Par Rīgas teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu, kas apstiprināti ar Rīgas domes 2021. gada 15. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 103 "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi", 6.8. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam

nosaka: "Latvija ir neatkarīga demokrātiska

1republika."

2Satversmes 105. pants paredz visaptverošu mantiska

3rakstura tiesību garantiju. Ar "tiesībām uz īpašumu"

4saprotamas visas mantiska rakstura tiesības, kuras tiesīgā

5persona var izlietot par labu sev un ar kurām tā var rīkoties pēc

6savas gribas (sk. Satversmes tiesas 2010. gada

727. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-12-03

87. punktu). Tiesību uz īpašumu tvērumā ietilpst arī

9personas tiesības veikt komercdarbību uz licences pamata (sk.

10Satversmes tiesas 2015. gada 8. aprīļa sprieduma lietā

11Nr. 2014-34-01 12.3. punktu). Satversmes

12105. panta otrais un trešais teikums atļauj valstij ar

13likumu ierobežot tiesības uz īpašumu sabiedrības interesēs

14(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2020. gada

1511. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-26-0106

1611.2. punktu).

17Satversmes 1. panta tvērumā ietilpst tiesiskās paļāvības

18aizsardzības princips. Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips

19ir saistīts ar tiesiskās drošības principu un nodrošina tā

20pieprasīto stabilitāti, aizliedzot nekonsekventu valsts rīcību.

21Šis princips nozīmē, ka persona var paļauties uz to, ka valsts

22rīkojas tiesiski un konsekventi, savukārt valstij ir jāaizsargā

23tai dāvātā uzticēšanās (sk. Satversmes tiesas 2020. gada

2411. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-26-0106

2510.2. punktu).

26Satversmes tiesa ir atzinusi: ja lietā apstrīdēta tiesību

27normas atbilstība gan tiesiskās paļāvības aizsardzības principam,

28gan arī Satversmes 105. pantam, apstrīdētās normas

29atbilstība Satversmes 1. pantam jāvērtē kopsakarā ar

30Satversmes 105. pantu (sk. Satversmes tiesas

312017. gada 8. marta sprieduma lietā Nr. 2016-07-01

3216.3. punktu). Tādējādi Rīgas domes lūgums izbeigt

33tiesvedību lietā par apstrīdētās normas atbilstību Satversmes

341. pantam nav pamatots.

35Saskaņā ar Azartspēļu likuma 3. panta pirmo daļu Latvijā

36azartspēles drīkst organizēt tikai pēc attiecīgu licenču

37saņemšanas. Proti, komersantam, lai tas varētu nodarboties ar

38azartspēļu organizēšanu konkrētās azartspēļu organizēšanas

39vietās, ir jāsaņem azartspēļu organizēšanas licence

40(sk. Azartspēļu likuma 8. pantu) un attiecīgā

41azartspēļu organizēšanas vietas licence - kazino licence, spēļu

42zāles licence, bingo zāles licence, totalizatora vai derību

43likmju pieņemšanas vietas licence (sk. Azartspēļu likuma

4420. pantu). Lai saņemtu azartspēļu organizēšanas vietas

45licenci, komersants Inspekcijai iesniedz tam pašvaldības dotu

46atļauju atvērt spēļu zāli un organizēt attiecīgās azartspēles

47konkrētajās telpās (sk. Azartspēļu likuma 26. panta

48otrās daļas 4. punktu).

49Pieteikumu iesniedzēji ir saņēmuši vairākas azartspēļu

50organizēšanas vietas licences, pamatojoties uz pašvaldības

51izdotām atļaujām atvērt spēļu zāles konkrētās vietās Rīgas

52teritorijā. Pieteikumu iesniedzēji uz šo licenču pamata veic savu

53komercdarbību. Tādējādi pieteikumu iesniedzēju iegūtās tiesības

54uz licences pamata veikt noteikta veida komercdarbību,

55organizējot azartspēles konkrētajās pašvaldības atļautajās

56vietās, ietilpst Satversmes 105. panta pirmo triju teikumu

57tvērumā.

58Apstrīdētā norma noteic, ka visā Rīgas teritorijā ir aizliegts

59organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu

60pakalpojumus kazino, spēļu zālēs, bingo zālēs, kā arī

61totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietās, izņemot, ja

62šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu

63zvaigžņu viesnīcās. Ar apstrīdēto normu ir ierobežotas pieteikumu

64iesniedzēju tiesības uz licences pamata veikt konkrēta veida

65komercdarbību, kuru tie veic un uz kuras veikšanas iespējamību

66arī turpmāk tie paļaujas.

67Līdz ar to apstrīdētā norma

68pieteikumu iesniedzējiem ierobežo Satversmes 105. panta

69pirmajā, otrajā un trešajā teikumā noteiktās tiesības veikt

70komercdarbību uz licences pamata.

