13. pants

Pieteikumā norādīts, ka apstrīdētās normas

nesamērīgi ierobežo Pieteikuma iesniedzēja pamattiesības vairāku

iemeslu dēļ. Pirmkārt, pienākums kopt un tīrīt nekustamajam

īpašumam piegulošo teritoriju esot noteikts bez jebkādiem apjoma

ierobežojumiem. Otrkārt, Pieteikuma iesniedzējs maksājot

nekustamā īpašuma nodokli, kas nonākot pašvaldības budžetā.

Treškārt, apstrīdētās normas neparedzot atvieglojumus gadījumos,

kad personas nespēj veikt tām uzlikto pienākumu. Pieteikuma

iesniedzēja gadījumā apstrīdētajās normās noteiktais pienākums

esot īpaši nesamērīgs, jo viņa īpašumam piegulošās teritorijas

platība esot gandrīz tikpat liela kā viņa īpašuma platība (sk.

lietas materiālu 1. sēj. 1. - 8. lpp. un 2. sēj. 53. - 59.

lpp.).

13.1. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka

"pašvaldībām, saistošajos noteikumos nosakot publiskā

lietošanā esošo teritoriju kopšanas kārtību, jāizvērtē, kā

nodrošināt samērīgumu starp personai uzlikto pienākumu un

sasniedzamo mērķi - nodrošināt sakoptu pilsētvidi (sk.

Satversmes tiesas 2004. gada 21. maija sprieduma lietā Nr.

2003-23-01 14. punktu).

Līdz ar to Satversmes tiesai jāizvērtē, vai labums, ko iegūst

sabiedrība no apstrīdētajās normās noteiktā pamattiesību

ierobežojuma, ir lielāks par īpašnieka tiesībām un likumiskajām

interesēm nodarīto zaudējumu.

13.2. Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 7.

panta otro daļu šā likuma 15. pantā noteikto autonomo funkciju

izpildi organizē un par to atbild pašvaldības. Šo funkciju

izpilde ir cieši saistīta ar pašvaldības budžetā pieejamo

līdzekļu apjomu, ko veido arī nekustamā īpašuma nodokļa

maksājumi. Pašvaldība izstrādā savu budžetu un lemj par tā

līdzekļu izlietojumu atbilstoši likuma "Par

pašvaldībām" 14. panta otrās daļas normām. Nevar piekrist

Pieteikuma iesniedzējam, ka pašvaldībai būtu jātīra un jākopj

viņa nekustamajam īpašumam piegulošā teritorija tāpēc vien, ka

viņš maksā nekustamā īpašuma nodokli.

Par pašvaldības autonomās funkcijas pienācīgu izpildi

atbildīga ir pašvaldība, nevis personas, kurām pieder nekustamais

īpašums pašvaldības administratīvajā teritorijā. Īpašnieka

pienākumu kopt un tīrīt viņa īpašumam piegulošo teritoriju

pašvaldība var noteikt tikai ar tādu regulējumu, kas nodrošina

samērīgumu starp personai uzlikto pienākumu un sabiedrības

interesēs sasniedzamo mērķi - nodrošināt sakoptu pilsētvidi.

Tātad likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas

5. un 6. punktā noteiktais deleģējums nav interpretējams

tādējādi, ka pašvaldība drīkstētu savas autonomās funkcijas

izpildi pilnībā uzlikt īpašniekiem.

Ja pašvaldība izvēlējusies savas autonomās funkcijas izpildi

uzlikt īpašniekiem, tai jāuzņemas līdzdalība šīs funkcijas

īstenošanā. Arguments, ka pašvaldības budžetā tās autonomo

funkciju izpildei vispār nav paredzēti vai arī ir paredzēti

nepietiekami līdzekļi, nav atzīstams par iemeslu tam, lai

pašvaldība varētu vispār atteikties no līdzdalības piegulošo

teritoriju kopšanā un šo pienākumu neierobežotā apjomā uzlikt

īpašniekiem.

Satversmes tiesas uzdevums nav norādīt pašvaldībai, kādam

jābūt atbilstošākajam risinājumam, jo tā izvēle ir pašvaldības

ziņā. Pašvaldības kompetencē ir lemšana par to, kādā kārtībā tās

administratīvajā teritorijā tiks izpildīta likuma "Par

pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktā

pašvaldības autonomā funkcija. Taču nepieciešama ir pašvaldības

līdzdalība savas autonomās funkcijas īstenošanā.

