17. pants

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma

32. panta trešo daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa

atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību

normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas

sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi

citādi.

Satversmes tiesas praksē ir secināts, ka tiesību normas, kas

pieņemtas ultra vires, ir atzīstamas par prettiesiskām un

spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža [sk. Satversmes

tiesas 1998. gada 10. jūnija sprieduma lietā

Nr. 04-03(98) secinājumu daļu un 2007. gada

9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03

25. punktu]. Attiecībā uz šādiem gadījumiem

prezumējams, ka antikonstitucionāla tiesību norma nekad nav

bijusi spēkā, jo nav pieņemta pienācīgā kārtībā, un tāpēc arī

nevar radīt tiesiskas sekas.

Satversmes tiesa norāda, ka izņēmuma gadījumos varētu tikt

pieļautas atkāpes no šīs prezumpcijas. Tomēr šādos gadījumos

Satversmes tiesai būtu jākonstatē būtiski apstākļi, kas pamatotu

minētā izņēmuma noteikšanu.

No lietas materiāliem, tostarp Rīgas domes atbildes raksta,

nav gūstams apstiprinājums tam, ka izskatāmajā lietā ir šādi

būtiski apstākļi.