6. pants

Satversmes tiesa šajā lietā vērtē Mežaparka

lokālplānojuma normu atbilstību Satversmei. Lokālplānojums kā

teritorijas plānošanas dokumenta veids Latvijas tiesību sistēmā

ir ieviests kopš 2011. gada 1. decembra un Satversmes tiesas

nolēmumos līdz šim nav vērtēts. Tādēļ Satversmes tiesai visupirms

jānoskaidro, kā lokālplānojums atšķiras no citiem teritorijas

plānošanas dokumentiem.

Līdz 2011. gada 1. decembrim bija spēkā Teritorijas plānošanas

likums. Atbilstoši šā likuma 5. panta 4. punktam vietējā

pašvaldība varēja pieņemt divus teritorijas plānošanas dokumentus

- teritorijas plānojumu un detālplānojumu. Teritorijas plānojums

tika izstrādāts visai pašvaldības teritorijai, savukārt

detālplānojums tika izstrādāts, lai precizētu un detalizētu

teritorijas plānojumu. Abi minētie teritorijas plānošanas

dokumenti tika apstiprināti ar pašvaldības saistošajiem

noteikumiem.

Kopš 2011. gada 1. decembra teritorijas plānošanas kārtību

nosaka Teritorijas attīstības plānošanas likums. Ar šo likumu

citastarp tika ieviests arī jauns vietējās pašvaldības

teritorijas plānošanas dokumenta veids - lokālplānojums.

Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1. panta 9.

punktam lokālplānojums ir vietējās pašvaldības ilgtermiņa

teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kuru izstrādā

republikas pilsētas daļai, novada pilsētai vai tās daļai, ciemam

vai tā daļai vai lauku teritorijas daļai kāda plānošanas uzdevuma

risināšanai vai teritorijas plānojuma detalizēšanai vai

grozīšanai. Lokālplānojums jāapstiprina ar pašvaldības

saistošajiem noteikumiem, tādējādi tas uzskatāms par normatīvo

tiesību aktu. Savukārt detālplānojums atbilstoši Teritorijas

attīstības plānošanas likuma 28. un 29. pantam vairs netiek

apstiprināts ar normatīvo tiesību aktu, bet gan ar vispārīgo

administratīvo aktu. Ar detālplānojumu tiek precizēti

(detalizēti) teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma noteikumi

attiecībā uz atsevišķām zemes vienībām.

No minētā izriet, ka lokālplānojums Teritorijas attīstības

plānošanas likuma izpratnē ir līdzīgs detālplānojumam Teritorijas

plānošanas likuma izpratnē, jo abi ir normatīvie tiesību akti,

kas precizē (detalizē) teritorijas plānojuma noteikumus. Tomēr

lokālplānojums tiek izstrādāts noteiktas teritorijas kompleksai

plānošanai, nevis atsevišķām zemes vienībām. Tāpat ar

lokālplānojumu var grozīt teritorijas plānojumu, savukārt ar

detālplānojumu grozīt teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu

nav pieļaujams. Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesas agrākajos

nolēmumos ietvertās atziņas par teritorijas plānošanu ir

attiecināmas arī uz lokālplānojumiem, ciktāl tās nenonāk pretrunā

ar lokālplānojuma izstrādes īpašajiem noteikumiem.