22. pants

Kā secināts iepriekš, atbilstoši Pašvaldību

vēlēšanu likuma 15. panta pirmajā un otrajā daļā nostiprinātajai

vispārējai kārtībai politiskās partijas un to apvienības var

iesniegt kandidātu sarakstus ikvienas Latvijas pašvaldības domes

vēlēšanām.

Likumdevējs ar dažādiem tiesiskiem līdzekļiem īsteno politiku,

kas vērsta uz partiju sistēmas stiprināšanu. Piemēram, 2010. gadā

tika pieņemts regulējums par valsts budžeta finansējumu

noteiktiem kritērijiem atbilstošām politiskajām partijām un to

apvienībām. Tas nozīmē, ka apstrīdētajā normā noteiktā atšķirīgā

attieksme ir tikai viens no līdzekļiem, ko likumdevējs izmanto,

lai stiprinātu politisko partiju sistēmu. Tomēr jāņem vērā, ka

Satversmes tiesai ir saistošas prasījuma robežas, tāpēc

izskatāmās lietas ietvaros tā nevērtē visu citu likumdevēja

izmantoto līdzekļu ietekmi uz politisko partiju sistēmu un

piemērotību tās stiprināšanai.

Nosakot atšķirīgu attieksmi, likumdevējs ir centies mudināt

personas, kuras vēlas izmantot savas pasīvās vēlēšanu tiesības,

iesaistīties politisko partiju darbībā, dibinot politisko

partiju, kļūstot par politiskās partijas biedru vai kādā citā

veidā piedaloties politisko partiju darbībā. Tādā veidā ir

iespējams panākt personu plašāku iesaistīšanos politiskajā

procesā un partiju sistēmas stiprināšanā. No politisko partiju

reģistrā pieejamām ziņām izriet, ka pašlaik Latvijā ir

reģistrētas 75 politiskās partijas un to apvienības, turklāt

vairākas no tām - ar izteiktu reģionālu interesi, piemēram,

"Jūrmala - mūsu mājas", Politiskā partija "OGRES

NOVADAM", KRIMULDAS NOVADA PARTIJA un citas (sk.

reģistrēto politisko partiju un to apvienību sarakstu Latvijas

Republikas Uzņēmumu reģistra mājaslapā,

http://www.ur.gov.lv/partijas.html, aplūkots

06.01.2015.).

Vienlaikus likumdevējs ir rūpējies par to, lai vēlētājiem būtu

izvēles iespējas attiecībā uz pašvaldību vēlēšanām pieteiktajiem

kandidātu sarakstiem. Papildus apstrīdētajā normā noteiktajai

atšķirīgajai attieksmei likumdevējs Pašvaldību vēlēšanu likuma

24. panta pirmajā un trešajā daļā ir noteicis īpašu regulējumu

situācijām, kad līdz šā likuma 15. pantā noteiktajam termiņam

attiecīgās pašvaldības domes vēlēšanām nav reģistrēts neviens

kandidātu saraksts, ir reģistrēts tikai viens kandidātu saraksts

vai reģistrēto kandidātu skaits ir mazāks par attiecīgajā

pašvaldībā ievēlējamo domes deputātu skaitu. Savukārt faktiskā

situācija apliecina, ka arī mazo novadu domju vēlēšanām tiek

pieteikti vairāki deputātu kandidātu saraksti. Piemēram, 2013.

gada 18. februārī, kad tika izsludinātas 2013. gada 1. jūlija

pašvaldības domes vēlēšanas, mazākais iedzīvotāju skaits ir bijis

Baltinavas, Alsungas, Mērsraga un Rucavas novados - katrā no tiem

mazāk nekā 2 000 iedzīvotāju (sk. CVK mājaslapā pieejamo

informāciju, http://www.cvk.lv/pub/public/30523.html, aplūkota

06.01.2015.). Baltinavas novada domes vēlēšanām tika

pieteikti divi kandidātu saraksti, Alsungas novada domes

vēlēšanām - četri, ieskaitot vienu politiskās partijas sarakstu,

Mērsraga novada domes vēlēšanām - divi, Rucavas novada domes

vēlēšanām - seši, tostarp viens politiskās partijas saraksts

(sk. CVK izdevumu "Republikas pilsētas domes un novada

domes vēlēšanas 2013. gada 1. jūlijā". Rīga: 2013, 145.,

163., 290., 331. lpp.,

http://www.cvk.lv/pub/upload_file/2013/Pasvaldibu%20velesanu%20rezultati%202013_gramata.pdf,

aplūkots 06.01.2015.). Tādējādi spēkā esošais tiesiskais

regulējums nodrošina pašvaldības domes kā pārstāvības orgāna

izveidi arī mazajos novados.

Līdz ar to likumdevēja lietotais

līdzeklis ir piemērots atšķirīgās attieksmes leģitīmā mērķa

sasniegšanai.