Par Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam

1Lai panāktu, ka Eiropas Savienības daudzgadu budžetā pēc 2027. gada tiek paredzēts atbalsts Eiropas Savienības Austrumu pierobežas valstīm un reģioniem, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, ar īpašu uzsvaru uz Eiropas Savienības Austrumu robežas sociālekonomiskās situācijas uzlabošanu gan pierobežā, gan Latvijā kopumā, tādējādi stiprinot Eiropas Savienības kopējo drošību, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju turpināt diskusijas par atbalsta teritoriālo tvērumu, atbalsta sniegšanas mehānismu un turpināt koordināciju ar citām reģiona valstīm.

1Infrastruktūra un apbūve ir klimatnoturīga un plānota atbilstoši iespējamiem klimata riskiem;

1Latvijas daba un kultūrvēsturiskās vērtības ir saglabātas un klimata pārmaiņu negatīvā ietekme uz tām - mazināta;

1Ir nodrošināta zinātniskajā argumentācijā balstīta informācija, tai skaitā monitorings un prognozes, kas veicina pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektu integrēšanu nozaru politiku un teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, kā arī sabiedrības informēšanu.

2Plānā nav atsevišķi apskatīti Austrumu pierobežas attīstības jautājumi.

3Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. 2030. gadam

4Atjaunotais Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. 2030. gadam (turpmāk Plāns) ir ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas valsts enerģētikas un klimata politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus laika periodam līdz 2030. g.

5Plāns izstrādāts vadoties pēc vienotā ES regulējuma, kura mērķis ir nodrošināt ES dalībvalstu uzņemto saistību izpildi kontekstā ar Apvienoto Nāciju Organiācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumu.

6Mērķis:

7Nodrošināt Latvijas pilnīgu energoneatkarību par pieejamām un konkurētspējīgām energoresursu cenām;

8Veicināt tautsaimniecības dekarbonizāciju, t.sk. ar vispārēju enerģētikas un rūpniecības elektrifikāciju, un investīcijas inovāciju un resursefektivitātes attīstībā;

9Nostiprināt energoapgādes drošumu.

10Plāns paredz rīcības tādos virzienos kā dekarbonizācija, energoefektivitāte, enerģētiskā drošība un energoneatkarība, iekšējais enerģijas tirgus, pētniecība, inovācija un konkurētspēja un pielāgošanās klimata pārmaiņām.

11Attiecībā uz Latgali noteikts, ka Kūdras pētniecības platformas attīstīšanas darbība ir īstenojama Taisnīgas pārkārtošanās fonda (turpmāk TPF) ietvaros. Darbības ietvaros sasniedzamie rezultāti ir: 1) atbalstīta izcilības centra izveide, īstenojot piecus pētījumu projektus dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai sekmējot pāreju uz klimatneitralitāti; 2) sniegts atbalsts Vidzemei, Latgalei, Kurzemei un Zemgalei pārkārtošanās radītās sociālās un ekonomiskās ietekmes mazināšanai; 3) veicināta sadarbība starp nozares zinātnes universitātēm, zinātniskajām institūcijām un komersantiem kapacitātes palielināšanai un reģionālo vajadzību nodrošināšanai TPF ietvaros.

121 Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju turpina darbu pie Aizsardzības industrijas attīstības stratēģijas izstrādes. Tā sniegs plašāku redzējumu par piegāžu ķēžu drošības stiprināšanu, prioritārajām attīstības jomām, inovāciju attīstības atbalstu, iepirkumiem un citiem sadarbības ar industriju pasākumiem sasaistē ar Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plānu 2025.-2036. gadam.

13Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam neietver teritoriālo perspektīvu, tāpēc šajā pielikumā netiek detalizēti atspoguļotas. Vienlaikus Austrumu pierobežas drošumspēja ir būtiski atkarīga no tā, cik pilsoniski aktīva ir vietējā sabiedrība, cik liela ir vietējās pilsoniskās sabiedrības drošumspējas kapacitāte, un cik lielā mērā pilsoniskā sabiedrība ir iesaistīta Austrumu pierobežas drošības, noturīguma un attīstības rīcībpolitikas procesos valsts, pašvaldības un vietējo kopienu līmenī.