7111. Satversmes 105. panta trešais teikums

72noteic, ka tiesības uz īpašumu var ierobežot vienīgi saskaņā ar

73likumu. Satversmes tiesa, interpretējot šo normu, secinājusi, ka

74vārds "likums" ietver ne tikai Saeimas pieņemtus

75likumus, bet arī citus vispārsaistošus (ārējus) normatīvos aktus,

76ja vien tie atbilst noteiktiem kritērijiem, tostarp ja tie

77izdoti, pamatojoties uz likumu, ja tie ir publicēti vai citādā

78veidā pieejami un ja tie ir pietiekami skaidri formulēti, lai

79adresāts varētu izprast savas tiesības un pienākumus

80(sk. Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija

81sprieduma lietā Nr. 2018-17-03 16. punktu).

82Saistošie noteikumi ir pašvaldības domes izpildu varas

83instruments, ar kura palīdzību dome var organizēt savu autonomo

84funkciju izpildi un noregulēt citus jautājumus, ja likums vai

85Ministru kabineta noteikumi ir pašvaldību tam pilnvarojuši

86(sk. Satversmes tiesas 2018. gada 15. novembra

87sprieduma lietā Nr. 2018-07-05 15.2. punktu).

88Pašvaldības tiesības lemt par azartspēļu komercdarbības veidu

89ierobežošanu tās administratīvajā teritorijā ir konkretizētas

90Azartspēļu likumā. Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas

9111. punktā noteikts, ka organizēt azartspēles nav atļauts

92attiecīgās pašvaldības vietās vai teritorijās, kuras noteiktas

93pašvaldības saistošajos noteikumos. Savukārt Azartspēļu likuma

9442. panta desmitā daļa noteic, ka pašvaldībai ir tiesības

95izdot saistošos noteikumus, ar kuriem tiek noteiktas vietas un

96teritorijas, kurās organizēt azartspēles nav atļauts. Satversmes

97tiesa jau ir atzinusi, ka minētais pilnvarojums piešķir

98pašvaldībai tiesības azartspēļu organizēšanas ierobežojumus

99noteikt teritorijas plānojumā, kas attiecīgi tiek apstiprināts ar

100saistošajiem noteikumiem (sk. Satversmes tiesas

1012023. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2022-13-05

10218. un 20. punktu).

103Apstrīdētā norma ir ietverta Apbūves noteikumos un

104apstiprināta ar Saistošajiem noteikumiem Nr. 103.

105Pilnvarojums pašvaldībai izstrādāt un apstiprināt teritorijas

106plānojumu un noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību bija

107noteikts likumā "Par pašvaldībām" (sk. likuma

108"Par pašvaldībām" 14. panta otrās daļas

1091. punktu un trešo daļu redakcijā, kas bija spēkā no

1102021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada

11131. decembrim), kā arī teritorijas plānošanu regulējošos

112normatīvajos aktos, tostarp Plānošanas likumā (sk. Plānošanas

113likuma 23. pantu redakcijā, kas bija spēkā no

1142021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada

11531. decembrim).

116Līdz ar to pašvaldība apstrīdēto normu ir pieņēmusi, ar to

117nosakot azartspēļu organizēšanas ierobežojumus teritorijas

118plānojumā.

11912. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka Rīgas dome,

120pieņemot Saistošos noteikumus Nr. 103, ir pārkāpusi

121Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktā un

12242. panta desmitajā daļā pašvaldībai piešķirto pilnvarojumu.

123Turklāt, pēc pieteikumu iesniedzēju ieskata, Rīgas dome bez

124objektīvi pamatota un racionālos apsvērumos balstīta izvērtējuma,

125ir noteikusi aizliegumu azartspēļu organizēšanai visā Rīgas

126teritorijā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas.

127Līdz ar to Satversmes tiesa izskatāmajā lietā noskaidros:

1281) kāds ir likumdevēja piešķirtais pilnvarojums attiecībā

129uz to teritoriju noteikšanu, kurās azartspēļu organizēšana ir

130aizliegta;

1312) vai pašvaldības rīcība, īstenojot likumdevēja noteikto

132pilnvarojumu, ir objektīvi pamatota un balstīta racionālos

133apsvērumos.

13413. Noskaidrojot likumdevēja noteikto

135pilnvarojumu, jāņem vērā ne tikai viena konkrēta tiesību norma,

136bet jāvērtē tiesiskā regulējuma būtība un mērķi

137(sk. Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra

138sprieduma lietā Nr. 2010-40-03 10.4. punktu).

