas dod tiesības izlemt citādi, tomēr tās

33rīcības brīvību ierobežo Baltijas jūras un Rīgas jūras līča

34piekrastes aizsardzības aizsargjoslas noteikšanas mērķis.

35Pašvaldībai tai noteiktās rīcības brīvības ietvaros, nepārkāpjot

36iepriekšminēto mērķi un ņemot vērā vietējo apstākļu specifiku,

37dotās tiesības izlemt citādi nozīmē tādu rīcību, kas vislabākajā

38veidā saskaņotu dabas vērtību saglabāšanas un attīstības

39intereses.

405.5. Arī rīcība ar

41valsts un pašvaldību īpašumā esošo zemi krasta kāpu

42aizsargjoslā tika un tiek stingri regulēta. Proti, gan

43Aizsargjoslu likuma sākotnējā redakcija, gan arī turpmākie likuma

44grozījumi noteic, ka pašvaldības vai valsts īpašumā esošās zemes

45iznomāšanas gadījumos, ja tiek plānota zemes lietojuma maiņa, kas

46nav paredzēta teritorijas plānojumā, ir nepieciešams ikreizējs MK

47lēmums (rīkojums). Savukārt valsts īpašumā esošas vai valstij

48piekrītošas meža zemes atsavināšanas gadījumos bija nepieciešams

49MK vai pat Saeimas lēmums (sk. Aizsargjoslu likuma

5036. panta pirmās daļas 2. un 3. punktu, kas bija

51spēkā līdz 2002. gada 25. martam, likuma "Par valsts

52meža izmantošanu" 7. panta otro daļu, kas bija spēkā līdz

532000. gada 16. martam, likuma "Par meža apsaimniekošanu

54un izmantošanu" 17. pantu, kas bija spēkā līdz

552000. gada 16. martam). Līdz ar Meža likuma spēkā

56stāšanos 2000. gada 17. martā vēl vairāk tika

57ierobežota rīcība ar valsts meža zemi. Saskaņā ar šā likuma

5844. panta ceturto un piekto daļu, pirmkārt, tagad jau

59jebkuras valsts meža zemes pārdošanai vai citāda veida

60atsavināšanai neatkarīgi no tās atrašanās vietas ir nepieciešams

61MK vai Saeimas akcepts. Otrkārt, būtiski tiek paplašināta Saeimas

62kompetence šajā jomā.

63Bez tam likuma "Par valsts un

64pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 72. panta ceturtā

65daļa noteic, ka neapbūvētus valsts meža fonda zemesgabalus, kuri

66bija Zemkopības ministrijas Meža departamenta zeme pēc stāvokļa

671940. gada 21. jūlijā, nevar privatizēt

68iepriekšminētajā likumā noteiktajā kārtībā.

696. To, vai pieteikuma

70iesniedzējs ir ņēmis vērā kāpu aizsargjoslas īpašo statusu,

71nepieciešams izvērtēt katrā gadījumā atsevišķi.

726.1. Domes noteikumi Nr. 18

73MK 2000. gada

7412. janvāra rīkojumam Nr. 16 "Par zemesgabalu Jūrmalā

75saglabāšanu valsts īpašumā" pievienotie dokumenti liecina, ka šis

76tolaik neapbūvētais zemesgabals 146 373 kvadrātmetru platībā

77atrodas "Jūrmalas pilsētas meža īpaši aizsargājamā kāpu meža

78zonā". Tā kā tas savulaik (pirms 1940.gada) nav bijis ierakstīts

79zemesgrāmatā, bet gan atradies Rīgas Jūrmalas pilsētas

80pašvaldībai tikai dzimtsnomā, zemes komisija ir nolēmusi izveidot

81šo zemesgabalu kā valstij piekrītošu un tikai 197 kvadrātmetrus

82jeb 0,0013 domājamās daļas iznomāt ārpus zemesgabala esošā

83namīpašuma uzturēšanai.

84Minētais rīkojums paredz šo zemesgabalu saglabāt valsts īpašumā

85un, nododot Aģentūras valdījumā, ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts

86vārda Aģentūras personā.

87Savukārt, izanalizējot lietas piektajā sējumā esošos materiālus,

88var secināt, ka pēc zemes īpašuma tiesību nostiprināšanas

89zemesgrāmatā Aģentūra pirms domes noteikumu Nr. 18

90apstiprināšanas šo zemesgabalu iznomājusi vairākām personām,

91parasti uz 10 gadiem, piemēram, "teritorijas sakopšanai", "kāpu

92zonas sakārtošanai", "pagalma izveidošanai un labiekārtošanai",

93"viesnīcas infrastruktūras ierīkošanai, apsaimniekošanai un

94labiekārtošanai", vasarnīcas, kas atrodas ārpus izveidotā

95Bulduri 1001 zemesgabala, "apsaimniekošanai", "atpūtas

96zonas labiekārtošanai" u.tml. Bez tam līgumos tiek paredzētas vai

97nu "tiesības iegādāties nomāto zemesgabalu īpašumā saskaņā ar

98Latvijas Republikas likumdošanas aktiem", vai arī iespējas

99"izmantot Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktās

100pirmpirkuma tiesības". Atsevišķos gadījumos tiek paredzēts, ka

101"līgums tiek izbeigts, ja nomnieks noslēdz zemesgabala pirkuma

102līgumu" vai "ja nomnieks iegūst īpašuma tiesības uz

103zemesgabalu".

104Pēc domes noteikumu Nr. 18 apstiprināšanas un šīs

105teritorijas sadalīšanas atsevišķos zemesgabalos saskaņā ar

106Aģentūras lūgumiem (sk. domes 2002.gada 27.marta lēmumu

107Nr.214, lietas piektā sējuma 49.-53. un 123.lpp.)

108līgumslēdzēji maina līguma priekšmetu un mērķi, paredzot daļu no

109iznomātajām platībām apbūvēt, pie tam ievērojamu daļu zemes

110izmantot darījumu iestāžu un komerciāla rakstura apbūvei.

111Piemēram, 2001. gada 1. februārī noslēgtajā nomas

112līgumā Nr. 11/463z par daļas (21076 m2)

113zemesgabala Bulduri 1001 iznomāšanu kā sākotnējais mērķis

1141171 kvadrātmetrus lielai platībai tiek norādīts "viesnīcas

115infrastruktūras ierīkošana, apsaimniekošana un labiekārtošana",

116bet atlikušajiem 19905 kvadrātmetriem - "teritorijas sakopšana un

117izmantošana". Savukārt 2002. gada 19. decembrī pēc

118domes noteikumu Nr. 18 apstiprināšanas sakarā ar

119iepriekšminēto līgumu noslēgtā papildu vienošanās šai teritorijai

120paredz pavisam citu mērķi un 3580 kvadrātmetri tiek iznomāti

121"darījumu un komerciāla rakstura apbūvei".

122Lietā ir dokumenti, kas liecina, ka vairākas valsts institūcijas

123pirms domes noteikumu Nr. 18 pieņemšanas ir uzskatījušas, ka

124šajā gadījumā sakarā ar iznomātās valsts zemes lietošanas mērķa

125maiņu būtu nepieciešams MK akcepts. Piemēram, Lielrīgas

126reģionālās vides pārvaldes direktora 2001. gada

12719. jūlija vēstulē Nr. 1- 4/1802 pieteikuma

128iesniedzējam, iebilstot pret dabas pamatnes teritorijas

129samazināšu un Bulduru 1001 teritorijas sadalīšanu

130atsevišķos zemesgabalos, jo tas "izsauktu kāpu biotopu

131fragmentāciju", domes uzmanība tiek pievērsta apstāklim, ka "nav

132pievienoti MK lēmumi par daļu zemes gabala iznomāšanu atbilstoši

133Aizsargjoslu likuma 36. pantam". Arī domes būvvaldes

134vadītāja 2001. gada 16. augusta vēstulē

135Nr. 11-1179 Aģentūras ģenerāldirektoram K. Bricim tiek

136lūgts papildus "iesniegt MK lēmumus par zemesgabala daļu

137iznomāšanu atbilstoši LR Aizsargjoslu likumam". Tomēr attiecīgi

138MK rīkojumi (lēmumi) pirms domes noteikumu Nr. 18

139apstiprināšanas nav saņemti. Arī Aģentūra savā praksē šādos

140gadījumos (sk. lietas trešā sējuma 53. lpp.) vispār

141nekad nav gatavojusi MK rīkojumu projektus zemes izmantošanas

142jautājumos. Lietā nav arī materiālu, ka MK akceptu būtu

143pieprasījuši šīs zemes nomnieki.

144Tomēr pieteikuma iesniedzējs, neraugoties uz tā rīcībā esošo

145informāciju - domes būvvaldes 2001. gada 2. novembra

146atzinumu "Par izstrādāto detālplānojumu zemesgabalam Jūrmalā,

147"Bulduri 1001"", kurā redzams, ka izstrādāto projektu neatbalsta

148virkne valsts institūciju un amatpersonu: vides aizsardzības un

149reģionālās attīstības ministrs, Rīgas virsmežniecības kāpu

150mežniecība, Lielrīgas reģionālā vides pārvalde, Valsts kultūras

151pieminekļu aizsardzības inspekcija - jau pēc dažām dienām, proti,

1527. novembrī, šo detālplānojumu apstiprina.

1536.2. Domes

154noteikumi Nr. 17

155Vērtējot šos noteikumus, redzams,

156ka valsts īpašumā esošu neapbūvētu zemesgabalu Jūrmalā, Bulduru

157prospektā 119 (4955 m2), kas ietilpst kāpu

158aizsargjoslā un veidots kā parks ar gājēju celiņiem un atpūtas

159soliem, Aģentūra iznomājusi 1998. gada 4. martā blakus

160esošā 5156 kvadrātmetrus lielā zemesgabala Bulduru prospektā 117

161īpašniecei. Balstoties uz lēmumu Nr. 85, jau 2000. gada

1625. aprīlī zemesgabala nomniece pieteikuma iesniedzējam ir

163iesniegusi iesniegumu, lūdzot "apstiprināt izstrādāto

164detālplānojumu zemes gabalam Jūrmalā Bulduru prospektā 119, kā

165arī izsniegt arhitektūras un plānošanas uzdevumu individuālās

166dzīvojamās mājas celtniecībai" (lietas pirmā sējuma

16774. lpp.). Vēlāk, 2000. gada 25. oktobrī, arī

168Aģentūra lūdz domei pieņemt lēmumu par detālplānojuma uzsākšanu

169zemesgabalam Bulduru prospektā 119 (sk. lietas otrā sējuma

170166. lpp.).

171Sakarā ar to, ka pieteikuma iesniedzējs

172šo teritoriju iekļāvis "nepieciešamāko detālplānojumu" sarakstā,

1732001. gada 25. aprīlī tas nolemj atbalstīt šā plānojuma

174uzsākšanu, kā arī apstiprināt plānošanas uzdevumu. Kā

175detālplānojuma uzsākšanas iemesls tiek minēts nomnieces un

176Aģentūras iesniegums, bet mērķis - izstrādāt detālplānojumu,

177nosakot projektējamās apbūves novietni, tās funkciju un apbūves

178rādītājus - apbūves intensitāti, blīvumu un augstumu, vadoties no

179Jūrmalas apbūves noteikumiem un Latvijas Republikas

180būvnormatīviem (sk. lietas trešā sējuma 4.

181-7. lpp.).

182Būtiskas iebildes pret šo pieteikuma

183iesniedzēja noteikumu projektu tika saņemtas 2001. gada

18415. oktobrī no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības

185inspekcijas. Tā savā atzinumā norāda, ka detālplānojums ietver

186valsts nozīmes kultūras pieminekļa Dubultu - Majoru - Dzintaru -

187Bulduru - Lielupes vasarnīcu rajona (valsts aizsardzības

188Nr. 6083) teritoriju un tādēļ īpaša uzmanība jāpievērš tā

189saglabāšanai un aizsardzībai. Inspekcija iesaka pieteikuma

190iesniedzējam Bulduru prospektā 119 "pašreizējās nomas attiecības

191pēc to izbeigšanās nepagarināt un neslēgt no jauna un šo

192teritoriju atstāt kā neapbūvējamu dabas rezervi, jo izstrādātajā

193plānojumā te paredzētā apbūve ir saistīta ar koku izciršanu". Bez

194tam šajā dokumentā uzmanība tiek pievērsta tam, ka pirms

195detālplānojuma pieņemšanas "nepieciešama pamatīgāka

196pilsētplānojuma vēsturiskā izpēte, priežu audžu vides novērtēšana

197un sabiedrības reāla iesaistīšana jautājumu apspriešanā"

198(lietas trešā sējuma 19.lpp.).

