12. pants

Atšķirīga attieksme var tikt noteikta saskaņā ar

likumu (sal.: Satversmes tiesas 2007. gada 19. decembra

sprieduma lietā Nr. 2007-13-03 12. punkts). Vārds

"likums" aptver ne tikai Saeimas pieņemtus likumus, bet

arī citus vispārsaistošus (ārējus) normatīvos aktus, ja vien tie

izdoti, pamatojoties uz likumu, publicēti normatīvajos aktos

noteiktā kārtībā, ir pietiekami skaidri formulēti, lai adresāts

varētu izprast savas tiesības un pienākumus, kā arī atbilst

demokrātiskas tiesiskas valsts principiem. Vispārējiem tiesību

principiem neatbilstu tas, ka kompetentajām institūcijām izvēles

iespējas tiktu noteiktas kā neierobežota vara (sal. sk.

Satversmes tiesas 2002. gada 20. maija sprieduma lietā Nr.

2002-01-03 secinājumu daļu un 2016. gada 2. marta sprieduma lietā

Nr. 2015-11-03 20. punktu).

12.1. Likumdevējs atsevišķu jautājumu izlemšanu var

nodot pašvaldību kompetencē, un arī pašvaldības domei

pilnvarojuma robežās ir tiesības izdot vispārsaistošus (ārējus)

normatīvos tiesību aktus. Pašvaldības dome ir tiesīga izdot

ārējos normatīvos tiesību aktus tikai likumos noteiktajos

gadījumos un apjomā (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2016. gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. 2015-13-03 14.1.

punktu).

Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 3.

panta otro daļu konkrētā nodokļa likumā pašvaldībām citstarp var

tikt dotas tiesības noteikt nekustamā īpašuma nodokļa objektu un

likmi. Savukārt atbilstoši Īpašuma nodokļa likuma 3. panta

pirmajai daļai pašvaldība savos saistošajos noteikumos nosaka

nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai likmes 0,2 līdz 3 procentu

apmērā no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Šādi saistošie

noteikumi jāpublicē līdz pirmstaksācijas gada 1. novembrim.

Tādējādi likumdevējs ir piešķīris pašvaldībai noteikta apjoma

pilnvarojumu, proti, tiesības saistošajos noteikumos noteikt

nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai likmes.

12.2. Saistošie noteikumi Nr. 148 izdoti, pamatojoties

uz Īpašuma nodokļa likuma 1. panta otrās daļas 9.1

punktu un 2.1 daļu, 3. panta pirmo daļu,

1.4, 1.5, 1.6 daļu un 9. panta

otro daļu. Tie ir publicēti 2015. gada 3. augustā oficiālajā

izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 149 un stājušies

spēkā 2016. gada 1. janvārī. Tādējādi Saistošie noteikumi Nr. 148

ir izdoti un publicēti Īpašuma nodokļa likuma 3. panta pirmajā

daļā noteiktajā termiņā.

Lietas dalībnieki un pieaicinātās personas neapšauba to, ka

apstrīdētā norma izdota, pamatojoties uz likumu, publicēta

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ir pietiekami skaidri

formulēta.

Satversmes tiesa, vērtējot apstrīdētajā normā ietverto

regulējumu nodokļa likmju aspektā, secina, ka Rīgas domes

izraudzītās nodokļa likmes iekļaujas likumdevēja noteiktajā

nekustamā īpašuma nodokļa likmju ietvarā. Tādējādi Rīgas dome nav

pārkāpusi tai likumdevēja piešķirto pilnvarojumu.

Apstrīdētajā normā ietvertā nekustamā īpašuma nodokļa

aprēķināšanas kārtība ir pietiekami skaidri formulēta, lai

persona varētu izprast no šīs normas izrietošo tiesību un

pienākumu saturu un paredzēt tās piemērošanas sekas. Savukārt

tas, vai šāda kārtība pēc būtības ir pieļaujama, jāizvērtē,

noskaidrojot, vai ar apstrīdēto normu noteiktajai atšķirīgajai

attieksmei ir leģitīms mērķis un vai ir ievērots samērīguma

princips.

Līdz ar to atšķirīgā attieksme ir

noteikta ar normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību

normu.