13913.1. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka starp

140Azartspēļu likumā lietotajiem terminiem "organizēt

141azartspēles" un "sniegt azartspēļu pakalpojumus"

142pastāv būtiska atšķirība. Apstrīdētā norma ierobežojot tiesības

143uz licences pamata veikt komercdarbību Rīgas teritorijā, citstarp

144liedzot pieteikumu iesniedzējiem veikt azartspēļu organizēšanai

145nepieciešamās darbības, kas saistītas ar azartspēļu pakalpojumu

146sniegšanu. Apstrīdētajā normā izmantotā terminoloģija esot

147pretrunīga un radot iespējas šo normu interpretēt dažādi.

148Pēc Rīgas domes ieskata, jautājumi par Plānojumā noteiktajiem

149azartspēļu komercdarbības veidu ierobežojumiem ietilpst tās

150autonomajā kompetencē un ietver arī tās tiesības noteikt

151azartspēļu pakalpojumu sniegšanas ierobežojumus. Saeima uzskata,

152ka apstrīdētā norma ir skaidri formulēta, jo tā konkrēti nosaka

153aizlieguma tvērumu, proti, nosaka, ar kādiem atšķirīgi regulētiem

154azartspēļu komercdarbības veidiem - azartspēļu organizēšanu un

155azartspēļu pakalpojumu sniegšanu - nav atļauts nodarboties Rīgas

156teritorijā.

157Azartspēļu likumā citstarp ir noteikta azartspēļu un izložu

158organizēšanas kārtība, azartspēļu pakalpojumu sniegšanas kārtība,

159kā arī reglamentēta azartspēļu un izložu organizētāju un

160azartspēļu pakalpojumu sniedzēju darbība (sk. Azartspēļu

161likuma 2. panta otro daļu). Azartspēļu pakalpojumu

162sniegšana ir saistīta ar konkrēta veida azartspēļu organizēšanai

163nepieciešamā satura radīšanu, uzturēšanu, piekļuves nodrošināšanu

164vai tiešsaistes raidīšanu, izņemot gadījumu, kad azartspēļu

165pakalpojumu sniegšana ir Latvijā licencēta azartspēļu

166organizētāja organizētās azartspēles sastāvdaļa (sk.

167Azartspēļu likuma 1. panta 3.1

168punktu). Tiesiskais regulējums, kas azartspēļu organizēšanu

169nošķir no azartspēļu pakalpojumu sniegšanas un attiecīgi paredz

170šiem komercdarbības veidiem atšķirīgu licencēšanas un nodokļa

171uzlikšanas kārtību, tika ieviests ar 2017. gada

17222. novembra likumu "Grozījumi Azartspēļu un izložu

173likumā", kas stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī

174(sk. likumprojekta Nr. 1052/Lpl2 "Grozījumi

175Azartspēļu un izložu likumā" anotāciju).

176Apstrīdētajā normā ietvertais aizliegums ir attiecināts uz diviem

177azartspēļu komercdarbības veidiem - azartspēļu organizēšanu un

178azartspēļu pakalpojumu sniegšanu. Lietā nav strīda par

179ierobežojumiem azartspēļu organizēšanai un azartspēļu pakalpojumu

180sniegšanai tiešsaistē.

181Satversmes tiesa secina, ka par racionālu un pamatotu nevarētu

182atzīt tādu Azartspēļu likuma normu interpretāciju, atbilstoši

183kurai būtu ierobežota azartspēļu organizēšana, bet vienlaikus

184nebūtu ierobežota azartspēļu pakalpojumu sniegšana, kas savā

185būtībā ietver arī darbības, kas nepieciešamas azartspēļu

186organizēšanas atbalstam. Ja reiz pašvaldības administratīvajā

187teritorijā nav atļauta konkrēta veida azartspēļu organizēšana,

188tad tajā nevarētu būt atļauta arī tādu darbību veikšana, kuras

189nepieciešamas aizliegtā veida azartspēļu organizēšanas atbalstam.

190Tāpēc Rīgas dome bija tiesīga Rīgas teritorijā ierobežot tādu

191azartspēļu pakalpojumu sniegšanu, kuri nodrošina azartspēļu

192organizēšanas atbalstam nepieciešamās darbības.

193Līdz ar to Azartspēļu likumā noteiktais pilnvarojums piešķir

194pašvaldībai tiesības izdot saistošos noteikumus, kuros paredzēti

195azartspēļu organizēšanas un azartspēļu pakalpojumu sniegšanas

196ierobežojumi.

19713.2. Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka Rīgas dome

198nevarēja aizliegumu azartspēļu organizēšanai visā Rīgas

199teritorijā noteikt ar Plānojumu. Azartspēļu likumā izvirzītais

200mērķis esot noteikt kārtību, kādā azartspēļu organizēšana ir

201atļauta.

202Rīgas dome uzskata, ka pašvaldībai ir piešķirtas tiesības

203aizliegt azartspēļu organizēšanu visā tās teritorijā. Arī Saeima

204uzskata, ka pašvaldībai dotais pilnvarojums noteikt azartspēļu

205organizēšanas ierobežojumus varētu tikt īstenots kā aizliegums

206veikt attiecīgo komercdarbību visā pašvaldības administratīvajā

207teritorijā, tomēr tādā gadījumā izšķiroša nozīme būtu tam, vai

208Plānojums ir izstrādāts un apstiprināts teritorijas attīstības

209plānošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

210Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

211ministrija norāda, ka Azartspēļu likuma 41. panta otrās

212daļas 11. punkts un 42. panta desmitā daļa neparedzot

213pašvaldības tiesības aizliegumu organizēt azartspēles attiecināt

214uz visu savu teritoriju. Likumdevējs esot pilnvarojis pašvaldību

215noteikt azartspēļu organizēšanas ierobežojumus, bet ne pilnīgu

216aizliegumu. No likuma mērķa neizrietot likumdevēja griba

217azartspēļu pakalpojumus vispār izskaust.

218Saskaņā ar Plānošanas likuma 1. panta 8. punktu

219teritorijas plānojums ir vietējās pašvaldības ilgtermiņa

220teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas

221prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā

222funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas

223izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas

224izmantošanas nosacījumi un kuru izstrādā administratīvajai

225teritorijai vai tās daļai. Teritorijas plānošanas mērķis ir ne

226tikai paaugstināt dzīves vides kvalitāti un nodrošināt

227ilgtspējīgu un racionālu teritorijas izmantošanu, bet arī

228mērķtiecīgi un līdzsvaroti attīstīt ekonomiku. Tāpēc teritorijas

229plānojums ir viens no galvenajiem pašvaldības plānošanas

230politikas īstenošanas instrumentiem, ar kura palīdzību tiek

231noteikta teritorijas turpmākā attīstība un saskaņotas dažādas

232sabiedrības intereses.

233Teritorijas plānojumā pašvaldība nosaka funkcionālās zonas,

234lai parādītu un nodalītu dažādu teritoriju atšķirīgās funkcijas

235un pazīmes, kā arī noteiktu atļautos izmantošanas veidus (sk.

236Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu

237Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas,

238izmantošanas un apbūves noteikumi" 15. punktu).

239Attiecībā uz tām funkcionālajām zonām, kurās ir pieļaujama

240komercdarbība kā teritorijas galvenais vai papildu izmantošanas

241veids, teritorijas plānojuma izstrādes stadijā pašvaldība

242izvērtē, vai un kādi ierobežojumi būtu nosakāmi teritorijas

243atļautajai izmantošanai. Tādējādi viens no pašvaldības uzdevumiem

244teritorijas plānošanas procesā ir lemšana par to, kāda veida

245komercdarbības ierobežojumi attiecīgajā funkcionālajā zonā būtu

246nosakāmi. Turklāt atbilstoši teritorijas plānošanas principiem

247attiecīgo teritoriju izvērtējumam jābūt saskanīgam ar teritorijas

248plānojumā paredzētajiem teritorijas attīstības virzieniem un

249jābūt veiktam, ievērojot sabiedrības intereses plānoto risinājumu

250ieviešanā (sk. Plānošanas likuma 3. pantu).

251Apstrīdētā norma ir iekļauta Apbūves noteikumu

2522.2. apakšnodaļā "Visā teritorijā aizliegtā

253izmantošana" un aizliedz organizēt azartspēles un sniegt

254attiecīgos azartspēļu pakalpojumus visā Rīgas teritorijā, izņemot

255četru un piecu zvaigžņu viesnīcas. Viesnīcas ir tūrisma mītnes,

256kas var tikt izvietotas ēkas daļā, ēkā, ēku grupā vai

257labiekārtotā vietā (teritorijā), kurā komersants vai

258saimnieciskās darbības veicējs nodrošina tūristu diennakts

259izmitināšanu un apkalpošanu (sk. Tūrisma likuma

2601. panta pirmās daļas 17. punktu).

261Pašvaldībai ir kompetence teritorijas plānojumā noteikt

262tūrisma un atpūtas iestāžu apbūves teritorijas (sk. Tūrisma

263likuma 8. panta 1. punktu). Teritorijas plānojumā

264tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve var tikt noteikta kā viens no

2651) savrupmāju apbūves teritorijas, 2) mazstāvu

266dzīvojamās apbūves teritorijas, 3) daudzstāvu dzīvojamās

267apbūves teritorijas, 4) dabas un apstādījumu

268teritorijas vai 5) mežu teritorijas funkcionālā zonējuma

269veidiem (sk. Ministru kabineta 2013. gada

27030. aprīļa noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie

271teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi"

27226.1.2., 29.1.3., 32.1.3., 50.1.4. un

27353.1.2. apakšpunktu). Plānojumā nav noteiktas

274teritorijas, kurās tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve būtu

275paredzēta kā viens no Rīgas teritorijas funkcionālā zonējuma

276veidiem. Turklāt četru un piecu zvaigžņu viesnīcas nav atzīstamas

277par vienu no teritorijas plānošanu regulējošos normatīvajos aktos

278noteiktajiem teritorijas funkcionālā zonējuma veidiem.

