45. pants
Gadījumi, kad pretendenta izglītība un profesionālā kvalifikācija atšķiras no Latvijas Republikā izvirzītajām prasībām

(1) Pretendenta izglītība un profesionālā kvalifikācija būtiski atšķiras no attiecīgajai Latvijas Republikā reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām šādos gadījumos:

1) pretendenta iegūtā izglītība ir vairāk kā par vienu gadu īsāka nekā Latvijas Republikā noteiktā;

2) pretendenta apgūto mācību priekšmetu (studiju kursu) un tālākizglītības kursu saturs būtiski atšķiras no Latvijas Republikā noteiktā vai iegūtā izglītība neietver visus mācību priekšmetus (studiju kursus), kuru pārzināšana ir būtiska, veicot profesionālo darbību attiecīgajā profesijā Latvijas Republikā;

3) reglamentētā profesija, kurā pretendents vēlas veikt profesionālo darbību Latvijas Republikā, ietver vienu vai vairākas reglamentētās profesionālās darbības, kas nav ietvertas attiecīgajā profesijā viņa mītnes valstī, un šādas profesionālās darbības vai darbību veikšanai Latvijas Republikā jāapgūst tādi mācību priekšmeti (studiju kursi), kuri nav ietverti pretendenta iegūtajā izglītībā;

4) pretendenta mītnes valstī attiecīgā profesija nav reglamentēta, un pretendenta iesniegtie izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti ir izsniegti par nereglamentētas izglītības ieguvi.

(2) Ja pretendenta profesionālā kvalifikācija būtiski neatšķiras no attiecīgajai Latvijas Republikā reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām, profesionālo kvalifikāciju atzīst, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piemērojot papildu prasības attiecībā uz pretendenta profesionālās pieredzes ilgumu un veidu viņa mītnes valstī.

(3) Ja pretendenta profesionālā kvalifikācija būtiski atšķiras no attiecīgajai Latvijas Republikā reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām, institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesīgas izvirzīt pretendentam prasību par adaptācijas periodu vai kvalifikācijas atbilstības pārbaudes kārtošanu:

1) dodot pretendentam izvēles tiesības izpildīt vienu no minētajām prasībām;

2) nosakot vienas minētās prasības izpildi par obligātu (nedodot pretendentam izvēles tiesības);

3) nosakot abu minēto prasību izpildi par obligātu.

(4) Šā panta otrajā daļā profesionālajai pieredzei noteiktās prasības un trešajā daļā adaptācijas periodam vai profesionālās kvalifikācijas atbilstības pārbaudei noteiktās prasības pamato pretendentam. Adaptācijas periods nedrīkst būt ilgāks par trim gadiem. Adaptācijas periodā pretendents var arī iegūt nepieciešamo izglītību un apmācību.

(5) Pretendenta profesionālo kvalifikāciju atzīst par neatbilstošu attiecīgajai Latvijas Republikā reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām, ja viņa izglītības un profesionālās kvalifikācijas pierādījumi:

1) neatbilst papildu prasībām, kas noteiktas saskaņā ar šā panta otro daļu;

2) nav piemērojami profesionālās kvalifikācijas atbilstības pārbaudes vai adaptācijas perioda nosacījumiem;

3) nav piemērojami profesionālās kvalifikācijas atzīšanai, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, reglamentētajās profesijās tādās ekonomiskās darbības jomās, kurās ir izvirzītas noteiktas prasības attiecībā uz vispārīgajām vai profesionālajām zināšanām un prasmēm;

4) neatbilst prasībām, kas noteiktas šā likuma 37. panta pirmās daļas 4. punktā.

