11. pants

Tiesībsargs uzskata, ka apstrīdētā norma paredz

atšķirīgu attieksmi nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanā.

Saskaņā ar apstrīdēto normu dzīvokļa īpašumos nesadalītas

daudzdzīvokļu mājas vai tādas nedzīvojamā ēkā esošas telpu

grupas, kuras lietošanas veids ir dzīvošana, gadījumā nodokļa

maksātājam - fiziskajai personai - samazinātās nodokļa likmes

piemēro par to mājas platības daļu, kurā taksācijas gada 1.

janvārī plkst. 0.00 ir deklarēta kādas personas dzīvesvieta,

pieņemot, ka vienai dzīvesvietu deklarējušai personai piekrīt 30

kvadrātmetri no mājas daļas, kuras lietošanas veids ir dzīvošana,

un par šai daļai piekrītošo koplietošanas telpu platību. Par

pārējo platības daļu nodokļa maksātājam piemēro nodokļa likmi 1,5

procentu apmērā no īpašuma kadastrālās vērtības. Savukārt

atbilstoši Saistošo noteikumu Nr. 148 3.1.1. apakšpunktam par

dzīvokļa īpašumu vai viendzīvokļa māju nodokļa maksātājam -

fiziskajai personai - samazinātās nodokļa likmes piemēro tad, ja

attiecīgajā īpašumā taksācijas gada 1. janvārī plkst. 0.00 ir

deklarēta vismaz vienas personas dzīvesvieta. Proti, ja nodokļa

maksātājam pieder dzīvokļa īpašums vai viendzīvokļa māja, tad

samazinātās nodokļa likmes viņam piemēro neatkarīgi no telpu

platības, kas piekrīt šajā īpašumā dzīvesvietu deklarējušai

personai.

Līdz ar to apstrīdētā norma paredz

atšķirīgu attieksmi pret personu grupām, kuras atrodas vienādos

un salīdzināmos apstākļos.