12. pants

Satversmes 105. panta pirmie trīs teikumi nosaka:

"Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot

pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot

vienīgi saskaņā ar likumu."

Satversmes 105. pants paredz visaptverošu mantiska

rakstura tiesību garantiju. Ar "tiesībām uz īpašumu"

saprotamas visas mantiska rakstura tiesības, kuras tiesīgā

persona var izlietot par labu sev un ar kurām tā var rīkoties pēc

savas gribas (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2010. gada 27. oktobra sprieduma lietā

Nr. 2010-12-03 7. punktu un 2011. gada

3. novembra sprieduma lietā Nr. 2011-05-01

15.2. punktu).

Satversmes tiesa ir norādījusi, ka "īpašums" var būt

vai nu "eksistējošs īpašums", vai arī tādi līdzekļi,

ieskaitot prasījumus, attiecībā uz kuriem persona var pamatot, ka

tai ir tiesisks pamats uz īpašuma tiesību iegūšanu. Satversmes

tiesa jau iepriekš, vērtējot personas tiesības saņemt no valsts

pārmaksāto nodokli, ir atzinusi, ka šādas prasījuma tiesības

ietilpst Satversmes 105. panta tvērumā (sk. Satversmes

tiesas 2010. gada 19. jūnija sprieduma lietā Nr. 2010-02-01

5. punktu).

Noteikumu Nr. 480 4. punkts noteic, ka pašvaldību

nodevu veidā tiek apmaksāta atlīdzība tikai par pašvaldības

sniegto nodrošinājumu. Tāpat Finanšu ministrija norāda, ka nodeva

ir samaksa par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem -

nodrošinājumiem un veiktajām darbībām (sk. lietas materiālu

2. sēj. 48. lpp.). Saskaņā ar Saistošo noteikumu

Nr. 211 2. punktu infrastruktūras nodeva tiek iekasēta

pašvaldības publiskās infrastruktūras izbūvēšanai konkrētajam

būvobjektam, kā arī tās uzturēšanas un attīstības finansēšanai.

Ar šo nodevu tiekot kompensēta plānotās būvniecības iespējamā

negatīvā ietekme uz pašvaldības infrastruktūru (sk. Ekonomikas

ministrijas viedokli lietas materiālu 2. sēj.

61. lpp.).

Saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr. 211 3. punktu

infrastruktūras nodeva tiek iekasēta no personām, kuras Rīgas

pilsētas administratīvajā teritorijā īsteno būvniecības ieceres:

jaunas būves būvniecību, būves novietošanu vai esošas būves

pārbūvi. Savukārt apstrīdētā norma paredz pašvaldības tiesības

paturēt savā budžetā personas iemaksāto infrastruktūras nodevas

daļu arī tādā gadījumā, ja plānotā būvniecības iecere netiek

īstenota.

Infrastruktūras nodeva iekasējama gadījumā, ja būvniecības

iecere tiek īstenota. Savukārt tad, ja persona būvniecības ieceri

neīsteno un pašvaldība pakalpojumu nav sniegusi, proti, nav

veikta papildu infrastruktūras izbūvēšana, attīstīšana un

uzturēšana, iekasētā infrastruktūras nodevas daļa netiek

izlietota atbilstoši tās mērķim (sk. Rīgas domes atbildes

rakstu lietas materiālu 1. sēj.

185.-187. lpp.).

Satversmes tiesa norāda, ka tās secinājums attiecībā uz

tiesībām atgūt pārmaksāto nodokli būtu attiecināms arī uz

personas prasījuma tiesībām atgūt iemaksāto pašvaldības nodevas

daļu, ja tiesiskais pamats tās paturēšanai pašvaldības budžetā ir

zudis.

Tādējādi personas prasījuma tiesības

atgūt iemaksāto infrastruktūras nodevas daļu tādā gadījumā, ja

būvniecības iecere netiek īstenota, ietilpst Satversmes

105. panta tvērumā.