1. punktsun 7. panta sestās daļas 2. punkts.

un 7. panta sestās daļas 2. punkts.

1Ja teritorijas plānošanas procesā Rīgas dome būtu pieļāvusi

2būtiskus pārkāpumus, varētu secināt, ka Pieteikuma iesniedzēju

3īpašuma tiesību ierobežojumi nav noteikti saskaņā ar likumu.

4Proti, būtisks teritorijas plānošanas pārkāpums ir tāds

5pārkāpums, kura rezultātā pieņemts citāds, nevis tāds lēmums,

6kāds būtu bijis, ja procedūra tiktu ievērota, piemēram, ir

7būtiski pārkāptas sabiedrības tiesības izteikt savu viedokli par

8iespējamo teritorijas plānojumu (sk. Satversmes tiesas

92007. gada 26. aprīļa sprieduma lietā

10Nr. 2006-38-03 14. punktu).

11Pieteikuma iesniedzēji par būtiskiem procesuālajiem

12pārkāpumiem uzskata to, ka Rīgas dome:

131) neinformēja viņus par Zemesgabala atļautās izmantošanas

14grozīšanu, pieņemot Rīgas teritorijas plānojumu 2006. -

152018. gadam;

162) neņēma vērā viņu viedokli sabiedriskajā apspriešanā par

17Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018. gadam

18grozījumiem;

193) nesniedza atbildi pēc būtības uz viņu iesniegto viedokli

20par Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018. gadam

21grozījumiem.

2213.1. Vērtējot to, vai Rīgas domei bija pienākums

23informēt Pieteikuma iesniedzējus par Rīgas teritorijas plānojuma

242006. - 2018. gadam pieņemšanu, jāņem vērā, ka teritorijas

25plānošanas process ir atklāts. Proti, privātpersonām ir tiesības

26līdzdarboties lēmumu pieņemšanā, kā arī sekot līdzi visai

27informācijai par to, kādi lēmumi šajā procesā tiek pieņemti.

28Saskaņā ar Teritorijas plānošanas likuma 7. panta sestās

29daļas 5. punktu vietējās pašvaldības funkcija ir nodrošināt

30sabiedrības līdzdalību vietējās pašvaldības teritorijas

31plānošanas procesā. Arī atklātības princips, kas noteikts

32Teritorijas plānošanas likuma 3. panta 7. punktā,

33paredz, ka teritorijas plānojums tiek izstrādāts, iesaistot

34sabiedrību un nodrošinot informācijas un lēmumu pieņemšanas

35atklātumu. Savukārt Noteikumi Nr. 883 noteica obligātās

36minimālās prasības attiecībā uz sabiedriskās apspriešanas

37organizēšanas procedūru.

38Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018. gadam

39pieņemšana skāra diezgan plašu personu loku. Informācija par

40Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018. gadam pieņemšanu

41tika publicēta laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2006. gada

423. janvārī. Savukārt pats plānojums bija pieejams gan Rīgas

43domes Pilsētas attīstības departamentā, gan arī Rīgas domes

44mājaslapā.

45Satversmes tiesa piekrīt Pieteikuma iesniedzējiem, ka no labas

46pārvaldības principa varētu izrietēt pienākums atsevišķos

47gadījumos par pieņemtajiem teritorijas plānojuma vai

48detālplānojuma grozījumiem privātpersonas informēt tieši. Tomēr

49šajā gadījumā skarto personu loks bija pārāk plašs, lai tieši

50informētu katru skarto personu.

51Līdz ar to Satversmes tiesa atzīst: tas, ka Pieteikuma

52iesniedzēji netika tieši informēti par Rīgas teritorijas

53plānojuma 2006. - 2018. gadam pieņemšanu, nav procesuāls

54pārkāpums.

5513.2. Izvērtējot to, vai Rīgas domei bija

56sabiedriskajā apspriešanā jāņem vērā Pieteikuma iesniedzēju

57iesniegtie priekšlikumi, norādāms, ka plānošanas lēmuma

58pieņēmējam ne vienmēr ir jāvadās no personu izteiktajiem

59priekšlikumiem vai iesniegtajiem iebildumiem. Tomēr tie ir rūpīgi

60jāizvērtē. Pašvaldība ir tiesīga noraidīt viedokli, paredzot

61citu, lietderīgāku rezultātu (sk. Satversmes tiesas

622004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05

63secinājumu daļas 5. punktu).

