Par Rīgas domes 2023. gada 26. aprīļa saistošo noteikumu Nr. RD-23-199-sn "Kārtība, kādā reģistrējami un izskatāmi iesniegumi par bērnu uzņemšanu 1. klasē Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības iestādēs" 19. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64., 91. un 110. pantam

10. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Satversmes tiesai jānoskaidro, vai, veicot

pasākumus tiesību uz pamatizglītību nodrošināšanai, ir ievēroti

no Satversmes izrietošie vispārējie tiesību principi un citas

Satversmes normas, tostarp Satversmes 91. pantā ietvertais

tiesiskās vienlīdzības princips.

Satversmes 91. pants nosaka: "Visi cilvēki Latvijā ir

vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek

īstenotas bez jebkādas diskriminācijas."

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka attiecībā uz sešus un

septiņus gadus veciem izglītojamiem nav ievērots tiesiskās

vienlīdzības princips. 1. klasē prioritārā kārtā tiekot uzņemti

tie izglītojamie, kuriem attiecīgajā kalendāra gadā aprit septiņi

gadi. Sešus gadus veciem izglītojamiem, lai gan tiem saskaņā ar

likumu arī ir tiesības sākt pamatizglītības ieguvi, šāda iespēja

tiekot nodrošināta tikai tādā gadījumā, ja izglītības iestādē ir

brīvas vietas.

Ņemot vērā pieteikumā sniegto argumentāciju un lietas

materiālus, izskatāmajā lietā vērtējama apstrīdētās normas

atbilstība Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertajam

tiesiskās vienlīdzības principam. Atbilstoši tam likumdevējs nav

tiesīgs pieņemt tādu tiesisko regulējumu, kas bez saprātīga

pamata pieļautu atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas

vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos,

vai vienādu attieksmi pret personām, kuras atrodas atšķirīgos

apstākļos (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra

sprieduma lietā Nr. 2019-33-01 12.3. punktu). Vērtējams arī

tas, vai likumdevējs ir ņēmis vērā prasību, ka tiesiskajās

attiecībās, kas skar bērnu, un visās darbībās attiecībā uz bērnu

prioritāras ir viņa tiesības un labākās intereses. Likumdevējam

jānodrošina, ka tā pieņemtie normatīvie akti aizsargā bērna

intereses iespējami labākajā veidā. Jebkuras citas prioritātes

atzīšana bez nopietna iemesla un attaisnojuma nav pieļaujama

(sal.: Satversmes tiesas 2019. gada 5. decembra sprieduma

lietā Nr. 2019-01-01 23.1. punkts).