Izvēloties atbilstošāko risinājumu, pašvaldībai ir jāizvērtē

visi apstākļi, tostarp sabiedrības intereses un īpašnieku tiesību

ierobežojuma samērīgums. Pašvaldībai būtu jāizvērtē, piemēram, kā

tā ar savā rīcībā esošiem tehniskajiem līdzekļiem varētu

atbalstīt īpašniekus piegulošo teritoriju kopšanā un tīrīšanā.

Pašvaldībai vajadzētu apsvērt, vai ir iespējams personām noteikt

atvieglojumus. Tāpat pašvaldībai, reglamentējot īpašnieka

pienākumu kopt un tīrīt viņa īpašumam piegulošo teritoriju, būtu

jāizvērtē iespēja noteikt platību, uz kādu šis pienākums

attiecas. Tātad būtiska ir pašvaldības līdzdalība apstrīdētajās

normās noteiktā pienākuma izpildē, kaut arī līdzdalības veidi var

būt dažādi.

13.3. Rīgas dome norāda, ka tā savulaik devusi iespēju

savas administratīvās teritorijas iedzīvotājiem lūgt, lai tā

palīdz nodrošināt apstrīdētajās normās noteiktā pienākuma izpildi

ziemas periodā (sk. lietas materiālu 1. sēj. 40. - 44.

lpp.). Taču šādu atbalstu pašvaldība sniegusi tikai vienu

reizi un tam bija izņēmuma raksturs.

Izvērtējot citās lielākajās Latvijas pilsētās - Daugavpilī,

Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā un

Ventspilī - pieņemto normatīvo regulējumu, kas attiecas uz

piegulošo teritoriju kopšanas kārtību, var secināt, ka arī tajās

nekustamā īpašuma īpašniekiem noteikts pienākums kopt un tīrīt

viņu īpašumam piegulošo teritoriju. Šā pienākuma izpildes kārtība

un atbildība par tā neizpildi ir reglamentēta dažādi, taču katras

minētās pilsētas pašvaldība ir paredzējusi savas līdzdalības

mehānismu, kas mazina īpašniekiem radīto apgrūtinājumu (sk.

lietas materiālu 3. sēj. 52. - 65., 76. - 123., 130. - 134., 137.

- 141. lpp.; 4. sēj. 59. - 60. lpp. un 5. sēj. 74. - 91.

lpp.).

Pašvaldības noteikušas atvieglojumus, piemēram, personām,

kuras veselības stāvokļa vai citu objektīvu apstākļu dēļ nespēj

izpildīt tām uzlikto pienākumu. Atsevišķās pašvaldībās

atvieglojumi īpašniekiem noteikti sociālās palīdzības ietvaros.

Savukārt citviet ir detalizēti reglamentēts īpašnieka pienākuma -

kopt un tīrīt viņa īpašumam piegulošo teritoriju - apjoms,

paredzot noteiktu kopjamās piegulošās teritorijas platumu no

īpašuma robežas (sk. lietas materiālu 3. sēj. 52. - 65., 76. -

123., 130. - 134., 137. - 141. lpp.; 4. sēj. 59. - 60. lpp. un 5.

sēj. 74. - 91. lpp.). Tātad citās lielāko Latvijas pilsētu

pašvaldībās noteiktā kārtība paredz ne vien īpašnieka pienākumu

kopt un tīrīt īpašumam piegulošo teritoriju, bet arī pašvaldības

līdzdalību šā pienākuma izpildē.

Lietā apkopotie materiāli un Saistošie noteikumi Nr. 125

neliecina par to, ka Rīgas dome būtu apsvērusi un ieviesusi savas

līdzdalības mehānismu, lai mazinātu apgrūtinājumu, kuru

īpašniekiem rada apstrīdētajās normās noteiktais pienākums. Tā kā

īpašniekiem netiek sniegts atbalsts piegulošo teritoriju kopšanā

un tīrīšanā, apstrīdēto normu prasības nav samērīgas ar

sabiedrības gūto labumu.

Tādējādi apstrīdētās normas, ciktāl

normatīvais regulējums neparedz pašvaldības līdzdalību

nekustamajiem īpašumiem piegulošo teritoriju kopšanā un tīrīšanā,

neatbilst Satversmes 105. pantam.