14. pants

Atšķirīga attieksme var tikt noteikta saskaņā ar

likumu (sal.: Satversmes tiesas 2007. gada 19. decembra

sprieduma lietā Nr. 2007-13-03 12. punkts). Vārds

"likums" aptver ne tikai Saeimas pieņemtus likumus, bet

arī citus vispārsaistošus (ārējus) normatīvos aktus, ja vien tie

izdoti, pamatojoties uz likumu, publicēti normatīvajos aktos

noteiktā kārtībā, ir pietiekami skaidri formulēti, lai adresāts

varētu izprast savas tiesības un pienākumus, kā arī atbilst

demokrātiskas tiesiskas valsts principiem. Demokrātiskas

tiesiskas valsts principiem neatbilstu tas, ka kompetentajām

institūcijām izvēles iespējas tiktu noteiktas kā neierobežota

vara (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2002. gada 20. maija

sprieduma lietā Nr. 2002-01-03 secinājumu daļu un 2016. gada 2.

marta sprieduma lietā Nr. 2015-11-03 20. punktu).

14.1. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka likumdevējs

atsevišķu jautājumu izlemšanu var nodot pašvaldību kompetencē un

arī pašvaldības domei pilnvarojuma robežās ir tiesības izdot

vispārsaistošus (ārējus) normatīvos tiesību aktus. Tomēr

pašvaldības domei nav likumdevēja rīcības brīvības un tā ir

tiesīga izdot ārējos normatīvos tiesību aktus tikai likumos

noteiktajos gadījumos un apjomā. Pilnvarojuma apjoms nosaka to,

ciktāl pašvaldības dome var rīkoties, izstrādājot un izdodot

tiesību normas (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada

12. februāra sprieduma lietā Nr. 2015-13-03 14.1.

punktu).

Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 3. panta otrā daļa

noteic, ka konkrētā nodokļa likumā pašvaldībām var tikt dotas

tiesības piemērot atvieglojumus tiem maksājumiem, kuri ieskaitāmi

pašvaldību budžetos, kā arī noteikt nekustamā īpašuma nodokļa

objektu un likmi. Savukārt atbilstoši Īpašuma nodokļa likuma 3.

panta pirmajai daļai pašvaldība savos saistošajos noteikumos

nosaka nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai likmes 0,2 līdz 3

procentu apmērā no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Šādi

saistošie noteikumi jāpublicē līdz pirmstaksācijas gada 1.

novembrim.

Tādējādi likumdevējs ir piešķīris pašvaldībai noteikta apjoma

pilnvarojumu, proti, tiesības saistošajos noteikumos noteikt

nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai likmes.

14.2. Saistošie noteikumi Nr. 148 un Grozījumi izdoti,

pamatojoties uz Īpašuma nodokļa likuma 1. panta otrās daļas

9.1 punktu un 2.1 daļu, 3. panta pirmo

daļu, 1.4, 1.5, 1.6 daļu un 9.

panta otro daļu. Saistošie noteikumi Nr. 148 ir publicēti 2015.

gada 3. augustā oficiālajā izdevumā "Latvijas

Vēstnesis" Nr. 149. Savukārt Grozījumi publicēti 2015. gada

19. oktobrī oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis"

Nr. 204. Gan Saistošie noteikumi Nr. 148, gan Grozījumi ir

stājušies spēkā 2016. gada 1. janvārī.

Lietas dalībnieki un pieaicinātās personas neapšauba to, ka

apstrīdētā norma ir izdota, pamatojoties uz likumu, publicēta

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ir pietiekami skaidri

formulēta.

Satversmes tiesa, vērtējot apstrīdētajā normā ietverto

regulējumu nodokļa likmju aspektā, secina, ka Rīgas domes

izraudzītās nodokļa likmes iekļaujas likumdevēja noteiktajā

nekustamā īpašuma nodokļa likmju ietvarā. Tādējādi Rīgas dome nav

pārkāpusi tai likumdevēja piešķirto pilnvarojumu.

Apstrīdētajā normā ietvertā prasība samazināto nekustamā

īpašuma nodokļa likmju piemērošanai ir pietiekami skaidri

formulēta, lai persona varētu izprast no šīs normas izrietošo

tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tās piemērošanas sekas.

Savukārt tas, vai šāda prasība pēc būtības ir pieļaujama,

jāizvērtē, noskaidrojot, vai ar apstrīdēto normu noteiktai

atšķirīgajai attieksmei ir leģitīms mērķis un vai ir ievērots

samērīguma princips.

Līdz ar to atšķirīgā attieksme ir

noteikta ar normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību

normu.