Par Reliģisko organizāciju likuma 7. panta otrās daļas un 8. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 99. un 102. pantam un par Reliģisko organizāciju likuma 7. panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91., 99. un 102. pantam

20. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Eiropas Cilvēktiesību tiesa gadījumos, kad tiek

ierobežota reliģiskas kopienas biedrošanās brīvība, Konvencijas

9. un 11. pantā noteikto tiesību ierobežojumu izvērtē kopsakarā,

atzīstot, ka tiesības kolektīvi rīkoties kādā jomā ir viens no

svarīgākajiem biedrošanās brīvības elementiem, bez kura šīm

tiesībām nebūtu nozīmes (sk., piemēram, Eiropas

Cilvēktiesību tiesas 2008. gada 31. jūlija sprieduma lietā

"Religionsgemeinschaft der Zeugen Jehovas and Others v.

Austria", pieteikums Nr. 40825/98, 61.-62. punktu).

Arī pieaicinātā persona E. Levits norādījis, ka tiesības uz

reliģijas brīvību pārklājas ar Satversmes 102. pantā noteikto

biedrošanās brīvību, tāpēc Satversmes 99. panta konkretizācijai

izmantojams Satversmes 102. pants.

Tā kā reliģiskās organizācijas tiesības uz biedrošanās brīvību

ar reliģiskas darbības raksturu ietilpst gan Satversmes 99.

panta, gan 102. panta tvērumā, šajās Satversmes normās noteikto

pamattiesību ierobežojums ir izvērtējams pēc vienotas

metodoloģijas. Līdz ar to Satversmes tiesa izvērtēs atbilstību

šīm Satversmes normām, aplūkojot tajās garantētās tiesības

vienlaikus un kopsakarā.