16. pants

Lietas dalībnieki un pieaicinātās personas ir

izteikuši atšķirīgus viedokļus par to, vai konkrētajā situācijā

pastāv citi atšķirīgās attieksmes leģitīmā mērķa sasniegšanas

līdzekļi.

Tiesībsargs uzskata, ka šādu līdzekļu nav, un šim viedoklim

pievienojas arī Rīgas dome. Arī Finanšu ministrija uzsver, ka,

ievērojot Rīgā vēsturiski izveidojušos nekustamo īpašumu

sarežģīto struktūru, nav iespējams rast tādu risinājumu, kurš

nodrošinātu pret visām personām absolūti vienlīdzīgu nekustamā

īpašuma nodokļa regulējumu un kurā būtu ņemta vērā katras nodokļa

maksātāju grupas specifika (sk. lietas materiālu 1.

sēj. 62. lp.). Savukārt Tieslietu ministrija norāda, ka

pašvaldība, aprēķinot nekustamā īpašuma nodokli par daudzdzīvokļu

mājām, kas nav sadalītas dzīvokļa īpašumos, varētu izmantot nevis

vienai dzīvesvietu deklarējušai personai piekrītošo telpu

platību, bet gan citu informāciju.

Satversmes tiesa vairākkārt uzsvērusi, ka saudzējošāks

līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar

kuru leģitīmo mērķi iespējams sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē

(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada 5. februāra

sprieduma lietā Nr. 2014-03-01 23. punktu).

16.1. Pēc Tieslietu ministrijas ieskata, nodokļa

aprēķināšanai konkrētajā gadījumā iespējams izmantot informāciju

par dzīvokļa īpašumos nesadalīto daudzdzīvokļu māju reālo

sastāvu, proti, informāciju par telpu grupu skaitu, dzīvokļu

skaitu un katrā konkrētajā telpu grupā deklarēto personu skaitu.

Tādā veidā būtu iespējams ņemt vērā to, cik personu ir deklarētas

konkrētās telpu grupās, nevis veidot kritēriju - vienai

dzīvesvietu deklarējušai personai piekrītošā telpu platība

(sk. lietas materiālu 1. sēj. 147. lp.).

Atbilstoši Īpašuma nodokļa likuma 6. panta pirmajai daļai

pašvaldībai jāpaziņo nodokļa maksātājam par nodokļa apmēru

kārtējam taksācijas gadam līdz tā paša gada 15. februārim,

nosūtot maksāšanas paziņojumu. Tādējādi pašvaldībai, ievērojot

tai likumdevēja piešķirto pilnvarojumu nekustamā īpašuma nodokļa

jomā un minēto paziņošanas termiņu, ir jānosaka pēc iespējas

efektīvāka nodokļa aprēķināšanas kārtība. Nodokļa aprēķināšanas

efektivitāti noteiktos gadījumos mazina citstarp tas, ka

pašvaldības rīcībā nav nodokļa aprēķināšanai nepieciešamo datu,

piemēram, tie jāpieprasa no citām valsts institūcijām vai pašiem

nodokļa maksātājiem.

Aprēķinot nodokļa apmēru saskaņā ar apstrīdēto normu, Rīgas

dome izmanto tās rīcībā jau esošu informāciju. Proti, informācija

par personas deklarēto dzīvesvietu konkrētā īpašumā vai par

īpašuma platību ir pašvaldības rīcībā, tā neprasa papildu

apstrādi vai izvērtēšanu. Savukārt no lietas materiāliem izriet,

ka ne visos gadījumos attiecībā uz dzīvokļa īpašumos

nesadalītajām daudzdzīvokļu mājām pašvaldības rīcībā ir ziņas par

tajās esošo telpu grupu vai dzīvokļu skaitu (sk. lietas

materiālu 2. sēj. 9. lp.). Informācijai, kura tiek izmantota

nodokļa piemērošanai un aprēķināšanai, jābūt ticamai un

patiesai.

Tādējādi Tieslietu ministrijas piedāvātais risinājums

nesasniegtu atšķirīgās attieksmes leģitīmo mērķi vismaz tādā pašā

kvalitātē kā apstrīdētā norma.

16.2. Tāpat Tieslietu ministrija norāda, ka gadījumos,

kad dzīvokļa īpašumos nesadalīta daudzdzīvokļu māja pieder

vairākām personām kopīgi, nodokļa aprēķināšanai Rīgas dome varētu

pieprasīt no nodokļa maksātājiem papildu informāciju, piemēram,

par viņu lietošanā esošajām telpām (sk. lietas

materiālu 1. sēj. 146. lp.).

Atbilstoši Īpašuma nodokļa likuma 2. panta ceturtajai daļai

nekustamā īpašuma nodokli par nekustamo īpašumu, kas uz

kopīpašuma tiesību pamata pieder vairākām personām, maksā katrs

kopīpašnieks atbilstoši savai domājamai daļai kopīpašumā. Lai gan

nodokļa aprēķinā tiek ņemts vērā katram nodokļa maksātājam

piederošo domājamo daļu skaits, par nodokļa objektu joprojām ir

uzskatāma visa dzīvokļa īpašumos nesadalītā daudzdzīvokļu māja,

nevis domājamā daļa vai konkrētās personas lietošanā esošās

telpas. Arī Augstākā tiesa ir atzinusi, ka nekustamā īpašuma

nodokļa maksāšanai par kopīpašumu katra kopīpašnieka daļa

nosakāma atbilstoši īpašumā esošajām domājamām daļām, neņemot

vērā kopīpašuma lietošanas kārtību, pat ja šāda vienošanās

reģistrēta zemesgrāmatā (sk. Augstākās tiesas Administratīvo

lietu departamenta 2018. gada 3. jūlija sprieduma lietā Nr.

SKA-90/2018 9. punktu). Tādējādi informācija par personas

lietošanā esošajām telpām ne vienmēr būtu uzskatāma par objektīvu

nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kritēriju.

Turklāt no Rīgas domes sniegtās informācijas izriet, ka 2018.

gada 1. janvārī Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā bijis

21 481 nodokļa maksātājs, kuram aprēķināms nodoklis par dzīvokļa

īpašumos nesadalītu daudzdzīvokļu māju (sk. lietas materiālu

2. sēj. 8. lp.). Proti, risinājums, kuru piedāvā Tieslietu

ministrija, prasītu papildu laiku un līdzekļus, kā arī ievērojami

palielinātu pašvaldības institūciju darba apjomu. Pieprasot

informāciju no atsevišķiem nodokļa maksātājiem vai uzliekot

personām pienākumu iesniegt noteiktu informāciju nodokļa

aprēķināšanas vajadzībām, tiktu radītas papildu saistības

personām un palielināts administratīvais slogs salīdzinājumā ar

apstrīdētās normas regulējumu.

Līdz ar to nepastāv citi,

saudzējošāki līdzekļi, ar kuriem atšķirīgās attieksmes leģitīmo

mērķi būtu iespējams sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē.