8. pants

Tiesības uz izglītību garantē valsts. Valstij

jānodrošina tāds tiesiskais regulējums, kas ļauj ikvienam

sasniegt izglītības mērķus atbilstoši konkrētai izglītības

pakāpei un veidam (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa

sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 20. punktu un 2024. gada 10.

jūlija sprieduma lietā Nr. 2022-45-01 29.1. punktu).

Saskaņā ar Izglītības likuma 5. panta pirmo daļu Latvijas

izglītības sistēmu veido četras pakāpes - pirmsskolas izglītība,

pamatizglītība, vidējā izglītība un augstākā izglītība.

Vispārējās izglītības likuma 3. panta pirmā daļa noteic, ka

vispārējā izglītība tiek īstenota šādās vispārējās izglītības

pakāpēs: 1) pirmsskolas izglītība; 2) pamatizglītība; 3) vidējā

izglītība. Atbilstoši Izglītības likuma 5. panta otrajai daļai

izglītojamam ir tiesības iegūt izglītību katrā nākamajā pakāpē,

secīgi pārejot no vienas izglītības pakāpes uz otru.

8.1. Saskaņā ar Izglītības likuma 4. pantu sagatavošana

pamatizglītības ieguvei ir obligāta bērniem no piecu gadu vecuma

un obligāta ir arī pamatizglītības ieguves turpināšana līdz 18

gadu vecuma sasniegšanai.

Pirmsskolas izglītības ieguve saskaņā ar Vispārējās izglītības

likuma 20. panta otro daļu un 20.1 panta pirmo daļu

obligāti uzsākama no piecu gadu vecuma, un pirmsskolas izglītības

programma bērnam jāapgūst līdz septiņu gadu vecumam. Atbilstoši

Vispārējās izglītības likuma 32. panta otrajai daļai

pamatizglītības ieguvi izglītojamais sāk tajā gadā, kurā viņam

aprit septiņi gadi. Taču šā panta trešā daļa paredz, ka atkarībā

no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības

izglītojamais var sākt pamatizglītības ieguvi vienu gadu agrāk

saskaņā ar vecāku vēlmēm vai gadu vēlāk, pamatojoties uz ģimenes

ārsta atzinumu.

Tādējādi Latvijā izveidotajā izglītības sistēmā izglītības

ieguve konkrētā izglītības pakāpē ir saistīta ar izglītojamā

vecumu. Pirmsskolas izglītība ir iegūstama no piecu līdz septiņu

gadu vecumam. Tās ietvaros bērns tiek gatavots pārejai uz

pamatizglītības pakāpi. Secīgi no septiņu gadu vecuma tiek sākta

pamatizglītības ieguve. Likumdevējs ir precizējis konkrēto brīdi,

kad jāsāk īstenot no Satversmes 112. panta trešā teikuma

izrietošā prasība par pamatizglītības obligātumu. Obligāta

pamatizglītība ir minimālais tiesību uz izglītību standarts. No

brīža, kad bērnam aprit septiņi gadi, ne tikai likumdevējam ir

pienākums rūpēties un nodrošināt viņam pieejamu pamatizglītību,

bet arī pašam bērnam ir pienākums uzsākt mācības pamatizglītības

pakāpē.

Taču ir paredzēts izņēmums no šīs vispārējās kārtības un

izglītojamais var pamatizglītības ieguvi sākt arī no sešu vai

astoņu gadu vecuma. Lēmumu par skolas gaitu sākšanu sešu gadu

vecumā likumdevējs ļāvis pieņemt vecākiem. Tādējādi likumdevējs

ir precizējis no Satversmes 110. un 112. panta izrietošo vecāku

tiesību apjomu.

Izglītības likuma 57. panta 1. punkts paredz, ka vecākiem ir

tiesības izvēlēties izglītības iestādi, kurā bērns iegūst

izglītību. Vecāku apsvērumi par labu konkrētai izglītības

iestādei var būt dažādi, piemēram, dzīvesvietai tuvākā izglītības

iestāde, izglītības iestādē īstenotā pedagoģiskā pieeja, mācību

programmas, pedagogu kompetence, mācību vide. Šīs tiesības ļauj

vecākiem rūpēties par bērna izglītību, izvēloties viņa attīstībai

piemērotu vidi un bērna vajadzībām atbilstošu izglītības iestādi.

Tātad likumdevējs vecākiem ir devis arī iespēju izvēlēties, kurā

izglītības iestādē bērns varētu iegūt izglītību. Arī šādā veidā

likumdevējs ir precizējis no Satversmes 110. un 112. panta

izrietošo vecāku tiesību apjomu.