1Mobilitātes infrastruktūras objektu priekšlikumu izvērtēšanas kritēriji

21.1. Militārais pielietojums un civilās aizsardzības vajadzības

3Pirmajā kārtā tiks vērtēts objekta divējādas lietojamības pielietojums, t.i., tādas objekta prasības un īpašības, kas atbilst gan militārai, gan civilās aizsardzības vajadzībai. Mobilitātes infrastruktūras objekts no divējādas lietojamības viedokļa paredz, piemēram, ceļa/tilta infrastruktūru, kas vienlaikus var nodrošināt gan militārā, gan civilā transporta mobilitāti, gan arī nepieciešamās pretmobilitātes prasības, t.i., apdraudējuma gadījumā noteiktā ceļa/tilta posms, kas tiek pārrakts, vai bojāts, tādā veidā bloķējot pārvietošanos.

4Šajā izvērtēšanas kārtā, nodrošinot ranžēšanu, priekšlikumu vērtēšanu veiks plānošanas reģioni sadarbībā ar Aizsardzības un Iekšlietu ministrijām. Nepieciešamības gadījumā vērtēšanas procesā tiks piesaistītas arī citas institūcijas.

5Lai pašvaldību sniegtie mobilitātes infrastruktūras objektu priekšlikumi tiktu virzīti tālākai izvērtēšanai, tiem jāatbilst sekojošiem vispārīgajiem kritērijiem un principiem, nodrošinot šo objektu militāro pielietojumu un atbilstību civilās aizsardzības vajadzībām:

61) Latvijas un ES ārējās robežas stiprināšanai tiek attīstīta mobilitātes infrastruktūra virzienā uz Latvijas austrumiem, paredzot arī pretmobilitātei nepieciešamos risinājumus;

72) valsts pierobežas joslā ar Krieviju un Baltkrieviju tiek attīstīta tāda mobilitātes infrastruktūra, lai nepieciešamības gadījumā varētu īstenot pretmobilitātes pasākumus un bloķēt pārvietošanos. Vienlaikus šis jautājums vērtējams kopsakarā ar Valsts robežsardzes spēju nodrošināt tai deleģēto funkciju un uzdevumu izpildi, un mobilitātes jautājums ir ļoti būtisks priekšnosacījums valsts robežas apsardzības nodrošināšanai, tāpat tas ietekmē arī citu iekšlietu dienestu (Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk VUGD)) spēju pildīt tām noteiktās funkcijas un uzdevumus, t.sk. kara apstākļos. Tāpat šajā procesā iesaistāma ne tikai Aizsardzības ministrija, Nacionālie bruņotie spēki un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, bet arī Iekšlietu ministrija, kuras viena no funkcijām ir civilā aizsardzība, un Valsts robežsardze, kuras galvenā funkcija ir nodrošināt valsts robežas neaizskaramību. Pretmobilitāte ilgtermiņā nozīmē autoceļu infrastruktūras iznīcināšanu vai bojāšanu, lai kavētu pārvietošanos, pierobežas zonu padarot necaurejamu, tai skaitā:

8a) atbilstoši iesaistīto institūciju, tai skaitā Aizsardzības ministrijas/Latvijas Nacionālo bruņoto spēku/VUGD kompetencei un atbildības sadalījumam, tiek paredzēti skaidri darbības mehānismi, kā krīzes situācijā mobilitātes ceļi tiks slēgti;

9b) projektēšanas gaitā tiek paredzēti inženiertehniskie risinājumi, kā var tikt bloķēti/padarīti neizmantojami konkrētie ceļi vai tilti;

