6. pants

Rīgas valstspilsētas pašvaldība un Saeima uzskata,

ka pieteikumā lūgts skaidrot Vispārējās izglītības likuma 32.

panta saturu, proti, vai tas paredz identiska apjoma tiesības

attiecībā uz uzņemšanu konkrētā izglītības iestādē vienā un tajā

pašā kalendāra gadā izglītojamam, kuram attiecīgajā gadā aprit

septiņi gadi, un izglītojamam, kura vecāki vēlas, lai viņš

pamatizglītības ieguvi sāk sešu gadu vecumā. Šo institūciju

ieskatā tiesvedība lietā jāizbeidz, jo Pieteikuma iesniedzējs

Satversmes tiesā būtībā vērsies par apstrīdētās normas

piemērošanu, taču tas nevar būt pamats tiesību normas

satversmības vērtēšanai.

Vispārējās izglītības likuma 32. panta otrā daļa paredz, ka

pamatizglītības ieguvi sāk izglītojamais, kuram attiecīgajā

kalendāra gadā aprit septiņi gadi. Šā panta trešā daļa paredz, ka

saskaņā ar vecāku vēlmēm pamatizglītības ieguvi izglītojamais var

sākt vienu gadu agrāk. Saistošo noteikumu Nr. 199 18. punkts

nosaka izglītības iestādes pienākumu veidot to 1. klases

pretendentu, kuriem attiecīgajā kalendāra gadā aprit septiņi

gadi, sarakstu. Savukārt saskaņā ar apstrīdēto normu bērnus,

kuriem līdz attiecīgā gada 1. septembrim apritējuši seši gadi,

izglītības iestādes 1. klases pretendentu sarakstā var iekļaut

tad, ja klasē ir brīvas vietas.

Tādējādi atbilstoši apstrīdētajai normai sešus gadus vecs

izglītojamais var tikt iekļauts konkrētās izglītības iestādes 1.

klases pretendentu sarakstā tikai tad, ja tajā palikusi brīva

vieta pēc tam, kad iekļauti visi pieteiktie septiņus gadus vecie

izglītojamie. Minētā kārtība nav atkarīga no apstrīdētās normas

piemērošanas, jo tieši šādu kārtību apstrīdētā norma nosaka.

Līdz ar to tiesvedība izskatāmajā

lietā nav izbeidzama.