5. pants

Pieaicinātā persona - Ekonomikas ministrija -

uzskata, ka apstrīdētā norma pārkāpj Satversmes 91. panta pirmajā

teikumā ietverto tiesiskās vienlīdzības principu un ierobežo

personai Satversmes 105. panta pirmajā teikumā noteiktās

tiesības.

Saskaņā ar Īpašuma nodokļa likuma 2. panta ceturto daļu

kopīpašuma gadījumā persona maksājot nekustamā īpašuma nodokli

atbilstoši tai piederošajai kopīpašuma domājamai daļai. Turklāt

Īpašuma nodokļa likumā gan attiecībā uz dzīvokļa īpašuma

īpašniekiem, gan attiecībā uz dzīvokļa īpašumos nesadalītas

daudzdzīvokļu mājas īpašniekiem esot paredzēts vienots nodokļa

noteikšanas princips - procenti no nodokļa objekta kadastrālās

vērtības.

Lai nošķirtu gadījumus, kad piemērojamas samazinātās nodokļa

likmes un kad piemērojama pamatlikme, Rīgas dome Saistošajos

noteikumos Nr. 148 ietvērusi deklarētās dzīvesvietas prasību.

Turklāt attiecībā uz dzīvokļa īpašumos nesadalītām mājām esot

ietverta papildu prasība - dzīvesvietu deklarējušai personai

piekrītošo kvadrātmetru skaits. Šāda prasība neatbilstot

tiesiskās vienlīdzības principam.

Attiecībā uz sērijveida ēkās esošo dzīvokļu platību varot

secināt, ka tikai atsevišķa tipa ēkās ir par 30 kvadrātmetriem

mazāki dzīvokļi. Arī ēkās, kas būvētas pirms Otrā pasaules kara,

dzīvokļu platība parasti esot lielāka par 30 kvadrātmetriem. No

minētā izrietot, ka dzīvokļa īpašumu īpašnieki vairumā gadījumu

ir izdevīgākā situācijā nekā dzīvokļa īpašumos nesadalīto māju

īpašnieki. Pašvaldībai savos saistošajos noteikumos esot jānosaka

tāda nodokļa aprēķināšanas kārtība, kas pieļautu samazināto

nodokļa likmju piemērošanu arī dzīvokļa īpašumos nesadalītām

daudzdzīvokļu mājām neatkarīgi no to lieluma un atbilstoši katra

kopīpašnieka domājamai daļai. Tādēļ apstrīdētajā normā ietvertā

papildu prasība neesot objektīva un piemērota nekustamā īpašuma

nodokļa likmes noteikšanai.