2. pants
Likuma mērķis un darbība

(1) Likuma mērķis ir:

1) nodrošināt profesionālās darbības atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām un kritērijiem, ja šī darbība ir saistīta ar sabiedrības interešu aizsardzību, tās drošību un veselības aizsardzību;

2) aizsargāt atsevišķas sabiedriski nozīmīgas profesijas pret nekvalificētu personu iesaistīšanu tajās, nosakot šīm profesijām paaugstinātas prasības;

3) nodrošināt iespēju Latvijas Republikā iegūto profesionālo kvalifikāciju atzīt ārvalstīs un ārvalstīs iegūto profesionālo kvalifikāciju atzīt Latvijas Republikā;

4) veicināt personu brīvu pārvietošanos Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs.

(2) Likums nosaka reglamentētās profesijas, kā arī pamatprasības, kas jāievēro Latvijas Republikā un ārvalstīs iegūtās kvalifikācijas atzīšanā šajās profesijās.

(21) Likums nosaka kārtību, kādā novērtē to prasību samērīgumu, ar kurām nosaka jaunas reglamentētās profesijas vai veic grozījumus attiecībā uz prasībām patstāvīgas profesionālās darbības uzsākšanai vai veikšanai reglamentētajās profesijās.

(3) Likuma noteikumi par izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai izvirzāmajām prasībām attiecas uz fiziskajām personām, kuras vēlas uzsākt darbu reglamentētajās profesijās vai darboties tajās patstāvīgi kā pašnodarbinātas personas vai darbinieki.

(4) Uz Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri izglītību un profesionālo kvalifikāciju ieguvuši ārvalstīs, attiecas šā likuma noteikumi par attiecīgajās ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem.

(5) Uz bezvalstniekiem, kas saņēmuši ārvalstīs izsniegtus bezvalstnieka ceļošanas dokumentus, kā arī uz bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, attiecas šā likuma noteikumi par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu.

(6) Uz to valstu pilsoņiem, kurām saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas līgumu ir minētajā līgumā noteiktās Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, un uz Šveices Konfederācijas pilsoņiem attiecas tie paši šā likuma noteikumi, kuri attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem.

(7) Šā likuma noteikumi neattiecas:

1) uz gadījumiem, kad darbība reglamentētajās profesijās ir saistīta ar valsts pārvaldes vai tiesu varas funkciju izpildi;

2) uz profesijām, kurām saskaņā ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem izvirzītas kādas no šā likuma 3.panta piektajā daļā minētajām prasībām, bet nav norādīti reglamentētajām profesijām nepieciešamie izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti;

3) uz profesionālo darbību autotransporta, dzelzceļa transporta un civilās aviācijas jomā.

(8) Uz to valstu pilsoņiem, kurām saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem ir šajos līgumos noteiktas Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomā, attiecas tie paši šā likuma noteikumi, kuri attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem.

(9) Uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas, ievērojot Imigrācijas likuma noteikumus, uzņēmumu grupas ietvaros tiek pārcelti vadītāja, speciālista vai stažiera darbā Latvijas Republikā, attiecas tie paši šā likuma noteikumi, kuri attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem.

3

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.11.2004., 13.12.2007., 17.07.2008., 16.02.2017., 11.04.2019., 10.09.2020. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 11.04.2023.)

2.1 pants. Profesionālās darbības reglamentācijas prasību samērīguma novērtēšana

(1) Pirms jaunas reglamentētās profesijas noteikšanas vai grozījumu pieņemšanas attiecībā uz prasībām patstāvīgas profesionālās darbības uzsākšanai vai veikšanai reglamentētajās profesijās, kā arī attiecībā uz prasībām, kas izvirzāmas īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējiem Latvijas Republikā reglamentētajās profesijās, veic to būtībai, saturam un ietekmei atbilstoša apjoma profesionālās darbības reglamentācijas prasību samērīguma novērtēšanu.

(2) Samērīguma novērtēšanu veic ne retāk kā reizi piecos gados, ņemot vērā kopš iepriekšējās samērīguma novērtēšanas notikušās pārmaiņas apstākļos, kuri noteica prasības patstāvīgas profesionālās darbības uzsākšanai vai veikšanai reglamentētajās profesijās, kā arī prasības, kas izvirzītas īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējiem Latvijas Republikā reglamentētajās profesijās.

(3) Samērīguma novērtēšanu veic tā ministrija, kura ir vadošā valsts pārvaldes iestāde reglamentētajai profesijai atbilstošās politikas jomā. Samērīgumu novērtē saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto tiesību aktu iespējamās ietekmes izvērtēšanas kārtību.

(4) Ministrija, kura ir vadošā valsts pārvaldes iestāde reglamentētajai profesijai atbilstošās politikas jomā, sagatavo un iesniedz Saeimai samērīguma novērtējumu likumprojektiem, kuri paredz noteikt jaunas reglamentētās profesijas vai prasības darba uzsākšanai vai veikšanai reglamentētajās profesijās, kā arī prasības, kas izvirzāmas īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējiem Latvijas Republikā reglamentētajās profesijās, un kuru iesniedzējs nav Ministru kabinets. Šo samērīguma novērtējumu attiecīgā ministrija sagatavo un iesniedz Saeimas atbildīgās komisijas noteiktajā termiņā.

(5) To profesionālās darbības reglamentācijas prasību samērīguma novērtēšanu, kuras nosaka likumā, Ministru kabineta noteikumos vai atbilstoši Valsts pārvaldes likumam pilnvarotas profesionālās organizācijas, veic valsts pārvaldes iestāde, kuras padotībā atrodas pilnvarotā profesionālā organizācija.

(6) Samērīguma novērtēšanu neveic attiecībā uz tām profesionālās darbības reglamentācijas prasībām, kuras nosaka Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi un Eiropas Savienības tieši piemērojamie tiesību akti.

4

(16.03.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.04.2023.)