64No Rīgas domes atbildes raksta izriet, ka Pieteikuma

65iesniedzēju iesniegtais viedoklis par vēlamo Zemesgabala atļauto

66izmantošanu tika vērtēts. Pēc Rīgas domes ieskata, šajā gadījumā

67noteicošais bija aizsargjoslu un trokšņa tiesiskais regulējums,

68kas bez attiecīgiem sagatavošanas darbiem nepieļauj būvniecību

69Zemesgabalā, tādēļ šis viedoklis netika ņemts vērā (sk. lietas

70materiālu 1. sēj. 116. lpp. un 2. sēj.

713. lpp.).

72Līdz ar to Pieteikuma iesniedzēju sniegto priekšlikumu

73neiestrādāšana Rīgas teritorijas plānojuma 2006. -

742018. gadam grozījumos nav procesuāls pārkāpums.

7513.3. Lietā nav strīda par to, vai Rīgas dome ir

76sniegusi atbildi Pieteikuma iesniedzējiem, bet strīds ir par to,

77vai atbilde sniegta pēc būtības (sk. lietas materiālu

781. sēj. 74. lpp.). Proti, Rīgas domes atbildē nav

79individualizēti visi lietas faktiskie apstākļi un nav norādīts uz

80tiem būtiskajiem tiesiskajiem apstākļiem, kas šajā gadījumā, pēc

81Rīgas domes ieskata, kalpoja par pamatu priekšlikuma pilnīgai

82noraidīšanai.

83Satversmes tiesa atzīst, ka formālu, vienveidīgu vai tipveida

84atbilžu sniegšanu uz dažāda satura vai rakstura priekšlikumiem

85varētu atzīt par labas pārvaldības principa pārkāpumu. Tomēr

86šādas, lai arī formāla satura atbildes sniegšana pati par sevi

87nevar tikt atzīta par būtisku procesuālu pārkāpumu teritorijas

88plānojuma izstrādē. Satversmes tiesa piekrīt tam, ka sabiedrības

89iesaistīšana ir veikta atbilstoši normatīvo aktu prasībām un

90Pieteikuma iesniedzējiem bija nodrošinātas tiesības piedalīties

91teritorijas plānojuma izstrādē. Līdz ar to nav konstatējams

92būtisks procesuāls pārkāpums, kas pats par sevi novestu pie

93plānojumā noteiktās Zemesgabala atļautās izmantošanas

94prettiesiskuma.

95Pie tam pozitīvi vērtējama un teritorijas plānošanas

96principiem atbilstoša ir Rīgas domes prakse attiecībā uz tiem

97privātpersonu priekšlikumiem teritorijas plānojuma izstrādāšanai

98vai grozīšanai, kuri netiek iesniegti tieši sabiedriskās

99apspriešanas laikā. Proti, atbilstoši Rīgas domes sniegtajai

100informācijai arī šādi priekšlaicīgi iesniegti priekšlikumi tiek

101vērtēti, lemjot par attiecīgo teritorijas plānojuma redakciju.

102Sabiedrības aktivitāte pat tad, ja tā izrādīta pirms sabiedriskās

103apspriešanas termiņa, neapšaubāmi vērtējama pozitīvi un vietējai

104pašvaldībai ir jāņem vērā. Ja vietējai pašvaldībai kļuvis zināms

105šāds iepriekš izteikts viedoklis, tad tā var, piemēram,

106sabiedriskajā apspriešanā ieplānot diskusijas par attiecīgajiem

107priekšlikumiem.

108Satversmes tiesa atzīst, ka, nosakot Zemesgabala atļauto

109(plānoto) izmantošanu, ne Rīgas teritorijas plānojuma 2006. -

1102018. gadam, ne tā grozījumu izstrādāšanas procesā nav

111pieļauti tādi procesuāli pārkāpumi, kas novestu pie plānojumu

112prettiesiskuma.