103) tiek attīstīta mobilitātes infrastruktūra, lai nodrošinātu spēju ātri reaģēt un pārvietoties gan operatīvajiem dienestiem (Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (turpmāk NMPD), VUGD u.c.), gan lielizmēra militārajām vienībām un smagajiem automobiļiem, kas nodrošina smagu kravu pārvietošanu2 ceļa infrastruktūra paredz 70-80 kravu (aptuveni 60 tonnas) pārvietošanu;

114) autoceļiem, kas nodrošina būtisku transportlīdzekļu plūsmu, bet ir posmi bez apbraukšanas iespējas, vai tās nenodrošinās vismaz pusi no nepieciešamās slodzes, nepieciešams apvedceļš;

125) ūdensšķēršļa jauna šķērsošanas infrastruktūra;

136) dzelzceļa infrastruktūras objekti izpilda vispārējo kritēriju klimata pārmaiņu un ilgtspējas kontekstā, vienlaikus pasažieru un kravas pārvadājumi pa dzelzceļu neietekmē vietējas nozīmes, reģionālos vai valsts ceļus (satiksmes plūsmu), tostarp nenodarot būtisku kaitējumu ceļu infrastruktūrai gan lielapjoma svara, gan specifiskās ritošās daļas apdares dēļ. Dzelzceļa risinājumi ir būtiski militārās tehnikas pārvešanai, tajā skaitā var ievērojami saīsināt piegādes ķēdes un samazināt laiku, kādā šī tehnika tiek nogādāta nepieciešamajā vietā. Dzelzceļa infrastruktūras objekti atvieglo arī augošo kravu pārvadājumu pieprasījumu visos industriālajos objektos;

147) attīstot autoceļu infrastruktūru, tiek veidoti evakuācijas ceļi.

15Kā specifiskais vērtēšanas kritērijs ir noteikts objektu tehniskais stāvoklis, attiecīgi tiks vērtēta detalizētāka informācija par atlasīto objektu tehnisko stāvokli, potenciālo būvniecībā izmantojamo tehnoloģiju un citām veicamajām darbībām, lai nodrošinātu tālāko objekta būvniecības procesu, tai skaitā:

161) potenciālo būvniecībā izmantojamā tehnoloģija;

172) vai plānotie ceļu un ar to saistītās infrastruktūras atjaunošanas/izbūves darbi sekmē klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumu īstenošanu, t.i., infrastruktūrai un apbūvei ir jābūt klimatnoturīgai (tā jāplāno atbilstoši iespējamajiem klimata riskiem);

183) būvniecības dokumentācijas gatavības stadija un nepieciešamās tālākās darbības tās precizēšanai vai sagatavošanai, prioritāti piešķirot augstas gatavības projektiem.

191.2. Civilais pielietojums

20Otrajā kārtā tiks vērtēta priekšlikumu atbilstība to civilajam pielietojumam, kur atbilstoši reģionālās attīstības vajadzībām šiem objektiem jānodrošina administratīvo centru sasniedzamība, t.sk. darba vietu un pakalpojumu sasniedzamība.

21Šajā izvērtēšanas kārtā, nodrošinot ranžēšanu, priekšlikumu vērtēšanu veiks plānošanas reģioni sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (turpmāk VARAM) un Satiksmes ministriju. Nepieciešamības gadījumā vērtēšanas procesā tiks piesaistītas arī citas institūcijas.