1996.3. Domes

200noteikumi Nr. 10

201Spriežot pēc detālplānojuma

202paskaidrojumu rakstā ietvertajiem teritorijas tehniskajiem

203rādītājiem, šis plānojums aptver salīdzinoši lielu kāpu

204aizsargjoslā ietilpstošu teritoriju - 379 219 kvadrātmetrus. Zeme

205šajā vietā pieder gan valstij Finanšu ministrijas personā - šī

206zeme nodota valdījumā Aģentūrai, kura to savukārt iznomājusi SIA

207"Vaivari" - gan arī pašai SIA "Vaivari", bet daļa tiek

208klasificēta kā pieteikuma iesniedzējam "piekrītoša zeme".

209Atsevišķas vietas no detālplānojumā iekļautās teritorijas jau ir

210apbūvētas, bet lielāko (34,8 ha) tās daļu klāj mežs, kas

211atbilstoši Ģenerālplānam atrodas Rīgas jūras līča piekrastes

212krasta kāpu aizsargjoslā bez apbūves un savulaik, proti, pirms

2131940. gada 21. jūlija, bijis Zemkopības ministrijas

214Meža departamenta īpašums.

215Teritorija iepriekšminētajos paskaidrojumos tiek atzīta par

216piemērotu apbūvei, jo "var nodrošināt labus dzīves, darba un

217atpūtas apstākļus". Detālplānojums paredz gan iepriekšējās

218apbūves rekonstrukciju, gan arī plašu apbūvi, ieskaitot sporta un

219atpūtas objektus ar atbilstošu infrastruktūru. Piemēram, šeit

220ieplānota sešstāvu četrzvaigžņu viesnīcas, veikalu, restorānu,

221kafejnīcu, bāru, sadzīves pakalpojumu objektu, tenisa halles (ar

2223200 skatītāju vietām), vairāku atklātu tenisa kortu,

223reitterapijas nodaļas kompleksa ar jāšanas sporta manēžu (ar 200

224skatītāju vietām) un zirgu staļļiem būvniecība, kā arī "viesu

225māju" jaunbūves. Līdz ar to ievērojamu daļu no detālplānojumā

226iekļautās teritorijas paredzēts lietot citām vajadzībām, nevis

227tādām, kādas noteiktas Ģenerālplānā (sk. sprieduma

2284.2. punktu). Bez tam sabiedrisko iestāžu teritoriju

229iekārtošanai paredzēta arī meža zemes transformācija.

230Tā kā ar detālplānojumu tiek paredzēti ievērojami grozījumi

231Ģenerālplānā, pret šādu ieceri būtiskus iebildumus, citastarp

232uzskatot, ka šādos gadījumos nepieciešams MK akcepts, izteikusi

233domes Vides aizsardzības nodaļa. Kā norādīts domes Vides

234aizsardzības nodaļas 2002. gada 17. maija un

23510. jūnija atzinumos (sk. lietas piektā sējuma

236168. lpp.), šajā gadījumā notiek "atkāpšanās no

237noteiktajām pamatnostādnēm vides

238aizsardzības politikā pilsētā...

239projekts paredz būtisku ietekmi uz apkārtējo vidi un bioloģiskās

240daudzveidības samazināšanos šajā teritorijā, kas uzskatāma par

241ļoti vērtīgu preterozijas kāpu mežu, kurā atrodamas arī

242ievērojama vecuma priedes".

243Lietā esošās bioloģiskās ekspertīzes un atzinumi bez

244iepriekšminētā B. Laimes un K. Vilka atzinuma (sk.

245lietas trešā sējuma 128. - 133. lpp.) par šajā

246teritorijā esošajām dabas vērtībām ir pretrunīgi. Piemēram,

2472002. gada maijā biologs I. Kabucis secina, ka šajā

248teritorijā nav konstatēti īpaši aizsargājami biotopi, taču ir

249sastopamas īpaši aizsargājamas augu sugas - pļavas silpurenes

250atradne (sk. lietas piektā sējuma 165. un

251166. lpp.).

252Pie tam jāņem vērā, ka 2002. gada 18. decembra

253ekspertīze (sk. lietas trešā sējuma 91. -

25499. lpp.), kas, no vienas puses, atbalsta

255detālplānojumu, bet no otras - izvirza būtiskus iebildumus pret

256tā realizāciju, ir veikta un iesniegta pieteikuma iesniedzējam

257tikai pēc domes noteikumu Nr. 10 pieņemšanas, proti,

258kad attiecīgais plānojums jau bija apstiprināts.