279Saskaņā ar Apbūves noteikumiem tūrisma un atpūtas iestāžu,

280tostarp viesnīcu, apbūve ir pieļaujama mazstāvu dzīvojamās

281apbūves un daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās, kā arī

282jauktas centra apbūves teritorijās. Līdz ar to šajās teritorijās

283var atrasties četru un piecu zvaigžņu viesnīcas ar azartspēļu

284organizēšanas vietām. Savukārt atbilstoši Apbūves noteikumiem,

285tās ir teritorijas, kurās tiek nodrošināta mājokļa un publiskām

286funkcijām nepieciešamā pilsētvides kvalitāte. Turklāt Satversmes

287tiesa norāda, ka azartspēļu organizēšana tūrisma mītnēs primāri

288ir atkarīga no komersanta izvēles iekļaut azartspēļu

289organizēšanas vietu viesnīcā pieejamo pakalpojumu klāstā.

290Savukārt viesnīcu klasifikāciju pēc kategorijām (zvaigznēm) veic

291privāto tiesību juridiskas personas - biedrības "Latvijas

292viesnīcu un restorānu asociācija" - izveidota sertificēšanas

293institūcija SIA "Viesnīcu un restorānu centrs".

294Ņemot vērā iepriekš minēto, Satversmes tiesa secina, ka

295Plānojumā un Apbūves noteikumos nav noteikta neviena teritorija,

296kur azartspēļu organizēšana būtu paredzēta kā viens no

297atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem. Tāpēc apstrīdētajā

298normā noteiktais aizliegums ir attiecināms uz visu Rīgas

299teritoriju.

30013.3. Pilnvarojums pašvaldībai apstiprināt

301teritorijas plānojumu ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem ir

302ietverts Plānošanas likuma 25. panta pirmajā daļā. Savukārt

303minētā likuma 23. panta otrajā daļā citstarp paredzēts

304pašvaldības pienākums teritorijas plānojumā noteikt funkcionālo

305zonējumu. Pašvaldības tiesības saistošajos noteikumos noteikt

306azartspēļu organizēšanas ierobežojumus ir paredzētas Azartspēļu

307likuma 41. panta otrās daļas 11. punktā un

30842. panta desmitajā daļā. Satversmes tiesa jau ir atzinusi,

309ka minētās tiesību normas piešķir pašvaldībai pilnvarojumu

310noteikt neierobežoti daudz vietas un teritorijas, kurās organizēt

311azartspēles nav atļauts (sk. Satversmes tiesas 2023. gada

31220. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2022-13-05

31320. punktu).

314Tātad arī saistošajos noteikumos, ar kuriem tiek apstiprināts

315teritorijas plānojums, pašvaldība ir tiesīga noteikt neierobežoti

316daudz teritoriju, kurās azartspēles organizēt nav atļauts,

317izņemot Azartspēļu likumā paredzētos gadījumus, kad pašvaldības

318atļauja azartspēļu organizēšanas vietas atvēršanai nav

319nepieciešama.

32014. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka Azartspēļu

321likuma 41. panta otrās daļas 11. punkts prasa, lai

322pašvaldība sniedz objektīvi pamatotu un racionālos apsvērumos

323balstītu izvērtējumu par katru konkrēto vietu un teritoriju, kurā

324plānots noteikt azartspēļu organizēšanas ierobežojumus.

325Pašvaldībai esot jāpamato un jāpierāda tas, ka konkrētie

326ierobežojumi ir nepieciešami un to noteikšana ir vienīgais

327samērīgais līdzeklis, ar ko var nodrošināt citu personu

328pamattiesību aizsardzību.

329Savukārt Rīgas dome norāda, ka apstrīdētā norma nav

330individuāls administratīvs akts un tāpēc uz to nav attiecināmas

331Azartspēļu likuma 42. panta trešās daļas prasības.

332Pašvaldībai neesot pienākuma teritorijas plānošanas procesā veikt

333tik detalizētu analīzi. Katras konkrētās vietas izvērtējums, kādu

334prasa uz individuālu situāciju attiecināts pašvaldības atteikums

335izsniegt atļauju azartspēļu organizēšanas vietas licences

336saņemšanai administratīvā procesa ietvaros vai kādu varētu

337sagaidīt citu saistošo noteikumu izdošanas gadījumā, neesot

338attiecināms uz teritorijas plānošanas procesu.

