6. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas
Pašvaldību savienība" - uzskata, ka pašvaldībai ir
rīcības brīvība noteikt kārtību, kādā tā nodrošina savu autonomo
funkciju izpildi. Kaut arī Saistošajos noteikumos Nr. 125 neesot
noteikti atvieglojumi noteiktām personu grupām, tos esot
iespējams saņemt citu pasākumu ietvaros, piemēram, pašvaldības
sniegtās sociālās palīdzības veidā.
6.1. Piegulošās teritorijas platība varot būt atkarīga
ne vien no apbūves īpatnībām, bet arī no nekustamā īpašuma
lieluma un izvietojuma. Līdz ar to īpašumam piegulošās
teritorijas lielums varot būt atšķirīgs dažādu apstākļu un
iemeslu dēļ. Katrs gadījums, kad kopjamā piegulošā teritorija ir
nesamērīgi liela, esot jāizvērtē individuāli, lai rastu
atbilstošāko risinājumu.
Pašvaldībai esot pienākums sniegt atbalstu saviem
iedzīvotājiem, kuri objektīvu apstākļu dēļ nespēj pildīt tiem
uzliktos pienākumus, kā arī citās situācijās, kad atbalsts ir
nepieciešams. Atbalstu pašvaldība varot sniegt dažādos veidos,
piemēram, paredzot personām atvieglojumus teritorijas kopšanas
noteikumos vai noteikumos par sociālās palīdzības sniegšanu.
Atvieglojumu neesamība pati par sevi neradot īpašuma tiesību
nesamērīgu ierobežojumu, jo pašvaldībai esot iespējas sniegt
iedzīvotājiem palīdzību tad, ja tā tiek lūgta un tās sniegšanai
ir objektīvs pamatojums.
6.2. Rīgas pilsētas pašvaldībai tās administratīvās
teritorijas lieluma dēļ neesot iespēju nodrošināt vienlaicīgu,
sistemātisku un operatīvu visu publiskā lietošanā esošo
teritoriju sakopšanu. Administratīvās teritorijas lielums varot
būt par iemeslu tam, ka pašvaldība nenodrošina visu publisko
teritoriju kopšanu tieši resursu nepietiekamības dēļ.
Saskaņā ar biedrības "Latvijas Pašvaldību savienība"
rīcībā esošo informāciju un veiktajiem provizoriskajiem
aprēķiniem pašvaldībām papildu teritoriju (tikai ietvju, bet ne
grāvju, caurteku un zālienu) kopšanai būtu nepieciešami aptuveni
27,5 miljoni euro gadā. Paredzot pašvaldībām
pienākumu kopt un tīrīt namīpašumiem piegulošās publiskā
lietošanā esošās teritorijas, tikšot samazināts pašvaldību
ieguldījums komunālās infrastruktūras sakārtošanā, piemēram, ielu
un trotuāru seguma atjaunošanā un komunikāciju izbūvē. Līdz ar to
cietīšot namīpašnieki, jo samazināšoties namīpašumu tirgus
vērtība, kā arī netikšot nodrošināts pienācīgs komunālo
pakalpojumu līmenis.