259Tiesa uzskata, ka vērība jāpievērš vienam no ekoloģiskajā ziņā

260vērtīgākajiem detālplānojuma teritorijā ietilpstošajiem meža

261zemes gabaliem Vaivari 1307 (31 684 m2), pret

262kura īpašuma tiesību piekritību un privatizāciju, kā arī

263iespējamo izmantošanu ir iebilduši Saeimas deputāti (sk.

264sprieduma konstatējošo daļu), Jūrmalas pilsētas iedzīvotāji,

265kā arī Valsts meža dienests. Spriežot pēc Valsts nekustamā

266īpašuma aģentūras un Privatizācijas aģentūras atbildēm tiesai un

267tām pievienotajiem dokumentiem, šis savulaik Zemkopības

268ministrijas Meža departamentam piederējušais zemesgabals, uz kura

269atrodas neliela terase, sākotnēji ar MK rīkojumu ticis

270nostiprināts uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā. Tā kā

271zemesgabals nodots Valsts nekustamā īpašuma aģentūras valdījumā,

272tā 1998. gada 15. oktobrī to uz 10 gadiem iznomājusi

273SIA "Vaivari" tūrisma uzņēmuma darbībai, nosakot, ka attiecīgā

274teritorija jāizmanto kā "meža parks". Taču pēc neilga laika, tā

275paša gada 21. oktobrī, ar MK rīkojumu Nr. 507 "Par

276zemes gabalu nodošanu privatizācijai" šis zemesgabals tiek nodots

277privatizācijai un Privatizācijas aģentūra jau 21. decembrī

278uzdod Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai sagatavot šo zemesgabalu

279privatizācijai.

280Pamatojoties uz Privatizācijas aģentūras pieprasījumu, pieteikuma

281iesniedzējs 1999. gada 22. jūnijā paziņo, ka šis

282zemesgabals "saskaņā ar attīstības plānu atrodas mežu, mežaparku

283un parkmežu teritorijā (M). Izmantojot zemesgabalu pēc

284privatizācijas, jāievēro mežaparka apsaimniekošanas noteikumi.

285Mežaparka zemesgabalā iespējama ar atpūtu un mežaparka uzturēšanu

286saistīta būvniecība atbilstoši attīstības plāna prasībām" (sk.

287lietas trešā sējuma 103. lpp.). Tomēr Jūrmalas pilsētas

288būvvaldes 2002. gada 22. maijā sagatavotajā teritorijas

289esošās izmantošanas grafiskajā attēlojumā (pirms

290detālplānojuma apstiprināšanas - sk. lietas sestā sējuma

29110. un 11. lpp.) šis zemesgabals ietverts Rīgas

292jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā bez apbūves.

293Savukārt pēc domes noteikumu Nr. 10 apstiprināšanas tas jau

294ir ieplānots galvenokārt kā darījumu iestāžu teritorija.

295Līdz ar to tiesai rodas šaubas, vai pieteikuma iesniedzējs pirms

296šā zemesgabala privatizācijas ir norādījis patieso zemesgabala

297izmantošanas mērķi.

2987. Visos šajos gadījumos

299zeme krasta kāpu aizsargjoslā atrodas galvenokārt valsts īpašumā.

300Savukārt atbilstoši Ģenerālplānam tā ir dabas pamatnes

301teritorija, kuras saglabāšana un atjaunošana ir viens no

302svarīgākajiem Jūrmalas pilsētas līdzsvarotas attīstības

303uzdevumiem.

304Ņemot vērā, ka gan Aģentūra, gan

305arī pieteikuma iesniedzējs savas pilnvaras var izmantot tikai

306atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim, minētajām institūcijām,

307slēdzot nomas līgumus vai arī lemjot par personu ierosinājumiem

308izstrādāt detālplānojumus, bija jāvadās no sabiedrības

309interesēm.

310No vienas puses, teritorijas plānošanas procesam ir jābūt

311atvērtam pret nepieciešamām un pamatotām izmaiņām. Taču no otras

312puses, teritorijas plānojumam jārada zināma stabilitāte. Tam

313jānodrošina, ka pašvaldības teritorijas attīstība notiek, strikti

314ievērojot tās intereses un vērtības, kurām, izstrādājot un

315pieņemot Ģenerālplānu, tika piešķirta prioritāra nozīme. Tā kā

316jebkuri teritorijas plānojuma grozījumi zināmā mērā rada

317nestabilitāti, tie pieļaujami vienīgi tad, ja tiek ievērots

318nepārtrauktības un pēctecības princips. Tas nozīmē, ka spēkā

319esošo teritorijas plānojumu var grozīt tikai tad, ja mainījies tā

320pamatojums.