339Arī Saeima uzskata, ka nav racionāli un lietderīgi prasīt, lai

340teritorijas plānošanas procesa ietvaros tiktu veikts individuāls

341katras vietas, kvartāla vai adreses izvērtējums kontekstā ar

342azartspēļu nozares komercdarbības ierobežojuma

343nepieciešamību.

34414.1. Azartspēļu organizēšana ir brīvas

345konkurences apstākļos pastāvošs legāls komercdarbības veids.

346Likumdevējs ir izvēlējies valsts līmenī azartspēļu un izložu

347nozari regulēt, samērojot sabiedrības intereses ar attiecīgās

348nozares komercdarbības veicēju interesēm. Saskaņā ar Azartspēļu

349likuma 2. panta pirmo daļu šā likuma mērķis ir nodrošināt

350gan sabiedrības interešu, gan spēlētāju tiesību aizsardzību.

351Tādējādi viens no azartspēļu organizēšanas ierobežojumu mērķiem

352ir nodrošināt līdzsvaru starp azartspēļu organizēšanu kā

353komercdarbību un sabiedrības interesēm, tostarp nodrošināt

354personu tiesību aizsardzību, novēršot iespējamo azartspēļu

355atkarības rašanos, kā arī mazinot sabiedrības veselības un

356sociālos riskus (sk. Ministru kabineta 2021. gada

35714. jūlija rīkojumu Nr. 509 "Par Azartspēļu un izložu

358politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam"). Valsts kā

359azartspēļu un izložu nozares politikas veidotāja ir vērtējusi

360iespējamos riskus un preventīvi noteikusi vietas un teritorijas,

361kur organizēt azartspēles nav atļauts (sk. Azartspēļu

362likuma 41. panta otro daļu).

363Likumdevējs, ievērojot subsidiaritātes principu, ir piešķīris

364pašvaldībai kompetenci patstāvīgi izvērtēt, kurās attiecīgās

365pašvaldības vietās vai teritorijās būtu nosakāmi azartspēļu

366organizēšanas ierobežojumi. Pašvaldībai, īstenojot rīcības

367brīvību attiecībā uz azartspēļu organizēšanas ierobežošanu, jāņem

368vērā Azartspēļu likums un saskaņā ar to sasniedzamais mērķis.

369Tādējādi pašvaldībai, nosakot azartspēļu organizēšanas

370ierobežojumus, ir jānodrošina, no vienas puses, Satversmes

371105. pantā un citās Satversmes normās komersantiem garantēto

372pamattiesību ievērošana un, no otras puses, personu tiesību

373aizsardzība, mazinot iespējamo azartspēļu atkarības risku

374rašanos.

375Arī gadījumos, kad pašvaldība teritorijas plānojumā nosaka

376teritorijas, kurās organizēt azartspēles nav atļauts, pašvaldības

377rīcībai jābūt objektīvi pamatotai un balstītai racionālos

378apsvērumos attiecībā uz paredzēto ierobežojumu nepieciešamību

379(sal. sk. Satversmes tiesas 2023. gada

38020. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2022-13-05

38120. punktu).

38214.2. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka teritorijas

383plānojuma ietvaros komercdarbības veikšana kā atļautais

384teritorijas izmantošanas veids ir noteikts attiecīgajā

385funkcionālajā zonējumā (sk. Satversmes tiesas 2023. gada

38620. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2022-13-05

38720. punktu). Arī ar saistošajiem noteikumiem

388apstiprinātajā teritorijas plānojumā pašvaldībai ir pienākums

389pamatot, kāpēc teritorijas plānojuma funkcionālajos zonējumos,

390kur komercdarbība ir paredzēta kā viens no teritorijas atļautās

391izmantošanas veidiem, azartspēļu organizēšana ir aizliegta

392(sal. sk. Satversmes tiesas 2023. gada

39320. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2022-13-05

39420. punktu). Līdz ar to teritorijas plānojuma izstrādes

395procesā azartspēļu organizēšanas ierobežojumam jābūt pamatotam ar

396konkrētās teritorijas funkcionālā zonējuma izvērtējumu. Tādējādi

397pašvaldībai teritorijas plānošanas procesā ir jāizvērtē,

398piemēram, konkrētās teritorijas apbūve un infrastruktūras objektu

399izvietojums, apdzīvotības blīvums, iedzīvotāju un komersantu

400intereses un citi būtiski aspekti, kas var būt par pamatu

401azartspēļu organizēšanas ierobežojumu noteikšanai.