22Lai pašvaldību identificētās vajadzības tiktu virzītas tālākai izskatīšanai, tām neatkarīgi no to īpašnieka/pārvaldītāja ir jāatbilst vismaz vienam no sekojošiem vispārīgajiem kritērijiem:

231) ceļu investīciju projekts nodrošina novada centra sasniedzamību ar novada teritoriālajām vienībām, tostarp publisko pakalpojumu (t.sk. izglītības) un darba vietu sasniedzamību; tas ir kritiski svarīgs no preču un pakalpojumu nodrošināšanas viedokļa, nodrošina uzņēmuma sasniedzamību, tai skaitā nodrošinot pārtikas produktu piegādes ķēdes;

242) esoša tilta vai pārvada vispārējā inspekcija vai speciālā inspekcija ir konstatējusi, ka nepieciešami neatliekami būvniecības darbi, ceļa vai tā posma vizuālais vērtējums ir "ļoti slikts" vai "slikts" vai analoģisks vērtējums citā vērtēšanas skalā atbilstoši pašvaldības apstiprinātai metodikai (kritērijs neattiecas uz gadījumu, kad projekts paredz jauna, tilta, pārvada, ceļa vai tā posma būvniecību), tādā veidā uzlabojot ceļu satiksmes drošību un transporta pieejamību.

1Pakalpojumu infrastruktūras objektu priekšlikumu izvērtēšanas kritēriji

22.1. Militārais pielietojums un civilās aizsardzības vajadzības

3Pirmajā kārtā tiks vērtēts objekta militārais pielietojums un tas, vai objekts nodrošina civilās aizsardzības vajadzības. Pakalpojumu infrastruktūras objekts no divējādas lietojamības viedokļa paredz tādas sabiedriskās ēkas (piemēram, izglītības vai sociālās aprūpes iestāde) izbūvi vai atjaunošanu, kuras būvniecības procesā tiek īstenoti risinājumi patvertnes ierīkošanai, pielāgojot šim mērķim ēkas pagrabu.

4Šajā izvērtēšanas kārtā, nodrošinot ranžēšanu, priekšlikumu vērtēšanu veiks plānošanas reģioni sadarbībā ar Aizsardzības un Iekšlietu ministrijām. Nepieciešamības gadījumā vērtēšanas procesā tiks piesaistītas arī citas institūcijas.

5Lai pašvaldību sniegtie pakalpojumu infrastruktūras objektu priekšlikumi tiktu virzīti tālākai izvērtēšanai, tiem jāatbilst sekojošiem vispārīgajiem kritērijiem un principiem, nodrošinot šo objektu militāro pielietojumu un atbilstību civilās aizsardzības vajadzībām:

61) tiek nodrošināta sinerģija starp pakalpojumu infrastruktūras objektu pielietojumu, lai tie būtu izmantojami civilajām vajadzībām, militārajām vajadzībām, civilai aizsardzībai, kā arī sekmētu valsts tautsaimniecību kopumā. Šis princips ir saistošs arī apdraudējuma laikā, t.i., līdztekus sabiedriskās ēkas pamata pielietojumam, tā var būt izmantojama militārā atbalsta nodrošināšanai, piemēram, uzņemot Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (turpmāk NATO) sabiedrotos, kur šādas ēkas būtu izmantojamas nakšņošanai (pajumtei), ēdināšanai u.c.;

72) attiecībā uz esošu sabiedrisko ēku pielāgošanu civilai aizsardzībai tiek ievērots, ka veiktie ieguldījumi ir loģiski pret sasniedzamo efektu;

83) jaunu patvertņu būvniecībai un esošo būvju pielāgošanai patvertnēm ir izstrādātas vadlīnijas3 par minimālajām tehniskajām prasībām ēkās esošo telpu vai telpu grupu piemērotībai patvertnes vai vietas, kur var patverties atjaunošanai vai izveidošanai. Vienlaikus no civilās aizsardzības viedokļa attiecībā uz patvertnēm varētu tikt attiecināti šādi kritēriji4:

9a) patvertņu galvenā funkcija militāra apdraudējuma gadījumā ir spēja aizsargāt no artilērijas šāvieniem un sargāt no netieša trieciena, piemēram, atlūzām no raķetēm - līdz ar to patvertnēm paredzētas mūra sienas. Viens no risinājumiem patvertņu izbūvei ir dzelzsbetona "kapsulas" (būdiņas), kur patverties, un kas pieejamas publiskajā ārtelpā;

