15. pants

No likuma "Par nodokļiem un nodevām"

12. panta pirmās daļas 11. punkta izriet pašvaldību

nodevu objekti un tiešs likumdevēja pilnvarojums pašvaldības

domei uzlikt infrastruktūras nodevu. Proti, šī tiesību norma

noteic, ka pašvaldības domei ir tiesības Ministru kabineta

noteikumos paredzētajā kārtībā uzlikt pašvaldības nodevu par

pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību. No lietas

materiāliem izriet, ka Rīgas dome ir vienīgā pašvaldība, kas

izmantojusi likumdevēja doto pilnvarojumu un savā

administratīvajā teritorijā uzlikusi infrastruktūras nodevu

(sk. Latvijas Pašvaldību savienības viedokli lietas materiālu

2. sēj. 56. lpp.).

Lai secinātu, vai pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar

likumu, nepieciešams noskaidrot, vai Rīgas dome apstrīdēto normu

izdevusi atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, ar kuriem

regulēta infrastruktūras nodevas uzlikšanas kārtība.

15.1. Noteikumos Nr. 480 ietverta kārtība, kādā

pašvaldības ir tiesīgas uzlikt dažāda veida pašvaldības nodevas,

tostarp noteikta arī infrastruktūras nodevas uzlikšanas kārtība.

Vairākas lietā pieaicinātās personas norāda, ka normatīvais

regulējums, kas noteic ar būvniecības iecerēm saistītu nodevu

uzlikšanas kārtību, būtu aplūkojams kopsakarā (sk. VARAM

viedokli lietas materiālu 2. sēj. 26. lpp. un Latvijas

Pašvaldību savienības viedokli lietas materiālu 2. sēj.

55. lpp.).

Noteikumu Nr. 480 II nodaļas "Nodevu uzlikšanas

kārtība" 14.1 un 15. punktā ietverta

būvniecības iecerēm piemērojamo nodevu uzlikšanas kārtība. Proti,

Noteikumu Nr. 480 14.1 punkts paredz, ka

nodevu par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību

pašvaldība ir tiesīga uzlikt personām, kuras tās teritorijā

īsteno būvniecības ieceri. Savukārt 15. punktā noteikta

kārtība, kādā uzliekama un iekasējama nodeva par būvatļaujas

saņemšanu. Attiecībā uz nodevu par būvatļaujas saņemšanu Ministru

kabinets ir tieši noteicis: ja būvatļaujas nosacījumi netiek

izpildīti vai būvatļauja netiek realizēta, iekasēto pašvaldības

nodevu neatmaksā. Turklāt regulējums par būvatļaujas saņemšanas

nodevas neatmaksāšanu Noteikumu Nr. 480 15. punktā bija

ietverts jau tā sākotnējā redakcijā.

Tādējādi Ministru kabinets Noteikumos Nr. 480 ir noteicis

gadījumus, kad pašvaldība iekasēto nodevas daļu neatmaksā. Tomēr

Ministru kabinets Noteikumu Nr. 480

14.1 punktā nav noteicis, ka būvniecības ieceres

neīstenošanas gadījumā infrastruktūras nodevas daļa nebūtu

atmaksājama.

15.2. Latvijas Pašvaldību savienība uzskata, ka,

aplūkojot Noteikumu Nr. 480 14.1 un

15. punktu kopsakarā, būtu jāsecina, ka pēc analoģijas nav

atmaksājama arī iemaksātā infrastruktūras nodevas daļa (sk.

lietas materiālu 2. sēj. 55. lpp.).

Satversmes tiesa norāda, ka pamattiesību ierobežojuma

piemērošana pēc analoģijas nav pieļaujama. Proti, pamattiesības

drīkst ierobežot vienīgi ar likumu vai pamatojoties uz likumu,

kas skaidri nosaka pamattiesību ierobežojuma apjomu un robežas.

Pamattiesību patvaļīga ierobežošana nav pieļaujama (sk.

