5. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - norāda, ka apstrīdētās

normas neatbilst samērīguma principam un līdz ar to arī

Satversmes 105. pantam.

5.1. Apstrīdētajās normās ietvertais īpašuma tiesību

ierobežojums esot noteikts ar likumu un atbilstot sabiedrības

interesēm. Proti, esot jānodrošina pilsētvides sakoptība, kā arī

jānovērš personu veselības un dzīvības apdraudējums, kas varētu

rasties piegulošo teritoriju nesakoptības dēļ.

Pašvaldības autonomā funkcija - gādāt par savas

administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību -

ietverot arī ielu, ceļu un laukumu uzturēšanu. Tātad pašvaldības

ar saistošo noteikumu palīdzību nodrošinot to, lai arī ietves un

brauktuves būtu kārtībā un tiktu uzturētas noteiktā

kvalitātē.

Ar apstrīdētajām normām leģitīmais mērķis tiekot sasniegts,

taču īpašniekam noteiktā pienākuma izpildei nākoties ieguldīt ne

vien darbu, bet arī finanšu līdzekļus. Tāpēc pašvaldībai,

uzliekot īpašniekam pienākumu kopt un tīrīt viņa īpašumam

piegulošo teritoriju, vajagot uzņemties līdzatbildību, piemēram,

šim nolūkam paredzēt pašvaldības finansējumu.

Atbilstoši labas pārvaldības principam iestādei, apgrūtinot

privātpersonas ar papildu pienākumu, esot obligāti jāņem vērā

lietderības apsvērumi. Rīgas domei vajadzējis izvērtēt ar

apstrīdētajām normām personām uzliktā pienākuma smagumu.

Pašvaldība, nododot savas autonomās funkcijas izpildi

iedzīvotājiem, neesot atbrīvota no šīs funkcijas izpildes

finansēšanas. Pašvaldībai esot obligāts pienākums līdzdarboties

publiskā lietošanā esošu piegulošo teritoriju uzkopšanā. Vietējai

pašvaldībai visas tās kompetencē esošās funkcijas esot jāpilda

pastāvīgi, pienācīgi un vienlaicīgi visā tās teritorijā.

5.2. Rīgas dome, izdodot un piemērojot apstrīdētās

normas, neesot ievērojusi Spriedumā lietā Nr. 2003-23-01

izteiktās atziņas par privātpersonām uzliktā pienākuma

samērīgumu.

Saistošajos noteikumos Nr. 125, citastarp apstrīdētajās

normās, neesot paredzētas to personu kategorijas, kuras būtu

atbrīvojamas no pienākuma kopt un tīrīt īpašumam piegulošo

teritoriju. Turklāt Rīgas dome neesot paredzējusi atvieglojumus

vai īpašus gadījumus, kad pašvaldība sniedz atbalstu īpašniekiem

tiem uzliktā pienākuma izpildē.

Ja personai tiek uzlikti papildu pienākumi, kuru pildīšanai

nepieciešami finanšu līdzekļi, un nekādi atvieglojumi noteiktām

personu grupām nav paredzēti, tad samērīguma princips neesot

ievērots. Par apstrīdēto normu neatbilstību samērīguma principam

Tiesībsargs jau vairākkārt esot informējis Rīgas domi.

5.3. Tāpat Tiesībsargs norāda, ka neesot samērīgi

uzlikt īpašniekam pienākumu kopt un tīrīt tā nekustamajam

īpašumam piegulošo teritoriju neatkarīgi no tās lieluma. Savukārt

pašvaldības administratīvās teritorijas lielums nevarot būt par

attaisnojumu tam, ka pašvaldība nenodrošina visu publisko

teritoriju sistemātisku kopšanu. Jau šobrīd dažas pašvaldības

esot uzņēmušās kopt un tīrīt daļu no nekustamajiem īpašumiem

piegulošajām teritorijām.