Par Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam

1. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Mobilitātes infrastruktūras objektu priekšlikumu izvērtēšanas kritēriji

1.1. Militārais pielietojums un civilās aizsardzības vajadzības

Pirmajā kārtā tiks vērtēts objekta divējādas lietojamības pielietojums, t.i., tādas objekta prasības un īpašības, kas atbilst gan militārai, gan civilās aizsardzības vajadzībai. Mobilitātes infrastruktūras objekts no divējādas lietojamības viedokļa paredz, piemēram, ceļa/tilta infrastruktūru, kas vienlaikus var nodrošināt gan militārā, gan civilā transporta mobilitāti, gan arī nepieciešamās pretmobilitātes prasības, t.i., apdraudējuma gadījumā noteiktā ceļa/tilta posms, kas tiek pārrakts, vai bojāts, tādā veidā bloķējot pārvietošanos.

Šajā izvērtēšanas kārtā, nodrošinot ranžēšanu, priekšlikumu vērtēšanu veiks plānošanas reģioni sadarbībā ar Aizsardzības un Iekšlietu ministrijām. Nepieciešamības gadījumā vērtēšanas procesā tiks piesaistītas arī citas institūcijas.

Lai pašvaldību sniegtie mobilitātes infrastruktūras objektu priekšlikumi tiktu virzīti tālākai izvērtēšanai, tiem jāatbilst sekojošiem vispārīgajiem kritērijiem un principiem, nodrošinot šo objektu militāro pielietojumu un atbilstību civilās aizsardzības vajadzībām:

1) Latvijas un ES ārējās robežas stiprināšanai tiek attīstīta mobilitātes infrastruktūra virzienā uz Latvijas austrumiem, paredzot arī pretmobilitātei nepieciešamos risinājumus;

2) valsts pierobežas joslā ar Krieviju un Baltkrieviju tiek attīstīta tāda mobilitātes infrastruktūra, lai nepieciešamības gadījumā varētu īstenot pretmobilitātes pasākumus un bloķēt pārvietošanos. Vienlaikus šis jautājums vērtējams kopsakarā ar Valsts robežsardzes spēju nodrošināt tai deleģēto funkciju un uzdevumu izpildi, un mobilitātes jautājums ir ļoti būtisks priekšnosacījums valsts robežas apsardzības nodrošināšanai, tāpat tas ietekmē arī citu iekšlietu dienestu (Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk VUGD)) spēju pildīt tām noteiktās funkcijas un uzdevumus, t.sk. kara apstākļos. Tāpat šajā procesā iesaistāma ne tikai Aizsardzības ministrija, Nacionālie bruņotie spēki un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, bet arī Iekšlietu ministrija, kuras viena no funkcijām ir civilā aizsardzība, un Valsts robežsardze, kuras galvenā funkcija ir nodrošināt valsts robežas neaizskaramību. Pretmobilitāte ilgtermiņā nozīmē autoceļu infrastruktūras iznīcināšanu vai bojāšanu, lai kavētu pārvietošanos, pierobežas zonu padarot necaurejamu, tai skaitā:

a) atbilstoši iesaistīto institūciju, tai skaitā Aizsardzības ministrijas/Latvijas Nacionālo bruņoto spēku/VUGD kompetencei un atbildības sadalījumam, tiek paredzēti skaidri darbības mehānismi, kā krīzes situācijā mobilitātes ceļi tiks slēgti;

b) projektēšanas gaitā tiek paredzēti inženiertehniskie risinājumi, kā var tikt bloķēti/padarīti neizmantojami konkrētie ceļi vai tilti;

3) tiek attīstīta mobilitātes infrastruktūra, lai nodrošinātu spēju ātri reaģēt un pārvietoties gan operatīvajiem dienestiem (Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (turpmāk NMPD), VUGD u.c.), gan lielizmēra militārajām vienībām un smagajiem automobiļiem, kas nodrošina smagu kravu pārvietošanu2 ceļa infrastruktūra paredz 70-80 kravu (aptuveni 60 tonnas) pārvietošanu;

