11. pants

Lai izvērtētu pamattiesību ierobežojuma samērīgumu,

jānoskaidro: 1) vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā

mērķa sasniegšanai; 2) vai nepastāv personu pamattiesības mazāk

ierobežojoši (saudzējošāki) līdzekļi; 3) vai labums, ko iegūst

sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām un likumiskajām

interesēm nodarīto zaudējumu (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2011. gada 30. marta sprieduma lietā Nr. 2010-60-01 23.

punktu).

Satversmes tiesa ir norādījusi: likuma "Par

pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas 6. punkts paredz, ka

pašvaldība ir tiesīga izdot saistošos noteikumus par

"īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas

kopšanu". Turklāt nekustamais īpašums ir plašs jēdziens, un

nekustamā īpašuma formas (veidi) var būt dažādas, piemēram, tas

var būt gan dzīvoklis daudzdzīvokļu mājā, gan zemes īpašums, gan

privātmāja. Nekustamais īpašums var piederēt kā fiziskajai, tā

juridiskajai personai (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 21.

maija sprieduma lietā Nr. 2003-23-01 12. punktu).

Līdz ar to pienākums kopt un tīrīt īpašumam piegulošo

teritoriju gulstas uz ikvienu īpašnieku neatkarīgi no viņam

piederošā nekustamā īpašuma veida. Likums nenoteic, ka pienākums

kopt un tīrīt īpašumam piegulošo teritoriju būtu tikai

pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo privātmāju

īpašniekiem, tostarp Pieteikuma iesniedzējam.

Apstrīdētās normas nodrošina to, ka ikviens īpašnieks pilda

viņam uzlikto piegulošās teritorijas kopšanas un tīrīšanas

pienākumu - pļauj zālienu, tīra ietves un savāc atkritumus, kā

arī attīra gājēju ietves no sniega un ledus, kaisa pretslīdes

materiālu katru dienu līdz plkst. 8.00. No minētā pienākuma

izpildes neviens īpašnieks nav atbrīvots.

Turklāt Rīgas dome, ievērojot likuma "Par

pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas 5. un 6. punktā ietverto

deleģējumu, ir noteikusi administratīvo atbildību par saistošo

noteikumu neievērošanu. Saistošo noteikumu Nr. 125 22. punkts

paredz iespēju izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu tiem

īpašniekiem, kuri nepilda apstrīdētajās normās noteikto

pienākumu. Tātad pastāv arī piespiedu mehānisms, kas sekmē

apstrīdētajās normās noteikto prasību ievērošanu.

Apstrīdētajās normās ietvertais regulējums ļauj panākt to, lai

katrs īpašnieks pienācīgi koptu un tīrītu savam īpašumam

piegulošo teritoriju. Tas nodrošina pilsētvides sakoptību, kā arī

novērš cilvēku veselības un satiksmes drošības apdraudējumus.

Līdz ar to tiek veicināta sabiedrības labklājība un aizsargāta

sabiedrības drošība.

Tātad apstrīdētās normas ir

piemērotas leģitīmā mērķa sasniegšanai.