14. pants

Satversmes 105. panta trešais teikums noteic, ka

īpašuma tiesības var ierobežot, bet vienīgi saskaņā ar likumu.

Interpretējot šo Satversmes normu, Satversmes tiesa secinājusi,

ka vārds "likums" aptver ne tikai Saeimas pieņemtus

likumus, bet arī citus vispārsaistošus (ārējus) normatīvos

tiesību aktus, ja vien tie izdoti, pamatojoties uz likumu,

publicēti normatīvajos tiesību aktos noteiktā kārtībā, ir

pietiekami skaidri formulēti, lai adresāts varētu izprast savas

tiesības un pienākumus, kā arī atbilst tiesiskas valsts

principiem (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2002. gada

20. maija sprieduma lietā Nr. 2002-01-03 secinājumu

daļu un 2014. gada 12. decembra sprieduma lietā

Nr. 2013-21-03 11. punktu).

14.1. Atbilstoši Satversmes 64. pantam

likumdošanas tiesības pieder tautai un Saeimai. Lai nodrošinātu

efektīvāku valsts varas īstenošanu, ir pieļaujams, ka likumdevējs

likumdošanas procesā izlemj svarīgākos jautājumus, bet

detalizētāku noteikumu un likumu ieviešanai dzīvē nepieciešamo

tehnisko normu izstrādāšanu deleģē Ministru kabinetam vai citām

valsts institūcijām (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 21.

novembra sprieduma lietā Nr. 2005-03-0306

7. punktu). Likumdevējs atsevišķu jautājumu

izlemšanu var nodot arī pašvaldību kompetencē. Tātad arī

pašvaldības domei pilnvarojuma robežās ir tiesības izdot

vispārsaistošus (ārējus) normatīvos tiesību aktus. Tomēr

pašvaldības domei nav likumdevēja rīcības brīvības un tā ir

tiesīga izdot ārējos normatīvos tiesību aktus tikai likumos

noteiktajos gadījumos un apjomā (sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2002. gada 21. janvāra sprieduma lietā Nr. 2001-09-01

secinājumu daļu). Pilnvarojuma apjoms nosaka to,

ciktāl pašvaldības dome var rīkoties, izstrādājot un izdodot

tiesību normas (sk. Satversmes tiesas 2011. gada

11. janvāra sprieduma lietā Nr. 2010-40-03 10.

punktu).

14.2. Likuma "Par nodokļiem un nodevām"

10. panta pirmajā daļā noteikts, ka pašvaldību nodevas ir

tiesīgas uzlikt vietējās pašvaldības ar saviem saistošajiem

noteikumiem. Tā paša panta trešajā daļā noteikts šādu saistošo

noteikumu saturs, proti, tiem jāparedz nodevu maksāšanas kārtība,

ar nodevām apliekamie objekti, likmes, atbrīvojumi un

atvieglojumi, kā arī jāietver citas prasības, kuras paredz citi

likumi un Ministru kabineta noteikumi. Turklāt šā likuma

16. panta 12. punktā likumdevējs nodokļu un valsts

nodevu maksātājiem piešķīris tiesības atprasīt iemaksāto summu

gadījumā, kad maksājums ir veikts, bet attiecīgais pakalpojums

nav sniegts.

Saistošos noteikumus Nr. 211, tostarp arī apstrīdēto

normu, Rīgas dome izdevusi, pamatojoties uz likuma "Par

pašvaldībām" 21. panta pirmās daļas 15. punktu,

likuma "Par nodokļiem un nodevām" 12. panta pirmās

daļas 11. punktu, kā arī Noteikumu Nr.480 14.1

punktu. Minētajās normās ietverts pilnvarojums pašvaldības domei

pieņemt saistošos noteikumus par infrastruktūras nodevas

uzlikšanu.

Tomēr, pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, likumdevējs nav

pilnvarojis pašvaldības domi izdot tādus saistošos noteikumus,

kas liedz atmaksāt iekasēto infrastruktūras nodevas daļu tad, ja

būvniecības iecere netiek īstenota (sk. lietas materiālu

1. sēj. 5. lpp.).

14.3. Satversmes tiesa savā praksē ir atzinusi par

neatbilstošiem Satversmei normatīvos tiesību aktus, kas izdoti,

pārsniedzot kompetenci vai neievērojot pilnvarojuma robežas,

proti, ultra vires. Ultra vires doktrīna ir attiecināma

arī uz likumdevēja pilnvarotas institūcijas izdoto normatīvo

tiesību aktu atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām

(sk. Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra

spriedumu lietā Nr. 2007-04-03). Ņemot vērā to,

ka arī pašvaldībām ar likumdevēja pilnvarojumu ir piešķirtas

tiesības izdot ārējos normatīvos tiesību aktus (saistošos

noteikumus), minētās doktrīnas ietvaros izteiktās atziņas ir

attiecināmas arī uz izskatāmo lietu (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2014. gada 12. decembra sprieduma

lietā Nr. 2013-21-03 11.2. punktu).

No likumības un varas dalīšanas principiem izriet, ka

pašvaldībai ir tiesības izdot saistošos noteikumus tikai likumā

noteiktos gadījumos, likuma ietvaros un tie nedrīkst būt pretrunā

ar Satversmes normām, kā arī citām augstāka juridiskā spēka

tiesību normām (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2014. gada

29. decembra sprieduma lietā Nr. 2014-06-03

21. punktu).

Tādējādi Satversmes tiesa izvērtēs,

vai Rīgas dome, izdodot apstrīdēto normu, ir rīkojusies

likumdevēja noteiktā pilnvarojuma robežās.