321No ekspertu atzinumiem izriet secinājums, ka detālplānojumos

322ietvertajās teritorijās sastopamas nozīmīgas dabas vērtības:

323dabiski meža biotopi, saglabājies mežs, kurā aug vecas priedes,

324dažviet pat 200 līdz 260 gadus vecas. Turklāt šāda vecuma meži

325jau ir kļuvuši ļoti reti visā Latvijā. Atsevišķās vietās ir

326konstatētas Latvijā īpaši aizsargājamas augu sugas. Bez tam domes

327noteikumos Nr. 17 minētā teritorija ietilpst valsts nozīmes

328kultūras pieminekļa sastāvā. Tātad šīs teritorijas ir nozīmīgas

329gan no dabas un kultūras mantojuma, gan ainavas un bioloģiskās

330daudzveidības saglabāšanas viedokļa, un Ģenerālplāns tajās

331prioritāru nozīmi piešķīris dabas un kultūras mantojuma

332saglabāšanai un aizsardzībai. Lemjot par minēto teritoriju

333apbūvi, jāņem vērā ne tikai ekonomiskie apsvērumi, bet arī vides

334aizsardzības principi. Tā kā paredzamās būvniecības dēļ dabiskie

335meža biotopi un cits saglabājamais dabas mantojums var tikt

336iznīcināts, apbūve, ievērojot izvērtēšanas principu, pieļaujama

337tikai tādā gadījumā, ja pozitīvais rezultāts, ko no tās gūst, ne

338tikai ierosinātājs, bet arī sabiedrība kopumā, ir svarīgāks par

339šīs apbūves vai būvniecības negatīvo ietekmi uz vides

340kvalitāti.

341Līdz ar to par pamatojumu atļautās šo teritoriju izmantošanas

342grozīšanai un apbūves iespēju paplašināšanai var kalpot vienīgi

343citu sevišķi svarīgu sabiedrības interešu esamība un vienīgi tādā

344gadījumā, ja nav alternatīvas.

345Taču, analizējot rīcību ar valsts īpašumā esošo zemi kāpu

346aizsargjoslā, ir redzams, ka līgumslēdzējas puses (Aģentūra un

347nomnieki) šajos gadījumos, īpaši domes noteikumu Nr. 18 un

348Nr. 17 sakarā, ir slēgušas pēc būtības fiktīvus nomas

349līgumus, jo to patiesais mērķis bija nevis šo neapbūvēto

350teritoriju "sakopšana" vai "apsaimniekošana", bet gan paredzētā

351dabas pamatnē ietilpstošās teritorijas izmantošanas veida

352daļēja maiņa, ieskaitot būvniecību.

353Saskaņā ar Aģentūras statūtiem tās darbības mērķis ir "valsts

354interešu realizēšana valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanā un

355efektīvā apsaimniekošanā. Aģentūra ir izveidota ar valsts gribu

356kā institūcija, kurai uzticēta arī publisko tiesību subjekta

357funkcija, tas ir, valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšana. Lai gan

358Aģentūras kompetencē ir arī civiltiesiska rakstura darbību

359veikšana un tā izveidota uzņēmējsabiedrības formā, tas nebūt

360nenozīmē, ka tā ir tikai un vienīgi privāto tiesību subjekts"

361(1999. gada 9. jūlija Satversmes tiesas sprieduma

362lietā Nr. 04-02(99) secinājumu daļas 2. punkts).

363Līdz ar to nevar piekrist K. Briča viedoklim, ka Aģentūras

364galvenais mērķis ir tikai gūt vislielāko peļņu no tai valdījumā

365nodotās zemes.

366Turklāt arī noteiktā

367nomas maksa nebūt neliecina, ka Aģentūra guvusi vislielāko

368iespējamo peļņu. Proti, līgumos ietvertā nomas maksa par zemes

369lietošanu "darījumu iestāžu un komerciāla rakstura apbūves"

370gadījumos pēc vienošanās par attiecīgo līgumu priekšmeta

371mainīšanu tiek noteikta, nepārsniedzot piecus procentus no zemes

372kadastrālās vērtības, lai gan MK 1995. gada 3. oktobra

373noteikumu Nr. 292 "Noteikumi par valsts zemes nomu"

37411. punktā šis apmērs norādīts kā viszemākais, ko valsts

375institūcijas, slēdzot nomas līgumus par to valdījumā nodoto zemi,

376drīkst paredzēt. Līdz ar to Aģentūra pretēji likuma "Par valsts

377un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu"

3783. panta pirmās daļas 2. punktam šos nenoliedzami

379vērtīgos zemesgabalus, no zemes tirgus vērtības raugoties, nav

380iznomājusi "par iespējami augstāko cenu".