113Līdz ar to īpašuma tiesību

114ierobežojums ir noteikts saskaņā ar likumu.

11514. Lai pamattiesību ierobežojums būtu

116attaisnojams, tam jākalpo noteiktam leģitīmam mērķim. Pamatojums

117Satversmes 105. pantā noteikto pamattiesību ierobežošanai ir

118nosakāms likumā atbilstoši šā panta trešajam teikumam.

119Proti, šo tiesību ierobežojumi var tikt paredzēti likumā

120noteiktos gadījumos un kārtībā.

121Nosakot tiesību ierobežojumus, pienākums uzrādīt un pamatot

122šāda ierobežojuma leģitīmo mērķi Satversmes tiesas procesā

123visupirms ir institūcijai, kas izdevusi apstrīdēto aktu,

124konkrētajā gadījumā - Rīgas domei. Kaut arī Rīgas domes

125atbildes rakstā nav norādīts tas teritorijas plānojuma leģitīmais

126mērķis, atbilstoši kuram Zemesgabals noteikts par apstādījumu un

127dabas teritoriju, Satversmes tiesai ex officio ir

128pienākums objektīvi izvērtēt visus lietas apstākļus un noskaidrot

129šāda mērķa esamību vai - tieši pretēji - neesamību

130(sk. Satversmes tiesas 2007. gada 8. jūnija

131sprieduma lietā Nr. 2007-01-01 23. punktu).

132Leģitīmais pamattiesību ierobežošanas mērķis šajā gadījumā

133izriet no likumā "Par pašvaldībām" ietvertajām pašvaldības

134autonomajām funkcijām un Teritorijas plānošanas likuma. Par šādu

135leģitīmo mērķi ir atzīstams vietējās pašvaldības pienākums savai

136administratīvajai teritorijai izstrādāt teritorijas plānojumu,

137kas teritorijas ilgtspējības interesēs citastarp noteic arī

138konkrēta īpašuma atļauto izmantošanu.

139Rīgas domes atbildes rakstā norādīts, ka Pieteikuma

140iesniedzējiem noteiktais pamattiesību ierobežojums izrietot no

141augstāka juridiskā spēka tiesību normām - Būvnormatīvā LBN 100

142ietvertajiem būvniecības ierobežojumiem, Noteikumos Nr. 597

143noteiktā trokšņa pārvaldības tiesiskā regulējuma, kā arī

144Aizsargjoslu likumā ietvertā applūstošo teritoriju aizsargjoslu

145tiesiskā regulējuma. Savukārt Rīgas teritorijas plānojums 2006. -

1462018. gadam un tā grozījumi pamatā tikai atspoguļojot minēto

147normatīvo aktu prasības.

148Plānošanas mērķis ir veidot ilgtspējīgas, veselīgākas un labāk

149organizētas sabiedrības nosacījumus [sk.: European Conference

150of Ministers Responsible for Spatial/Regional Planning (CEMAT),

15114 CEMAT (2006) 6 -, Strasbourg, 18 July 2007, pp. 21-23].

152Tādējādi ilgtspējīgu attīstību raksturo ne tikai kompakta

153apdzīvoto vietu struktūra, bet arī pilsētu ekosistēmu

154saglabāšana. Tas nozīmē, ka ilgtspējīga attīstība inter

155alia prasa plānotāju izšķiršanos par jaunu būvju pieļaujamību

156vai esošo būvju un teritoriju labiekārtošanu, nodrošinot

157indivīdiem labākus dzīves apstākļus pilsētvidē un uzlabojot

158dzīves kvalitāti.

159Ievērojot Teritorijas plānošanas likumā nostiprināto

160ilgtspējības principu, teritorijas plānojuma izstrādāšanas

161procedūra ir reglamentēta ar mērķi nodrošināt to, ka plānošanas

162rezultātā tiek pieņemts izsvērts lēmums ar pienācīgu pamatojumu.

163Viens no priekšnoteikumiem šāda lēmuma pieņemšanai ir domes

164rīcībā esoša precīza, pilnīga un aktuāla informācija. Līdz ar to

165pašvaldībai ir tiesības un vienlaikus arī pienākums, ņemot vērā

166visas līdzsvarojamās intereses, ar savu rīcību sasniegt

167ilgtspējīgu, kā arī teritorijas plānošanas principiem un

168faktiskajai situācijai atbilstošāko risinājumu.