10b) ņemot vērā ierobežotās finanšu līdzekļu piesaistes iespējas, primāri paredzēts nevis būvēt jaunas patvertnes, bet apzināt būves, kuras var tikt izmantotas kā patvertnes, veicot attiecīgus ēkas vai tās daļas (piemēram, pagrabu) pielāgošanas risinājumus. Ēku pagrabiem jābūt pielāgotiem, t.i., ja ēka sabrūk, pagraba pārsegums nedrīkst iebrukt (tam jāiztur slodze); ieejai pagrabā jābūt alternatīvām tā vienīga izeja nedrīkst būt ēkas iekšienē, tai jābūt ārpus ēkas; vienlaikus šajās vietās jābūt ierīkotai iespējai padzerties, apmeklēt labierīcības, kā arī jāparedz risinājumi, lai šāda patvertne būtu izmantojama arī ziemas apstākļos;

114) apdraudējuma gadījumā izšķiroša ir medicīnas infrastruktūras un veselības nozares gatavība krīzēm. Šis ir arī viens no septiņiem NATO Nācijas noturības rādītājiem (Resilience through Civil Preparedness5);

125) tiek paredzēti medicīniskās evakuācijas risinājumi;

136) papildu pakalpojumu infrastruktūras objektiem tiek paredzēts šāds pielietojums:

14a) ūdenstilpnēm pieguļošā teritorija tiek attīstīta, nodrošinot to civilās aizsardzības pielietojumu, piemēram, ūdenstilpņu piekrastes teritorija var tikt izmantota kā piestātne un tehnikas vienību izvietošanas vieta;

15b) ēku jumti kalpo kā helikopteru nolaišanās laukums blīvi apdzīvotās vietās, kur nav iespējami citi risinājumi;

16c) pakalpojumu infrastruktūras objekti krīzes situācijā veic arī citu funkciju, piemēram, nodrošinot vietu kultūras vērtību drošai uzglabāšanai, pārtikas produktu rezervju un citu resursu glabāšanai un izsniegšanai;

17d) tiek nodrošinātas papildu ūdens ņemšanas vietas.

18Kā specifiskais vērtēšanas kritērijs ir noteikts objektu tehniskais stāvoklis, attiecīgi tiks vērtēta detalizētāka informācija par atlasīto objektu tehnisko stāvokli, potenciālo būvniecībā izmantojamo tehnoloģiju un citām veicamajām darbībām, lai nodrošinātu tālāko objekta būvniecības procesu, tai skaitā:

191) prioritāte būtu piešķirama objektiem, kuru pielāgošanai/atjaunošanai nepieciešamie finansiālie resursi ir samērojami ar sagaidāmo rezultātu, tai skaitā, vērtējot objekta atrašanās vietu, pieejamību u.c. būtiskus apstākļus;

202) potenciāli būvniecībā izmantotie arhitektūras un būvkonstrukciju risinājumi, ēku energoefektivitāte;

213) vai plānotie pakalpojumu infrastruktūras atjaunošanas/izbūves darbi sekmē klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumu īstenošanu, t.i. infrastruktūrai un apbūvei ir jābūt klimatnoturīgai (tā jāplāno atbilstoši iespējamajiem klimata riskiem);

224) būvniecības dokumentācijas gatavības stadija un nepieciešamās tālākās darbības tās precizēšanai vai sagatavošanai, prioritāti piešķirot augstas gatavības projektiem.

232.2. Civilais pielietojums

24Otrajā vērtēšanas kārtā ir noteikts, ka, lai pašvaldību identificētās vajadzības par jauna pakalpojumu infrastruktūras objekta izveidi vai esoša objekta pārbūvi/atjaunošanu tiktu virzītas tālākai izskatīšanai, objekti tiek skatīti šādā prioritārā secībā:

251) Veselības aprūpes pakalpojumu jomā

26Pašvaldību loma veselības veicināšanas politikas īstenošanā galvenokārt ir saskatāma caur pašvaldības spējām veidot veselību atbalstošu vidi un uzrunāt vietējo sabiedrību, tādējādi veicinot iedzīvotāju līdzdalību veselības veicināšanas pasākumos un iniciatīvas pieaugumu.

27Vienlaikus pašvaldībām ir būtiska loma pamata veselības aprūpes pakalpojumu groza nodrošināšanā, kas ietver6: neatliekamo medicīnisko palīdzību, dzemdību palīdzību, ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, veselības aprūpes pakalpojumus tādu slimību ārstēšanā, kas var ietekmēt sabiedrības veselību un tās drošību, piemēram, bīstamas infekcijas slimības (tuberkuloze, difterija, hepatīts u.c.), psihiskās slimības.

28Ņemot vērā medicīnas un veselības aprūpes jomas kritiski svarīgo nozīmi gan krīzes un militāra apdraudējuma situācijās, gan iedzīvotāju ikdienas dzīvē, veselības aprūpes pakalpojumu infrastruktūras objektu attīstīšana ir uzskatāma par prioritāru.

292) Izglītības pakalpojumu jomā:

30Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā "Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā: ilgtspējīga izglītības iestāžu ekosistēma un efektīvs finansēšanas modelis" (pieņemts 21.11.2023., Tiesību aktu projekta (turpmāk TAP) lietas ID 23-TA-1911) noteikts pašvaldībām, sadarbojoties ar Izglītības un zinātnes ministriju, VARAM, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju un, ņemot vērā Labklājības un Veselības ministrijas viedokli, izveidot efektīvu vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu tīkla karti pašvaldībā, ņemot vērā šeit noteiktos kritērijus un principus, koordinējot skolēnu un skolotāju mobilitātes iespējas, t.sk., izvērtējot nepieciešamās investīcijas transporta līdzekļu iegādei skolēnu pārvadājumiem. Attiecīgi, izvērtējot izglītības iestāžu infrastruktūras objektu turpmāko attīstību, būtu jābalstās uz kritērijiem, kas noteikti iepriekš minētajā informatīvajā ziņojumā. Papildus norādām, ka pakalpojumu infrastruktūras objektu priekšlikumu izvērtēšanas kritēriju ietvaros izglītības jomā var aptvert ne tikai pašvaldību dibinātās izglītības iestādes, bet arī izglītības iestādes, kuras īsteno vidējās profesionālās vai īsā cikla augstākās izglītības programmas, ievērojot šo iestāžu potenciālu divejādas lietojamības funkciju veikšanai militārā atbalsta nodrošināšanai vai civilai aizsardzībai.

313) Sociālo pakalpojumu jomā:

32Pašvaldībām ir būtiska loma sociālo pakalpojumu pārklājuma vienmērīgas attīstības veicināšanā un to vienādas pieejamības nodrošināšanā iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas. Lai to īstenotu, ar grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (TAP lietas Nr. 22-TA-1080) ir paredzēts noteikt obligāti nodrošināmos sociālos pakalpojumus, kas var būt ar vai bez izmitināšanas: aprūpes mājas pakalpojumu; krīzes centra pakalpojumu; grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu; ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā; patversmes vai naktspatversmes pakalpojumu; dienas aprūpes centra pakalpojumu; atelpas brīža pakalpojumu; specializētās darbnīcas pakalpojumu; ģimenes asistenta pakalpojumu; sociālās rehabilitācijas pakalpojumu.

33Vienlaikus jānorāda, ka pašvaldība šos sociālos pakalpojumus var īstenot pati, vai slēgt līgumus ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, blakus esošajā pašvaldībā.

34Šeit ietvertie kritēriji un objektu divējādas lietojamības principi ir attiecināmi uz pašvaldību izveidoto sociālo pakalpojumu infrastruktūru, attiecīgi šos objektus var izmantot gan sociālo pakalpojumu sniegšanai, gan iedzīvotāju izmitināšanai vai atbalsta sniegšanai7.

