6. pants

Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas

Pašvaldību savienība" - uzskata, ka pašvaldībai ir

rīcības brīvība noteikt kārtību, kādā tā nodrošina savu autonomo

funkciju izpildi. Kaut arī Saistošajos noteikumos Nr. 125 neesot

noteikti atvieglojumi noteiktām personu grupām, tos esot

iespējams saņemt citu pasākumu ietvaros, piemēram, pašvaldības

sniegtās sociālās palīdzības veidā.

6.1. Piegulošās teritorijas platība varot būt atkarīga

ne vien no apbūves īpatnībām, bet arī no nekustamā īpašuma

lieluma un izvietojuma. Līdz ar to īpašumam piegulošās

teritorijas lielums varot būt atšķirīgs dažādu apstākļu un

iemeslu dēļ. Katrs gadījums, kad kopjamā piegulošā teritorija ir

nesamērīgi liela, esot jāizvērtē individuāli, lai rastu

atbilstošāko risinājumu.

Pašvaldībai esot pienākums sniegt atbalstu saviem

iedzīvotājiem, kuri objektīvu apstākļu dēļ nespēj pildīt tiem

uzliktos pienākumus, kā arī citās situācijās, kad atbalsts ir

nepieciešams. Atbalstu pašvaldība varot sniegt dažādos veidos,

piemēram, paredzot personām atvieglojumus teritorijas kopšanas

noteikumos vai noteikumos par sociālās palīdzības sniegšanu.

Atvieglojumu neesamība pati par sevi neradot īpašuma tiesību

nesamērīgu ierobežojumu, jo pašvaldībai esot iespējas sniegt

iedzīvotājiem palīdzību tad, ja tā tiek lūgta un tās sniegšanai

ir objektīvs pamatojums.

6.2. Rīgas pilsētas pašvaldībai tās administratīvās

teritorijas lieluma dēļ neesot iespēju nodrošināt vienlaicīgu,

sistemātisku un operatīvu visu publiskā lietošanā esošo

teritoriju sakopšanu. Administratīvās teritorijas lielums varot

būt par iemeslu tam, ka pašvaldība nenodrošina visu publisko

teritoriju kopšanu tieši resursu nepietiekamības dēļ.

Saskaņā ar biedrības "Latvijas Pašvaldību savienība"

rīcībā esošo informāciju un veiktajiem provizoriskajiem

aprēķiniem pašvaldībām papildu teritoriju (tikai ietvju, bet ne

grāvju, caurteku un zālienu) kopšanai būtu nepieciešami aptuveni

27,5 miljoni euro gadā. Paredzot pašvaldībām

pienākumu kopt un tīrīt namīpašumiem piegulošās publiskā

lietošanā esošās teritorijas, tikšot samazināts pašvaldību

ieguldījums komunālās infrastruktūras sakārtošanā, piemēram, ielu

un trotuāru seguma atjaunošanā un komunikāciju izbūvē. Līdz ar to

cietīšot namīpašnieki, jo samazināšoties namīpašumu tirgus

vērtība, kā arī netikšot nodrošināts pienācīgs komunālo

pakalpojumu līmenis.