10. pants

Saistošie noteikumi Nr. 148 paredz triju veidu

nekustamā īpašuma nodokļa likmes: likmi - 1,5 procentu apmērā no

īpašuma kadastrālās vērtības; samazinātās likmes - 0,2, 0,4 vai

0,6 procentu apmērā no īpašuma kadastrālās vērtības; paaugstināto

likmi - 3 procentu apmērā no īpašuma kadastrālās vērtības.

Apstrīdētā norma neattiecas uz valsts, pašvaldības un pašvaldības

kapitālsabiedrību īpašumā vai valdījumā esošajiem nodokļa

objektiem, privāto tiesību juridiskajām personām, tiem īpašumiem,

kuri tiek izmantoti saimnieciskās darbības veikšanai, un neskar

paaugstinātās nodokļa likmes piemērošanu.

10.1. No Saistošo noteikumu Nr. 148 3. punkta secināms,

ka pamatā samazinātās nodokļa likmes piemēro nodokļa maksātājam,

kuram piederošā īpašuma lietošanas veids ir dzīvošana, ja

konkrētajā īpašumā taksācijas gada 1. janvārī plkst. 0.00 ir

deklarēta kādas personas dzīvesvieta un tas netiek izmantots

saimnieciskās darbības veikšanai.

Turklāt Saistošo noteikumu Nr. 148 3. punkts iedala nodokļa

maksātājus vairākās grupās - pēc nodokļa maksātāja statusa

(fiziskā vai juridiskā persona), kā arī pēc tā, kāds nekustamā

īpašuma objekts konkrētajam nodokļa maksātājam pieder. Tā šo

noteikumu 3.1. apakšpunktā noteikta samazināto nodokļa likmju

piemērošana nodokļa maksātājam par dzīvokļa īpašuma sastāvā esošu

ēkas daļu, kuras lietošanas veids ir dzīvošana, un šai daļai

piekrītošo koplietošanas telpu platību, vai arī par viendzīvokļa

māju. Savukārt 3.2. apakšpunktā noteikta samazināto nodokļa

likmju piemērošana nodokļa maksātājam par daudzdzīvokļu māju, kas

nav sadalīta dzīvokļa īpašumos, vai arī par telpu grupu

nedzīvojamā ēkā, kuras lietošanas veids ir dzīvošana.

10.2. Tiesībsargs norāda, ka nodokļa maksātāji -

fiziskās personas -, kuriem jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis

par dzīvokļa īpašumu vai viendzīvokļa māju, kurā deklarēta vienas

personas dzīvesvieta, ir salīdzināmi ar nodokļa maksātājiem,

kuriem šis nodoklis jāmaksā par daudzdzīvokļu māju, kura nav

sadalīta dzīvokļa īpašumos un kurā deklarēto personu skaits ir

vienāds ar īpašnieku skaitu. Abas personu grupas raksturojot

tādas vienojošās pazīmes kā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu

un deklarēta personas dzīvesvieta šajā īpašumā (sk. lietas

materiālu 1. sēj. 4. lp.). Turpretī Rīgas dome uzsver, ka

minētās personas nav salīdzināmas, jo tām pieder atšķirīgi

nodokļa objekti - dzīvokļa īpašums vai viendzīvokļa māja un

dzīvokļa īpašumos nesadalītas daudzdzīvokļu mājas (sk. lietas

materiālu 1. sēj. 32. lp.).

No lietas materiāliem secināms, ka varētu tikt salīdzinātas

šādas personu grupas:

1) nekustamā īpašuma nodokļa maksātāji - fiziskās personas -,

kuriem jāmaksā nodoklis par dzīvokļa īpašuma sastāvā esošu ēkas

daļu, kuras lietošanas veids ir dzīvošana, vai par viendzīvokļa

māju, ja minētajos objektos taksācijas gada 1. janvārī plkst.

0.00 ir deklarēta vismaz vienas personas dzīvesvieta;

2) nekustamā īpašuma nodokļa maksātāji - fiziskās personas -,

kuriem jāmaksā nodoklis par daudzdzīvokļu māju, kas nav sadalīta

dzīvokļa īpašumos, vai par telpu grupu nedzīvojamā ēkā, kuras

lietošanas veids ir dzīvošana, ja taksācijas gada 1. janvārī

plkst. 0.00 minētajos objektos dzīvesvietu deklarējušo personu

skaits ir vienāds ar nodokļa maksātāju skaitu.

10.3. Satversmes tiesa ir atzinusi: lai noskaidrotu,

vai personu grupas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem

salīdzināmos apstākļos, ir nepieciešams noteikt galveno šīs

personu grupas vienojošo pazīmi (sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2018. gada 15. maija sprieduma lietā Nr. 2017‑15‑01 18.

punktu).

Konkrētajā gadījumā ir saskatāmas vairākas abām personu grupām

raksturīgas pazīmes, piemēram, īpašuma tiesības uz nekustamo

īpašumu, nekustamā īpašuma lietošanas veids un fakts, ka nodokļa

objektā ir deklarēta kādas personas dzīvesvieta. Tomēr, ievērojot

Saistošo noteikumu Nr. 148 3. punkta un apstrīdētās normas

regulējumu kopumā, kā arī izskatāmās lietas apstākļus, par

galveno minētās personu grupas vienojošo pazīmi ir atzīstams

pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli par tādu nekustamā

īpašuma objektu, kura lietošanas veids ir dzīvošana un kurā ir

deklarēta kādas personas dzīvesvieta.

Līdz ar to norādītās personu grupas

atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos.