16. pants

Nosakot ikviena pilsoņa pasīvo vēlēšanu tiesību

īstenošanas kārtību, likumdevējam ir jāievēro Satversmes normas

un principi. Tas, ka likumdevējs, izmantojot savu rīcības

brīvību, nosaka pilsoņa pasīvo vēlēšanu tiesību īstenošanas

kārtību, nenozīmē, ka likumdevēja rīcība pati par sevi ierobežo

personai Satversmes 101. pantā noteiktās pamattiesības. Taču, ja

likumdevēja noteiktā kārtība neatbilst kādai no Satversmes normām

vai principiem, tā ir uzskatāma par neatbilstošu arī Satversmes

101. pantam.

Lietas dalībnieki nav apšaubījuši to, ka kārtība, kādā ikviens

pilsonis var īstenot savas pasīvās vēlēšanu tiesības, ir noteikta

ar likumu, kas pieņemts un izsludināts atbilstoši Satversmei un

Saeimas kārtības rullim. No pieteikuma un tā, ko Pieteikuma

iesniedzēju pārstāvis sacīja tiesas sēdē, izriet, ka apstrīdētās

normas neatbilstība Satversmei izpaužoties galvenokārt tādā

veidā, ka mazajos novados pilsoņi ir tiesīgi, bet republikas

pilsētā Jūrmalā nav tiesīgi pašvaldību vēlēšanās kandidēt arī no

vēlētāju apvienību sarakstiem. Proti, Pieteikuma iesniedzēji

uzskata, ka kādai citai ar viņiem vienādos un salīdzināmos

apstākļos esošu personu grupai ir plašākas tiesības kandidēt

pašvaldību vēlēšanās. Tādējādi izskatāmās lietas ietvaros

izšķirošā nozīme ir tam, vai likumdevējs, nosakot ikviena pilsoņa

pasīvo vēlēšanu tiesību īstenošanas kārtību, ir ievērojis

vienlīdzības principu.

Tātad, lai noskaidrotu, vai

apstrīdētā norma atbilst Satversmes 101. panta pirmajam teikumam,

ir jāizvērtē tās atbilstība Satversmes 91. panta pirmajā teikumā

nostiprinātajam vienlīdzības principam.