12. pants

Pamattiesību ierobežojums ir nepieciešams, ja

nepastāv citi līdzekļi, kuri būtu tikpat iedarbīgi un kurus

izvēloties pamattiesības tiktu ierobežotas mazāk. Vērtējot to,

vai leģitīmo mērķi var sasniegt arī citādi, Satversmes tiesa

uzsver, ka saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet

tikai tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo mērķi vismaz

tādā pašā kvalitātē (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 13.

maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 19.

punktu).

12.1. Pēc Pieteikuma iesniedzēja domām, alternatīvs

līdzeklis būtu uzticēt piegulošo teritoriju kopšanu un tīrīšanu

pašvaldībai. Tieši pašvaldība spējot nodrošināt visas savas

administratīvās teritorijas kopšanu, jo tās rīcībā esot gan

finanšu resursi, gan tehniskais nodrošinājums (sk. lietas

materiālu 1. sēj. 5. - 7. lpp.). Turpretī Rīgas dome uzskata,

ka minēto pienākumu sistemātiskāk un kvalitatīvāk var pildīt

īpašnieki, kuru rīcībā jau ir sava īpašuma uzturēšanai un

kopšanai nepieciešamie tehniskie līdzekļi (sk. lietas

materiālu 1. sēj. 42. - 44. lpp.).

Prasība, lai pašvaldība centralizēti nodrošinātu visu

nekustamajiem īpašumiem piegulošo teritoriju kopšanu un tīrīšanu,

ir vērtējama saistībā ar to, vai pašvaldība ar tai pieejamiem

resursiem var apstrīdētajās normās noteiktā pamattiesību

ierobežojuma leģitīmo mērķi sasniegt efektīvāk vai vismaz tikpat

efektīvi, kā to nodrošina pašreiz spēkā esošais regulējums.

Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 7. panta otrajai

daļai pašvaldību autonomo funkciju izpildi organizē un par to

atbild pašvaldības. Turklāt šo funkciju izpilde tiek finansēta no

attiecīgās pašvaldības budžeta, ja likumā nav noteikts

citādi.

Rīgas dome savā budžetā 2014. gadam ir ieplānojusi līdzekļus

ielām piegulošo teritoriju kopšanai 1 000 000 euro apmērā.

Pašvaldība arī iedalījusi budžeta līdzekļus parku, skvēru un tiem

piegulošo teritoriju kopšanai (1 359 000 euro) un

pašvaldības izpilddirekciju pārziņā esošo publisko teritoriju

kopšanai (592 000 euro). Taču šie līdzekļi ir paredzēti

tikai pašvaldības atbildībā esošo teritoriju kopšanai (sk.

lietas materiālu 2. sēj. 70. - 72. lpp.).

Līdz ar to Rīgas pilsētas pašvaldības budžetā ir paredzēti

finanšu līdzekļi administratīvās teritorijas labiekārtošanai un

sanitārās tīrības nodrošināšanai. Taču tos nav plānots izlietot

to piegulošo teritoriju kopšanai, kuras saskaņā ar apstrīdētajām

normām jākopj īpašniekiem.

Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 21. panta pirmās

daļas 2. punktam tikai dome var apstiprināt pašvaldības budžeta

grozījumus. Tātad Rīgas dome, izdarot grozījumus savā budžetā,

varētu piešķirt līdzekļus nekustamajiem īpašumiem piegulošo

teritoriju centralizētai kopšanai un tīrīšanai, līdz ar to

novēršot Satversmes 105. pantā noteikto pamattiesību ierobežojumu

īpašniekiem.

Tomēr minētais risinājums radītu tādu situāciju, ka

pašvaldības kopšanā esošo teritoriju platība vairākkārt

palielinātos (sk. lietas materiālu 2. sēj. 70. lpp.).

Pašvaldības budžeta grozīšana un papildu tehniskā nodrošinājuma

iegāde prasītu noteiktu laiku. Taču arī šajā laikposmā būtu

svarīgi, lai tiktu nodrošināta pienācīga visu pašvaldības

administratīvajā teritorijā esošo piegulošo teritoriju kopšana un

tīrīšana.

Turklāt tieši īpašnieki ir tās personas, kuras var savlaicīgi

konstatēt un novērtēt savam īpašumam piegulošās teritorijas

kopšanas un tīrīšanas nepieciešamību. Tātad apstrīdētajās normās

ietvertais regulējums nodrošina to, lai piegulošā teritorija

tiktu sakopta ātri un efektīvi. Savukārt pašvaldībai, ievērojot

tās administratīvās teritorijas lielumu un piesaistītos resursus,

nebūtu iespējams tikpat efektīvi un kvalitatīvi apkopt

nekustamajiem īpašumiem piegulošās teritorijas.

Pat ja Rīgas pilsētas pašvaldība varētu nodrošināt visu

nekustamajiem īpašumiem piegulošo teritoriju kopšanu, nav pamata

uzskatīt, ka ar šo līdzekli, proti, attiecīgā pienākuma izpildes

atstāšanu pašvaldības ziņā, apstrīdētajās normās noteiktā

pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi varētu sasniegt

efektīvāk.

12.2. Pieaicinātā persona E. Danovskis pauž uzskatu, ka

pastāv arī cits, alternatīvs līdzeklis, kas mazāk ierobežotu

īpašnieka pamattiesības. Proti, pašvaldībai būtu jāpiedāvā

īpašniekam izvēles iespēja - vai nu viņš pats uzņemas

apstrīdētajās normās noteiktā pienākuma izpildi, vai arī to uztic

pašvaldībai, maksājot tai par šo pakalpojumu (sk. lietas

materiālu 2. sēj. 39. - 46. lpp.).

Ja īpašniekam būtu dota šāda izvēle, viņš varētu izvērtēt

savas fiziskās, tehniskās un finansiālās iespējas un no diviem

risinājumiem izraudzīties sev ērtāko. Tomēr arī tad, ja

piegulošās teritorijas kopšanu un tīrīšanu pēc īpašnieka izvēles

uzņemtos pašvaldība, viņa pamattiesības tik un tā ierobežotu

pienākums regulāri maksāt par šo pakalpojumu. Lai arī kura

persona - īpašnieks vai pašvaldība - koptu un tīrītu īpašumam

piegulošo teritoriju, īpašniekam joprojām būtu jānodrošina

apstrīdēto normu prasību izpilde. Tātad nav pamata uzskatīt, ka

minētais risinājums personas tiesības uz īpašumu ierobežotu

mazāk.

Līdz ar to nepastāv citi līdzekļi,

ar kuriem apstrīdētajās normās noteiktā pamattiesību ierobežojuma

leģitīmo mērķi varētu sasniegt tādā pašā kvalitātē.