Ņemot vērā minēto, Latvijā izglītības sistēma ir strukturēta

vairākās pakāpēs un piederība konkrētai pakāpei ir saistīta ar

izglītojamā vecumu. Pamatizglītību var sākt iegūt vecuma posmā no

sešiem līdz astoņiem gadiem. Vienlaikus vecākiem ir piešķirtas

tiesības lemt par to, vai bērns, būdams fiziski un psiholoģiski

gatavs pamatizglītības ieguvei, to sāks sešu gadu vecumā.

Pamatizglītība iegūstama izglītības iestādēs, kuras īsteno

pamatizglītības programmu un no kurām vecāki var izvēlēties to,

kas vislabāk atbilst bērna vajadzībām.

8.2. Konkrētas kārtības un veida, kādā tiks īstenota

pamatizglītības ieguve un attiecīgās vecāku tiesības, noteikšanu

likumdevējs ir nodevis Ministru kabineta un pašvaldību

kompetencē.

Pamatojoties uz Vispārējās izglītības likuma 4. panta 18.

punktā ietverto pilnvarojumu noteikt kārtību, kādā izglītojamie

tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās, Ministru kabinets

ir izdevis Noteikumus Nr. 11. Ministru kabinets ir pilnvarots arī

noteikt vispārējās izglītības programmu licencēšanas un

akreditācijas kārtību (sk. Vispārējās izglītības likuma 4.

panta 1. punktu), pēc izglītības un zinātnes ministra

ierosinājuma dibināt, reorganizēt un likvidēt valsts vispārējās

izglītības iestādes (sk. Vispārējās izglītības likuma 4. panta

2. punktu), noteikt valsts vispārējās izglītības standartus

(sk. Vispārējās izglītības likuma 4. panta 11. punktu), kā

arī regulēt citus jautājumus.

Pašvaldību kompetence izglītībā noteikta Izglītības likuma 17.

pantā un Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 4. punktā.

Pašvaldībām ir pienākums gādāt par iedzīvotāju izglītību, tostarp

nodrošināt iespēju iegūt obligāto izglītību (sk. Pašvaldību

likuma 4. panta pirmās daļas 4. punktu). Tām piešķirta arī

kompetence, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju,

dibināt, reorganizēt un likvidēt vispārējās izglītības iestādes

(sk. Izglītības likuma 17. panta trešās daļas 1. punktu).

Tāpat pašvaldībām ir piešķirta kompetence iestāžu institucionālā

tīkla plānošanā (sal.: Satversmes tiesas 2017. gada 29.

jūnija sprieduma lietā Nr. 2016-23-03 17.2. punkts).

Rīgas valstspilsētas pašvaldība izdevusi saistošos noteikumus

Nr. 199. Ar tiem noteikta kārtība, kādā reģistrējami un izskatāmi

iesniegumi par bērnu uzņemšanu 1. klasē Rīgas valstspilsētas

pašvaldības vispārējās izglītības iestādēs, kas īsteno

pamatizglītības programmas. Tajos arī noteikts pašvaldības

vispārējās izglītības iestādēm piesaistīto teritoriālo vienību

sadalījums.

No saistošo noteikumu Nr. 199 18. punkta un apstrīdētās normas

izriet, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldībā konkrētas izglītības

iestādes 1. klases pretendentu sarakstā var tikt iekļauti gan

sešus, gan septiņus gadus veci izglītojamie. Tādējādi Rīgas

valstspilsētas pašvaldībā pāriet uz pamatizglītības pakāpi un

sākt izglītības ieguvi 1. klasē var abu šo vecuma grupu

izglītojamie. Taču no apstrīdētās normas izriet atšķirīga secība,

kādā izglītojamiem tiek piešķirta iespēja šīs tiesības īstenot

konkrētā izglītības iestādē.

No saistošo noteikumu Nr. 199 8. punkta izriet, ka vecāks var

izvēlēties un pieteikt bērnu uzņemšanai 1. klasē vairākās

izglītības iestādēs un vairākās pamatizglītības programmās.

Atbilstoši saistošo noteikumu Nr. 199 20. punktam, ja

izglītojamais netiek iekļauts konkrētas izglītības iestādes 1.

klases pretendentu sarakstā, viņa vecāks var saņemt informāciju

par brīvajām vietām 1. klasē pašvaldības administratīvajā

teritorijā esošajās citās izglītības iestādēs.

Tādējādi Rīgas valstspilsētas pašvaldībā ir noteikta kārtība,

kādā visi izglītojamie, kuriem ir tiesības sākt pamatizglītības

ieguvi, var šīs tiesības īstenot. Tātad Rīgas valstspilsētas

pašvaldībā vecākiem ir nodrošinātas tiesības lemt par to, vai

viņu bērns sāks pamatizglītības ieguvi sešu vai septiņu gadu

vecumā un kurā izglītības iestādē viņš to uzsāks.

Līdz ar to Rīgas valstspilsētas

pašvaldība ir veikusi pasākumus, lai nodrošinātu izglītojamo

tiesības uz pamatizglītību.