402Ievērojot iepriekš minēto, arī teritorijas plānošanas procesā

403pašvaldībai attiecībā uz teritorijām, kur komercdarbība ir

404noteikta kā konkrētās teritorijas atļautās izmantošanas veids, ir

405jāpamato paredzētie azartspēļu organizēšanas ierobežojumi, veicot

406attiecīgo funkcionālo zonējumu izvērtējumu, proti, pašvaldībai ir

407jāievēro Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas

40811. punktā un 42. panta desmitajā daļā minētais

409teritoriju izvērtēšanas princips.

41014.3. Personas, kas iesaistās azartspēlēs, ir

411pakļautas riskam, ka var ar šīm spēlēm pārmērīgi aizrauties.

412Pētījumi liecina, ka attālumam no azartspēļu organizēšanas vietām

413līdz iedzīvotāju dzīvesvietai ir nozīmīga saikne ar atkarību

414izraisošo paradumu izplatību. Šajā ziņā ir konstatējama arī

415saikne ar azartspēļu organizēšanas vietu vizuālo noformējumu, kas

416var būtiski ietekmēt spēlētāju rīcību. Azartspēļu organizēšanas

417vietu fasāžu noformējumā izmantotie gaismas efekti var piesaistīt

418pastiprinātu uzmanību. Nepilngadīgām personām var veidoties

419priekšstats par azartspēlēm kā dabisku brīvā laika pavadīšanas

420veidu. Cilvēkiem, kuri dzīvo azartspēļu organizēšanas vietu

421tuvumā, atkarību izraisošu spēlēšanas paradumu attīstības risks

422ir divas reizes augstāks nekā cilvēkiem, kuri dzīvo tālāk no šīm

423vietām (sk. Ministru kabineta 2021. gada 14. jūlija

424rīkojumu Nr. 509 "Par Azartspēļu un izložu politikas

425pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam").

426Papildus Azartspēļu likumā noteiktajiem azartspēļu

427organizēšanas ierobežojumiem pašvaldība, izvērtējot konkrētās

428teritorijas apbūvi un infrastruktūras objektu izvietojumu, var

429liegt azartspēļu organizēšanu, piemēram, izglītības, kultūras,

430sporta iestāžu un kompleksu, aktīvās atpūtas un bērnu

431rotaļlaukumu tuvumā. Tāpat azartspēļu organizēšanas ierobežojumus

432pēc attiecīga izvērtējuma var noteikt teritorijās ar augstu

433sabiedrības kustības intensitāti, piemēram, sabiedriskā

434transporta pieturvietu tuvumā, kā arī mazstāvu un daudzstāvu

435dzīvojamās apbūves teritorijās. Taču teritorijas plānošanas

436procesā, nosakot konkrētu azartspēļu komercdarbības veidu

437ierobežojumus, individuāla katras vietas izvērtējuma veikšana nav

438ne racionāla, ne lietderīga.

43914.4. Pēc Rīgas domes ieskata, gadījumā, kad

440pašvaldība izmanto teritorijas plānošanas instrumentu, tās

441pieņemtajam lēmumam par alternatīvu konkrētas teritorijas

442attīstības izvēli piemīt izteikti politiska rakstura dimensija.

443Pašvaldība, plānojot savas teritorijas attīstību, veidojot savu

444politiku un tās īstenošanai nepieciešamās tiesību normas (sk.

445lietas materiālu 1. sēj. 74.-75. lp.).

446Rīgas dome 2012. gada 3. jūlijā pieņēma lēmumu

447Nr. 4936 "Par Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes

448uzsākšanu". No lietas materiāliem secināms, ka ir notikusi

449Plānojuma publiskā apspriešana, ir veiktas iedzīvotāju aptaujas

450un iesaistītas arī nevalstiskās organizācijas. Tomēr lielākajā

451daļā publiskās apspriešanas sanāksmju pašvaldības piedāvātais

452risinājums aizliegt azartspēles visā Rīgas teritorijā, izņemot

453četru vai piecu zvaigžņu viesnīcas, netika apspriests (sk.

454Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 2021. gada

4553. augusta ziņojumu "Par Rīgas teritorijas

456plānojuma pilnveidotās redakcijas publisko apspriešanu".

457Pieejams: https://www.rdpad.lv). Plānojumā vispārīgi

458norādīts, ka apstrīdētā norma ierobežo cilvēku labsajūtai un

459veselībai traucējošas darbības, kas var veicināt atkarību no

460azartspēlēm (sk. Plānojuma Stratēģiskās ietekmes uz vidi

461novērtējuma Vides pārskata sadaļu par ietekmi uz sabiedrību

46296. lp.). Plānojuma paskaidrojuma rakstā azartspēļu

463komercdarbības veidu ierobežojumu nepieciešamība Rīgas teritorijā

464pamatota ar Veselības ministrijas pasūtīto pētījumu

465(sk.: A. Putniņa, A. Pokšāns, M. Brants.

