9. pants

Lai noskaidrotu, vai pasākumi ir veikti pienācīgi,

proti, vai izglītojamiem ir iespējams īstenot savas tiesības,

izskatāmajā lietā vērtējams tas, vai Rīgas valstspilsētas

pašvaldības rīcība atbilst izglītības iespēju un pieejamības

principiem.

9.1. Kā jau tika norādīts šā sprieduma 7.2. punktā,

izglītības iespējas nozīmē izglītojamo vajadzībām atbilstoša

skaita izglītības iestāžu un izglītības programmu izveidošanu

tādējādi, lai tiktu efektīvi garantēta izglītības mērķu

īstenošana. Šis princips ietver valsts pienākumu nodrošināt

atbilstošu skaitu izglītības iestāžu, lai visiem izglītojamiem un

viņu vecākiem būtu pieejamas un sasniedzamas pamatizglītības

iestādes. Likumdevējs kompetenci plānot izglītības iestāžu

institucionālo tīklu nodevis pašvaldībām, tāpēc izskatāmajā lietā

Satversmes tiesa noskaidros, vai Rīgas valstspilsētas pašvaldības

teritorijā ir pietiekams pamatizglītības programmu īstenojošo

izglītības iestāžu skaits.

No Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un

sporta departamenta kataloga izriet, ka 2024. gadā pašvaldības

teritorijā ir 25 pašvaldības sākumskolas un pamatskolas, kā arī

58 pašvaldības vidusskolas un ģimnāzijas, kas īsteno

pamatizglītības pirmo posmu. No atbildes raksta izriet, ka

lielākajā daļā izglītības iestāžu paliek brīvas vietas pat pēc

sešus gadus vecu izglītojamo iekļaušanas 1. klases pretendentu

sarakstā. Piemēram, 2020. gada 1. septembrī no 108 pašvaldības

pamatizglītības iestādēm brīvas vietas bijušas 53 izglītības

iestādēs, 2021. gada 1. septembrī no 95 pašvaldības

pamatizglītības iestādēm brīvas vietas bijušas 55 izglītības

iestādēs, savukārt 2022. gada 1. septembrī no 95 pašvaldības

pamatizglītības iestādēm brīvas vietas bijušas 58 izglītības

iestādēs.

Tādējādi Rīgas valstspilsētas pašvaldībā ir pietiekami daudz

pamatizglītības programmu īstenojošu izglītības iestāžu un gan

sešus, gan septiņus gadus veciem izglītojamiem ir nodrošināta

iespēja iegūt pamatizglītību.

9.2. Kā norādīts iepriekš šā sprieduma 7.2. punktā,

izglītības pieejamība ir nodrošināma, radot vienlīdzīgas iespējas

un novēršot iespējamos šķēršļus izglītības iespēju izmantošanai.

Pieteikuma iesniedzējs uzsver, ka apstrīdētās normas rezultātā

sešus gadus veciem izglītojamiem liegtas tiesības pamatizglītību

iegūt dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē.

Izglītības pieejamība nozīmē to, ka izglītības iestādei jābūt

fiziski droši sasniedzamai un izglītībai jābūt pieejamai bez

jebkādas diskriminācijas (sk.: UN Committee on Economic,

Social and Cultural Rights (CESCR), General Comment No. 13: The

Right to Education (Art. 13 of the Covenant on Economic, Social

and Cultural Rights), 8 December 1999, E/C.12/1999/10, p. 2).

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija pārskatā

"Īsumā par izglītību 2024" norādījusi, ka pieeja

izglītības iestādei, pamatojoties uz ģeogrāfisko atrašanās vietu,

tradicionāli tiek uzskatīta par efektīvu (sk.: OECD

Indicators "Education at a glance 2024", p. 189.

Pieejams: oecd-ilibrary.org).

Izglītības likuma 17. panta pirmajā daļā noteikts, ka katras

pašvaldības pienākums ir nodrošināt bērnam iespēju iegūt

pamatizglītību viņa dzīvesvietai tuvākajā pašvaldības izglītības

iestādē. Rīgas valstspilsētas pašvaldībā šis noteikums tiek

īstenots, ņemot vērā izglītojamā un viņa vecāka deklarēto

dzīvesvietu (piemēram, saistošo noteikumu Nr. 199 18.

punkts). Izskatāmajā lietā pausti atšķirīgi viedokļi par to,

cik lielā mērā pašvaldībām jāizpilda šis pienākums, proti, vai

tas ir absolūts attiecībā uz jebkuru izglītojamo vai arī tam var

būt ierobežojumi.

Kā konstatēts šā sprieduma 7.4. punktā, no Satversmes 110. un

112. panta neizriet tas, ka vecāku izvēlei par labu konkrētai

izglītības iestādei būtu piešķirta konstitucionāla aizsardzība.

Pašvaldībai nav ikvienā gadījumā jānodrošina tas, lai

izglītojamais tiktu uzņemts 1. klasē tieši viņa vecāku

izraudzītajā izglītības iestādē. Likumdevēja izvirzītā prasība

par izglītības iestādes attālumu no bērna dzīvesvietas nav

absolūta. Pašvaldības lēmumiem par izglītojamo sadalījumu starp

tās izglītības iestādēm jābūt balstītiem saprātīgos apsvērumos

par izglītības iestādes atrašanās vietu tā, lai pēc iespējas

nodrošinātu izglītojamam pieeju izglītības iestādei, kura atrodas

tuvāk viņa dzīvesvietai. Jebkurā gadījumā izglītojamam jābūt

nodrošinātai efektīvai iespējai iegūt pamatizglītību, turklāt

iegūt to fiziski droši un saprātīgi ērti sasniedzamā izglītības

iestādē. Tiktāl attiecībā uz izglītības iestādes ģeogrāfisko

novietojumu arī vecākiem ir tiesības sagaidīt, ka pašvaldība ņems

vērā viņu izvēli par labu konkrētai izglītības iestādei, kurā

bērns iegūs pamatizglītību.

No Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbildes raksta izriet, ka

tādā situācijā, kad konkrētas izglītības iestādes 1. klasē vairs

nav brīvu vietu un tajā izglītojamo uzņemt nav iespējams, viņam

tiek piedāvāta iespēja sākt pamatizglītības ieguvi citā

izglītības iestādē, kura, cik vien tas iespējams, atbilst

Izglītības likuma 17. panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām par

izglītības iestādes atrašanās vietas tuvumu izglītojamā

dzīvesvietai. Tātad Rīgas valstspilsētas pašvaldībā izglītojamiem

ir nodrošināta iespēja iegūt pamatizglītību izglītības iestādē,

kas atrodas pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai. Tā kā konkrēta

izglītības iestāde, kurā izglītojamais var sākt mācības 1. klasē,

tiek piedāvāta, pamatojoties uz tās ģeogrāfisko atrašanās vietu,

gadījumos, kad šis apstāklis bijis par pamatu vecāku izvēlei,

atzīstams, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldībā izglītojamiem ir

nodrošināta efektīva pieeja pamatizglītībai.

Līdz ar to Rīgas valstspilsētas pašvaldība ir nodrošinājusi

pieeju pamatizglītībai gan sešus, gan septiņus gadus veciem

izglītojamiem.

Tātad Rīgas valstspilsētas

pašvaldības pasākumi tiesību uz pamatizglītību nodrošināšanai ir

veikti pienācīgi.