354) Kultūras pakalpojumu jomā:

36Sniegt iedzīvotājiem daudzveidīgu kultūras piedāvājumu un iespēju piedalīties kultūras dzīvē, sekmēt pašvaldības teritorijā esošā kultūras mantojuma saglabāšanu un sniegt atbalstu kultūras norisēm ir viena no pašvaldību autonomajām funkcijām, kas noteiktas Pašvaldību likumā8.

37Divējādas lietojamības principi var tikt attiecināti uz pašvaldību publiskās kultūras infrastruktūras, piemēram, bibliotēku un kultūras centru attīstības projektiem. Vienlaikus jāuzsver, ka kultūras pieminekļu ēkās, saskaņā ar starptautiskiem principiem par kultūras vērtību aizsardzību, divējāda lietojamība pieļaujama tikai gadījumos, ja tā neapdraud vai nesamazina to kultūrvēsturisko vērtību (atbilstoši UNESCO Konvencijā "Par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā" noteiktajam par kultūras vērtībām, kas aizsargājamas militāra konflikta gadījumā, uzskatāms kustams vai nekustams īpašums, kam ir svarīga visu tautu kultūras mantojuma nozīme, piemēram, ar reliģiju saistīti vai nesaistīti arhitektūras, mākslas vai vēstures pieminekļi, arheoloģiskie izrakumi, ēku ansambļi ar vēsturisku vai māksliniecisku vērtību, mākslas darbi, manuskripti, grāmatas un citi priekšmeti ar māksliniecisku, vēsturisku vai arheoloģisku vērtību, zinātniskas kolekcijas un svarīgas grāmatu vai arhīvu kolekcijas, vai augstākminēto vērtību reprodukciju kolekcijas; ēkas, kuru galvenais un faktiskais mērķis ir aizsargāt vai eksponēt kultūras vērtības, piemēram, muzeji, lielas bibliotēkas un arhīvu depozitāriji, kā arī novietnes, kas bruņota konflikta gadījumā paredzētas kultūras vērtību saglabāšanai; centri, kuros atrodas liels kultūras vērtību daudzums). Atsaucoties uz Ministru kabineta 2022. gada 1. marta rīkojumu Nr. 143 (prot. Nr. 12 26. §) "Par Kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2022. 2027. gadam "Kultūrvalsts" (turpmāk Pamatnostādnes) un Pamatnostādņu 7. nodaļā pausto, kultūras pieejamības un līdzdalības iespēju kultūrā pieejamības saglabāšanai jāturpina iepriekšējā perioda kultūrpolitikas pamatnostādnēs9 iezīmētais minimālā kultūras pakalpojumu groza princips, kas paredz noteikta kultūras pakalpojumu klāsta piedāvājumu pašvaldībā atkarībā no administratīvās teritorijas lieluma10.

38Šajā izvērtēšanas kārtā, nodrošinot ranžēšanu, priekšlikumu vērtēšanu veiks plānošanas reģioni sadarbībā ar VARAM, Veselības, Izglītības un zinātnes, Labklājības un Kultūras ministrijām. Nepieciešamības gadījumā vērtēšanas procesā tiks piesaistītas arī citas institūcijas.

39Vienlaikus pēc nepieciešamības atbalsts var tikt sniegts arī cita veida civilās infrastruktūras attīstībai, kas ir paredzēta civilās aizsardzības vajadzībām.