466"Pētījums par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju,

467datorspēļu atkarība) izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un to

468ietekmējošiem riska faktoriem". Pieejams:

469https://www.iaui.gov.lv/lv/petijumi). Tomēr Satversmes tiesa

470konstatē, ka minētā pētījuma pamatā ir visas Latvijas iedzīvotāju

471aptaujas dati, nevis konkrētās pašvaldības iedzīvotāju

472viedoklis.

473Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Satversmes tiesa secina, ka

474pirms azartspēļu organizēšanas ierobežojumu noteikšanas visā

475Rīgas teritorijā pašvaldība nav izvērtējusi Plānojumā paredzētos

476attiecīgos funkcionālos zonējumus. Šāda rīcība neatbilst

477Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktā un

47842. panta desmitajā daļā noteiktajam teritoriju izvērtēšanas

479principam. Tātad pašvaldības rīcība, izstrādājot Plānojumu un

480Apbūves noteikumus un ietverot tajos azartspēļu organizēšanas

481ierobežojumus, nav bijusi objektīvi pamatota un balstīta

482racionālos apsvērumos.

483Līdz ar to apstrīdētajā normā

484ietvertais pamattiesību ierobežojums neatbilst Satversmes

4851. pantam un 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam

486teikumam.

48715. Tā kā Satversmes tiesa ir atzinusi apstrīdēto

488normu par neatbilstošu Satversmes 1. pantam un

489105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam, tai

490nepieciešams lemt par brīdi, ar kuru apstrīdētā norma zaudē

491spēku.

492Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo daļu

493tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu

494augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā

495neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja

496Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Savukārt šā likuma

49731. panta 11. punkts paredz Satversmes tiesas tiesības

498spriedumā norādīt brīdi, ar kuru šāda tiesību norma zaudē

499spēku.

500Izmantojot tai Satversmes tiesas likuma 31. panta

50111. punktā piešķirtās tiesības, Satversmes tiesai lietās,

502kas ierosinātas pēc konstitucionālās sūdzības, ir pēc iespējas

503jānovērš personas pamattiesību aizskārums (sk. Satversmes

504tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā

505Nr. 2005-12-0103 25. punktu). Turklāt Satversmes

506tiesai ir jāgādā arī par to, lai situācija, kāda varētu veidoties

507no brīža, kad apstrīdētā norma zaudē spēku, neradītu jaunus

508Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumus, kā arī nenodarītu

509būtisku kaitējumu sabiedrības interesēm (sal. sk. Satversmes

510tiesas 2011. gada 19. oktobra sprieduma lietā

511Nr. 2010-71-01 26. punktu un 2015. gada

51216. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2014-13-01

51322. punktu).

514Pieteikumu iesniedzēji lūdz Satversmes tiesu atzīt apstrīdēto

515normu par neatbilstošu Satversmei no tās pieņemšanas brīža,

516proti, 2021. gada 15. decembra.

517No lietas materiāliem konstatējams, ka attiecībā uz

518SIA "JOKER LTD" un vairākām citām personām Rīgas

519dome ir pieņēmusi lēmumus, kas citstarp pamatoti ar apstrīdēto

520normu. Minētās personas ir uzsākušas savu pamattiesību

521aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem.

522Apstrīdētās normas atzīšana par spēku zaudējušu no šo personu

523pamattiesību aizskāruma rašanās brīža dotu iespēju aizsargāt šo

524personu pamattiesības.

525Tāpēc apstrīdētā norma attiecībā uz tām personām, kuras

526uzsākušas un turpina savu pamattiesību aizsardzību ar vispārējiem

527tiesību aizsardzības līdzekļiem, ir atzīstama par spēku zaudējušu

528no šo personu pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.

529Nolēmumu

530daļa

531Pamatojoties uz Satversmes tiesas

532likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa

533nosprieda:

5341. Atzīt Rīgas teritorijas

535plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu, kas

536apstiprināti ar Rīgas domes 2021. gada 15. decembra

537saistošajiem noteikumiem Nr. 103 "Rīgas teritorijas

538izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi",

5396.8. punktu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes

5401. pantam un 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam

541teikumam.

5422. Attiecībā uz

543SIA "Olympic Casino Latvia",

544SIA "ALFOR", SIA "JOKER LTD" un

545citām personām, kas uzsākušas un turpina savu pamattiesību

546aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, atzīt

547Rīgas teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves

548noteikumu, kas apstiprināti ar Rīgas domes 2021. gada

54915. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 103

550"Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie

551noteikumi", 6.8. punktu par neatbilstošu Latvijas

552Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam,

553otrajam un trešajam teikumam un spēkā neesošu no attiecīgās

554personas pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.

555Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

556Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

557Tiesas sēdes priekšsēdētājs

558A. Laviņš