Satversmes tiesas 2013. gada 10. maija sprieduma lietā

Nr. 2012-16-01 25. punktu). Nav pieļaujama

pamattiesību ierobežojuma noteikšana bez skaidra likumdevēja

pilnvarojuma. Savukārt īstenojot pilnvarojumu, ir jāizvairās no

personas pamattiesību ierobežošanas, ja uz ierobežojumu

nepieciešamību nav tieši norādīts pilnvarojošajā normā (sk.

Satversmes tiesas 2005. gada 21. novembra sprieduma

lietā Nr. 2005-03-0306 10. punktu).

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka nodokļa maksāšanas pienākums

vienmēr nozīmē īpašuma tiesību ierobežojumu (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2007. gada 11. aprīļa sprieduma lietā

Nr. 2006-28-01 19.1. punktu un 2007. gada

8. jūnija sprieduma lietā Nr. 2007-01-01

19. punktu). Personas pienākums maksāt

pašvaldības nodevu pēc sava ekonomiskā rakstura var tikt

pielīdzināts personas pienākumam maksāt nodokli (sk.

K. Ketnera viedokli lietas materiālu 2. sēj.

52. lpp.). Tāpēc arī pienākums maksāt jebkuru

pašvaldības nodevu kā pašvaldības noteiktu obligātu maksājumu ir

jāvērtē kā personas īpašuma tiesību ierobežojums.

Tā kā Noteikumu Nr. 480 14.1 punktā Ministru

kabinets nav pašvaldībai piešķīris tiesības būvniecības ieceres

neīstenošanas gadījumā neatmaksāt iemaksāto nodevas daļu, šāds

ierobežojums nav pieļaujams. Proti, no Noteikumu Nr. 480

15. punkta izrietošās sekas - par būvatļaujas saņemšanu

iekasētās nodevas daļas neatmaksāšana - nevar tikt attiecinātas

uz iekasētās infrastruktūras nodevas daļas atmaksu būvniecības

ieceres neīstenošanas gadījumā.

15.3. Tieslietu ministrija norāda, ka likums

"Par nodokļiem un nodevām" un Noteikumi Nr. 480

neparedz vispārēju kārtību iemaksāto pašvaldības nodevu atmaksai

un no tā varot secināt, ka likumdevējs iemaksātās infrastruktūras

nodevas daļas atmaksas kārtības noteikšanu nodevis pašvaldības

kompetencē (sk. lietas materiālu 2. sēj.

23. lpp.). Līdzīgi arī VARAM norāda, ka infrastruktūras

nodevas daļa nav atmaksājama, ja pašvaldība tā noteikusi

saistošajos noteikumos (sk. lietas materiālu 2. sēj.

26. lpp.).

Vērtējot Noteikumu Nr. 480 14.1 un

15. pantu kopsakarā, ir secināms, ka Ministru kabinets

attiecībā uz nodevām, kas saistītas ar būvniecības ieceri, ir

noteicis gadījumus, kad iekasētā nodevas daļa nav atmaksājama.

Savukārt Noteikumu Nr. 480 16.1 punktā

ietvertas pašvaldības tiesības lemt par papildu atvieglojumu

noteikšanu, proti, par atbrīvošanu no nodevas.

Pašvaldības domei, izdodot saistošos noteikumus, ir pienākums

rīkoties atbilstoši pilnvarojumam. Tas citastarp ietver pienākumu

pieņemt tādu normatīvo regulējumu, kas atbilst augstāka juridiskā

spēka tiesību normām.

Rīgas dome, izdodot apstrīdēto normu, nav ievērojusi tai

noteikto pilnvarojumu. Proti, Rīgas dome nebija pilnvarota

noteikt, ka paturēs savā budžetā personas iemaksāto

infrastruktūras nodevas daļu gadījumā, kad būvniecības iecere

netiek īstenota.

Tādējādi Rīgas dome apstrīdēto normu

ir izdevusi ultra vires.