4) autoceļiem, kas nodrošina būtisku transportlīdzekļu plūsmu, bet ir posmi bez apbraukšanas iespējas, vai tās nenodrošinās vismaz pusi no nepieciešamās slodzes, nepieciešams apvedceļš;

5) ūdensšķēršļa jauna šķērsošanas infrastruktūra;

6) dzelzceļa infrastruktūras objekti izpilda vispārējo kritēriju klimata pārmaiņu un ilgtspējas kontekstā, vienlaikus pasažieru un kravas pārvadājumi pa dzelzceļu neietekmē vietējas nozīmes, reģionālos vai valsts ceļus (satiksmes plūsmu), tostarp nenodarot būtisku kaitējumu ceļu infrastruktūrai gan lielapjoma svara, gan specifiskās ritošās daļas apdares dēļ. Dzelzceļa risinājumi ir būtiski militārās tehnikas pārvešanai, tajā skaitā var ievērojami saīsināt piegādes ķēdes un samazināt laiku, kādā šī tehnika tiek nogādāta nepieciešamajā vietā. Dzelzceļa infrastruktūras objekti atvieglo arī augošo kravu pārvadājumu pieprasījumu visos industriālajos objektos;

7) attīstot autoceļu infrastruktūru, tiek veidoti evakuācijas ceļi.

Kā specifiskais vērtēšanas kritērijs ir noteikts objektu tehniskais stāvoklis, attiecīgi tiks vērtēta detalizētāka informācija par atlasīto objektu tehnisko stāvokli, potenciālo būvniecībā izmantojamo tehnoloģiju un citām veicamajām darbībām, lai nodrošinātu tālāko objekta būvniecības procesu, tai skaitā:

1) potenciālo būvniecībā izmantojamā tehnoloģija;

2) vai plānotie ceļu un ar to saistītās infrastruktūras atjaunošanas/izbūves darbi sekmē klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumu īstenošanu, t.i., infrastruktūrai un apbūvei ir jābūt klimatnoturīgai (tā jāplāno atbilstoši iespējamajiem klimata riskiem);

3) būvniecības dokumentācijas gatavības stadija un nepieciešamās tālākās darbības tās precizēšanai vai sagatavošanai, prioritāti piešķirot augstas gatavības projektiem.

1.2. Civilais pielietojums

Otrajā kārtā tiks vērtēta priekšlikumu atbilstība to civilajam pielietojumam, kur atbilstoši reģionālās attīstības vajadzībām šiem objektiem jānodrošina administratīvo centru sasniedzamība, t.sk. darba vietu un pakalpojumu sasniedzamība.

Šajā izvērtēšanas kārtā, nodrošinot ranžēšanu, priekšlikumu vērtēšanu veiks plānošanas reģioni sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (turpmāk VARAM) un Satiksmes ministriju. Nepieciešamības gadījumā vērtēšanas procesā tiks piesaistītas arī citas institūcijas.

Lai pašvaldību identificētās vajadzības tiktu virzītas tālākai izskatīšanai, tām neatkarīgi no to īpašnieka/pārvaldītāja ir jāatbilst vismaz vienam no sekojošiem vispārīgajiem kritērijiem:

1) ceļu investīciju projekts nodrošina novada centra sasniedzamību ar novada teritoriālajām vienībām, tostarp publisko pakalpojumu (t.sk. izglītības) un darba vietu sasniedzamību; tas ir kritiski svarīgs no preču un pakalpojumu nodrošināšanas viedokļa, nodrošina uzņēmuma sasniedzamību, tai skaitā nodrošinot pārtikas produktu piegādes ķēdes;

2) esoša tilta vai pārvada vispārējā inspekcija vai speciālā inspekcija ir konstatējusi, ka nepieciešami neatliekami būvniecības darbi, ceļa vai tā posma vizuālais vērtējums ir "ļoti slikts" vai "slikts" vai analoģisks vērtējums citā vērtēšanas skalā atbilstoši pašvaldības apstiprinātai metodikai (kritērijs neattiecas uz gadījumu, kad projekts paredz jauna, tilta, pārvada, ceļa vai tā posma būvniecību), tādā veidā uzlabojot ceļu satiksmes drošību un transporta pieejamību.