(6) Šā panta piektajā daļā minētajos gadījumos pretendentam, lai uzsāktu profesionālo darbību reglamentētajā profesijā, ir pienākums izpildīt prasības, kas attiecīgās profesionālās kvalifikācijas iegūšanai noteiktas Latvijas Republikā attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos. Informācijas institūcijas un institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības, izvērtē attiecīgās personas izglītības saturu un ilgumu, pamatojoties uz iesniegtajiem diplomiem, apliecībām un citiem kvalifikācijas apliecinājuma dokumentiem, ņemot vērā personas profesionālo pieredzi, profesionālās pilnveides izglītību profesijā, un informē pretendentu par to nepieciešamo papildmācību ilgumu un saturu, kuru apguve ir būtiska darbībai attiecīgajā reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā. Šādā gadījumā pretendentam ir tiesības uzreiz kārtot pārbaudījumu, lai pierādītu, ka viņam ir nepieciešamās zināšanas.

(7) Ja pretendenta profesionālā kvalifikācija būtiski atšķiras no attiecīgajai Latvijas Republikā reglamentētajai profesijai izvirzītajām prasībām, institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, ir tiesīgas atzīt profesionālo kvalifikāciju attiecībā uz daļu no reglamentētās profesijas profesionālajām darbībām, ja izpildīti šādi nosacījumi:

1) pretendenta profesionālā kvalifikācija ir atzīta viņa mītnes valstī tajā profesionālajā darbībā, kurā prasīta profesionālās kvalifikācijas atzīšana attiecībā uz daļu no reglamentētās profesijas profesionālajām darbībām;

2) atšķirības starp profesionālo darbību, ko pretendents veic savā mītnes valstī, un attiecīgo Latvijas Republikā reglamentēto profesiju ir tik lielas, ka papildu prasību piemērošana profesionālās kvalifikācijas atzīšanai nozīmētu pilnas izglītības programmas apguvi;

3) profesionālo darbību, kurai piemēro profesionālās kvalifikācijas atzīšanu attiecībā uz daļu no reglamentētās profesijas profesionālajām darbībām, var objektīvi nošķirt no citām darbībām, kas ietilpst attiecīgajā Latvijas Republikā reglamentētajā profesijā. Institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas apliecības, ņem vērā to, vai pretendenta mītnes zemē profesionālo darbību var veikt nošķirti.

(71) Reglamentētajās profesijās veselības aprūpes jomā šā panta septīto daļu piemēro attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī iegūto profesionālo kvalifikāciju.

(8) Pretendentam var noteikt kvalifikācijas pārbaudi atbilstoši šā likuma 42. panta piektajā un sestajā daļā noteiktajam, pirms viņš Latvijas Republikā pirmo reizi sniedz īslaicīgus profesionālos pakalpojumus, ja attiecīgie pakalpojumi atbilst tādai reglamentētajai profesionālajai darbībai, kura saistīta ar pakalpojumu saņēmēja veselību un drošību, un šā panta septītajā daļā minētajiem nosacījumiem.

(9) Pēc šā panta septītajā daļā minētās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas attiecībā uz daļu no reglamentētās profesijas profesionālajām darbībām persona, veicot pastāvīgu profesionālo darbību vai sniedzot īslaicīgus profesionālos pakalpojumus, izmanto savā mītnes valstī pieņemto profesionālo nosaukumu. Nosaukumu norāda pakalpojumu sniedzēja mītnes valsts valodā un pievieno tā tulkojumu latviešu valodā. Nosaukumam skaidri jāatspoguļo profesionālās darbības tvērums.

(10) Šā panta septītajā daļā minēto profesionālās kvalifikācijas atzīšanu attiecībā uz daļu no reglamentētās profesijas profesionālajām darbībām nepiemēro pretendentiem, kuru profesionālo kvalifikāciju atzīst saskaņā ar šā likuma 34. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto.

(11) Profesionālo kvalifikāciju attiecībā uz daļu no reglamentētās profesijas profesionālajām darbībām var neatzīt un šā panta septītajā un astotajā daļā minēto kārtību nepiemērot, ja tas nepieciešams sabiedrības veselības un drošības aizsardzībai.

(12) Ja pretendents profesionālo kvalifikāciju ieguvis valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, viņa profesionālās kvalifikācijas atzīšanai nepiemēro šā panta trešās daļas 1. punktu.

59

(04.11.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008., 12.11.2015., 21.06.2018., 11.04.2019., 18.02.2021. un 16.03.2023. likumu, kas stājas spēkā 11.04.2023.)