169Satversmes tiesa norāda, ka vietējās pašvaldības argumenti,

170kas kalpojuši par pamatojumu Zemesgabala atļautās izmantošanas

171grozīšanai, pauž vienkāršotu izpratni par vietējās pašvaldības

172tiesībām un pienākumiem teritorijas plānošanas jomā. Neapšaubāmi,

173vietējai pašvaldībai ir pienākums ievērot imperatīvās likuma

174prasības, proti, nepārkāpt likumā ietvertās obligātās normas.

175Tomēr pašvaldības rīcība, izstrādājot teritorijas plānojumu vai

176tā grozījumus, neaprobežojas vienīgi ar mehānisku likuma normu

177vai privātpersonu iesniegumos pausto vēlmju pārņemšanu

178teritorijas plānojumā. Pašvaldība kā pamatojumu atļautās

179(plānotās) izmantošanas grozīšanai var norādīt arī citus

180argumentus, ciktāl tie atbilst teritorijas plānošanas

181pamatprincipiem un ir pienācīgi izvērtēti un pamatoti teritorijas

182plānojuma izstrādāšanas procesā.

183Kaut arī Rīgas dome to nav norādījusi, Satversmes tiesa

184secina, ka atbilstoši likumam "Par pašvaldībām" un Teritorijas

185plānošanas likumam Pieteikuma iesniedzēju pamattiesību

186ierobežojums varētu būt noteikts vietējās pašvaldības

187administratīvās teritorijas ilgtspējīgas attīstības

188interesēs.

189Līdz ar to Rīgas teritorijas

190plānojumam 2006. - 2018. gadam, kā arī šā plānojuma

191grozījumiem, ciktāl tie attiecas uz Zemesgabalu, ir leģitīms

192mērķis.

19315. Vietējai pašvaldībai ir pienākums pēc

194teritorijas plānojumā akceptētās attīstības vīzijas īstenošanai

195noteiktā laika posma beigām, ievērojot nepārtrauktības un

196pēctecības principu, izstrādāt jaunu attīstības vīziju un

197nostiprināt to jaunajā teritorijas plānojumā

198(sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra

199sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 23.1. punktu). Tas

200nozīmē, ka spēkā esošo teritorijas plānojumu var grozīt tad, ja

201mainījies tā pamatojums (sk. Satversmes tiesas

2022004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05

203secinājumu daļas 7. punktu).

204Tātad, lai noskaidrotu, vai apstrīdētajās normās noteiktais

205ierobežojums ir samērīgs ar leģitīmo mērķi un ir ievēroti arī

206nepārtrauktības un pēctecības principi, nepieciešams pārbaudīt,

207vai tiek nodrošināts saprātīgs līdzsvars starp Pieteikuma

208iesniedzēju īpašuma tiesībām un Rīgas pilsētas tiesībām lemt par

209savas administratīvās teritorijas attīstību. Proti, šajā gadījumā

210ir izvērtējams tas, vai Rīgas dome Zemesgabala atļauto

211izmantošanu mainīja pamatoti.

21216. No Rīgas domes atbildes raksta izriet, ka

213Zemesgabala atļautās izmantošanas maiņas pamatojums izriet no

214augstāka juridiskā spēka tiesību normām:

2151) Būvnormatīvā LBN 100 ietvertā dzelzceļa sanitārās

216aizsargzonas regulējuma;

2172) Noteikumos Nr. 597 un Būvnormatīvā LBN 016-03 noteiktajā

218trokšņa pārvaldības tiesiskajā regulējumā ietvertajiem

219būvniecības ierobežojumiem;

2203) Aizsargjoslu likumā ietvertā applūstošo teritoriju

221aizsargjoslu tiesiskā regulējuma.

22216.1. Izvērtējot, vai Būvnormatīvs LBN 100 varēja

223kalpot par pamatojumu Zemesgabala atļautās izmantošanas

224grozīšanai, jāņem vērā tas, ka minētais būvnormatīvs tika