381Analizējot domes noteikumus Nr. 10, Nr. 17 un

382Nr. 18 kopsakarā ar veiktajiem zemes darījumiem, jāsecina,

383ka, neraugoties uz dažādu valsts institūciju un pieteikuma

384iesniedzēja institūciju iebildumiem, kā arī ievērojamas

385sabiedrības daļas pretestību, tie izstrādāti, neņemot vērā dabas

386mantojuma saglabāšanas intereses, nemeklējot alternatīvus

387risinājumus attiecībā uz attīstības priekšlikumu īstenošanas

388vietas izvēli un vadoties galvenokārt no atsevišķu personu

389(ierosinātāju) interesēm.

390Līdz ar to nomas līgumu slēgšana, detālplānojumu izstrādāšana,

391pēc tam noslēgtās papildu vienošanās vai privatizācija ir bijuši

392secīgi soļi, lai atsevišķu personu interesēs apietu kāpu

393aizsargjoslā spēkā esošos apbūves ierobežojumus. Domes noteikumu

394Nr. 10, Nr. 17 un Nr. 18 izstrādāšana bijusi

395galvenokārt tikai funkcionāls līdzeklis, lai rīcības prettiesisko

396saturu un mērķi ietvertu šķietami likumīgā formā.

397Tādējādi pēc

398būtības domes noteikumi Nr. 10, Nr. 17 un Nr. 18

399neatbilst kāpu aizsargjoslas īpašajam tiesiskajam statusam,

400teritorijas plānošanas, vides aizsardzības un valsts pārvaldes

401principiem.

4028. Bez tam, ievērojot to,

403ka lielā daļā Latvijas pašvaldību teritorijas plānojumu vēl nav,

404kā arī to, ka teritorijas plānojumu izvērtēšanas un kontroles

405process saskaņā ar MK 2004. gada 13. janvāra

406noteikumiem Nr. 34 "Vietējās pašvaldības teritorijas

407plānojuma noteikumi"

408ir ļoti sarežģīts, tiesa vērš

409Ministru kabineta uzmanību uz nepieciešamību izvērtēt Reģionālās

410attīstības un pašvaldību lietu ministrijas iespējas un līdzekļus

411teritorijas plānošanas kontroles nodrošināšanai.

412Nolēmumu

413daļa

414Pamatojoties uz Satversmes tiesas

415likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa

416nosprieda:

4171. Atzīt

418reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra

4192003. gada 27. maija rīkojumu Nr. 2-02/57 "Par

420Jūrmalas pilsētas domes 24. 10. 2001. saistošo

421noteikumu Nr. 17 "Par detālo plānojumu Jūrmalā, teritorijai

422starp Bulduru prospektu, Rotas ielu, 23. un

42325. līnijām" darbības apturēšanu" par atbilstošu Latvijas

424Republikas Satversmes 1. pantam.

4252. Atzīt reģionālās attīstības un paš-valdību lietu ministra

4262003. gada 2. jūnija rīkojumu Nr. 2-02/60 "Par

427Jūrmalas pilsētas domes 09. 10. 2002. saistošo

428noteikumu Nr. 10 "Par detālā plānojuma apstiprināšanu

429Jūrmalā, sabiedriskajam centram Vaivaros" darbības apturēšanu"

430par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes

4311. pantam.

4323. Atzīt reģionālās attīstības un paš-valdību lietu ministra

4332003. gada 2. jūnija rīkojumu Nr. 2-02/62 "Par

434Jūrmalas pilsētas domes 07. 11. 2001. saistošo

435noteikumu Nr. 18 "Par detālā plānojuma apstiprināšanu

436Jūrmalā, zemesgabalam Bulduri 1001" darbības apturēšanu" par

437atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam.

438Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

439Spriedums pasludināts Rīgā

4402004. gada 9. martā.

441Tiesas sēdes priekšsēdētājs

442A.Endziņš