13. pants

Tiesībsargs uzskata, ka apstrīdētā norma paredz

atšķirīgu attieksmi nekustamā īpašuma nodokļa likmju

piemērošanā.

Saskaņā ar apstrīdēto normu gadījumā, kad nekustamā īpašuma

nodokļa objektā deklarēta ārzemnieka dzīvesvieta, samazinātās

nodokļa likmes piemēro vienīgi tad, ja šim ārzemniekam

dzīvesvieta Latvijā bija deklarēta 1. janvārī septiņus gadus

pirms attiecīgā taksācijas gada. Ja vienreiz konstatēta

atbilstība šai prasībai, tad nākamajos taksācijas gados to

atkārtoti neizvērtē un uzskata par izpildītu. Turpretī gadījumā,

ja nodokļa objektā dzīvesvieta ir deklarēta Latvijas pilsonim vai

nepilsonim, šāda papildu prasība netiek izvirzīta.

Tādējādi nekustamā īpašuma nodokļa maksātājam, kura īpašumā

deklarēta Latvijas pilsoņa, nepilsoņa vai apstrīdētajā normā

noteiktajai prasībai atbilstoša ārzemnieka dzīvesvieta, piemēro

samazinātās nodokļa likmes. Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa

maksātājam, kura īpašumā deklarēta tāda ārzemnieka dzīvesvieta,

kurš neatbilst apstrīdētajā normā noteiktajai prasībai, piemēro

nekustamā īpašuma nodokļa pamatlikmi. Proti, nodokļa maksātājiem

piemēro dažādas nodokļu likmes.

Līdz ar to apstrīdētā norma paredz

atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un

salīdzināmos apstākļos.