401 Būtiski norādīt, ka arī augstāk minētajā kartējumā iekļautie infrastruktūras objekti būs indikatīvi, tas ir, turpinājumā norādītie kritēriji nenodrošinās projektu pieteikumu atlases procesu, bet gan iezīmēs indikatīvos projektus, kas pamatos atsevišķas atbalsta programmas izveides nepieciešamību divējādas lietojamības infrastruktūras objektu attīstībai. Sekojoši konkrēti projektu iesniegumu atlases procesa nosacījumi būtu apstiprināmi ar atsevišķu ārējo normatīvo aktu saistībā ar paredzamo laika plānu projektu atlases uzsākšanai, kā arī saistībā ar nepieciešamo/pieejamo finansējumu un tā avotiem šādu investīciju īstenošanai attiecīgi tie tiks noteikti Ministru kabineta noteikumos, kur līdztekus šeit noteiktajiem kritērijiem tiks noteikti papildus kritēriji.2 Krīzes situācijās varētu nebūt saistoši uz atsevišķiem ceļa posmiem noteiktie ierobežojumi, piemēram, transportlīdzekļu un to kravu 10 tonnu svara ierobežojums, kas nereti tiek noteikts pavasarī, kad nokrišņu ietekmē tiek bojāts ceļa seguma stāvoklis

413 Vadlīnijas izstrādājusi Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Būvniecības valsts kontroles biroju, Rīgas Tehnisko universitāti, Veselības ministriju, VARAM, Izglītības un zinātnes ministriju un Labklājības ministriju atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra sēdes protokola Nr.1 95.§ 5.punktā dotajam uzdevumam - sagatavot vadlīnijas par minimālajām tehniskajām prasībām ēkās esošo telpu vai telpu grupu piemērotībai patvertnes vai vietas, kur var patverties (pagrabi, pazemes autostāvvietas u.c.), atjaunošanai vai izveidošanai

424 Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra sēdes protokola Nr. 1, 95.§ informatīvajā ziņojumā "Par tālāko rīcību patvertņu jautājumā" norādīto informāciju, sadārdzinājums ir atkarīgs no konkrētās būvniecības lietas rakstura, vidēji variējot 10-30% robežās. Aplēsts, ka jaunu objektu gadījumā patvertņu izbūves izmaksas, ciktāl tas attiecas uz pagrabstāva pārseguma pastiprināšanu, varētu pieaugt aptuveni par 50%, tādējādi, piemēram, 5 stāvu ēkas gadījumā ēkas konstrukciju kopējās izmaksas var pieaugt par aptuveni 10%.

435 Pieejams: https://www.cimic-coe.org/resources/fact-sheets/resilience-through-civil-preparedness.pdf

446 Saskaņā ar 2017. gada 14. decembrī pieņemtā "Veselības aprūpes finansēšanas likuma" 8.panta pirmo daļu (publicēts: Latvijas Vēstnesī, 259, 31.12.2017.; stājās spēkā 01.01.2018.).

457 Divējādās lietojamības principi būtu attiecināmi ne tikai uz tiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu.

468 Pašvaldību likums stājās spēkā: 01.01.2023., pieejams: https://likumi.lv/ta/id/336956-pasvaldibu-likums

479 Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014. 2020. gadam "Radošā Latvija"

4810 Kultūras pakalpojumu groza konceptā šobrīd noteikts, ka pagasta līmenī iedzīvotājiem jābūt pieejamiem bibliotēku pakalpojumiem, iespējām izmantot kultūrizglītības, mākslinieciskās jaunrades, kultūras pasākumu un brīvā laika pavadīšanas iespējas, piekļūt kultūrvēsturiskajam mantojumam, iesaistīties Dziesmu un deju svētku procesā un radošajā uzņēmējdarbībā. Novada līmenī pakalpojumu grozu papildina profesionālās ievirzes mākslas un mūzikas izglītības pieejamība, profesionālās kultūrizglītības pieejamība un muzeju pakalpojumi, valstspilsētu līmenī arhīvu pakalpojumi, profesionālās mākslas pieejamība (akustiskā koncertzāle, laikmetīgais mākslas muzejs, izstāžu zāles, teātri, opera, daudzfunkcionālie kultūras centri), kino pieejamība, kā arī padziļināts muzeju pakalpojumu kopums un augstākās izglītības iespējas kultūras jomā.