1. pants
nosaka: "Latvija ir neatkarīga demokrātiska

republika."

Satversmes 105. pants paredz visaptverošu mantiska

rakstura tiesību garantiju. Ar "tiesībām uz īpašumu"

saprotamas visas mantiska rakstura tiesības, kuras tiesīgā

persona var izlietot par labu sev un ar kurām tā var rīkoties pēc

savas gribas (sk. Satversmes tiesas 2010. gada

27. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-12-03

7. punktu). Tiesību uz īpašumu tvērumā ietilpst arī

personas tiesības veikt komercdarbību uz licences pamata (sk.

Satversmes tiesas 2015. gada 8. aprīļa sprieduma lietā

Nr. 2014-34-01 12.3. punktu). Satversmes

105. panta otrais un trešais teikums atļauj valstij ar

likumu ierobežot tiesības uz īpašumu sabiedrības interesēs

(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2020. gada

11. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-26-0106

11.2. punktu).

Satversmes 1. panta tvērumā ietilpst tiesiskās paļāvības

aizsardzības princips. Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips

ir saistīts ar tiesiskās drošības principu un nodrošina tā

pieprasīto stabilitāti, aizliedzot nekonsekventu valsts rīcību.

Šis princips nozīmē, ka persona var paļauties uz to, ka valsts

rīkojas tiesiski un konsekventi, savukārt valstij ir jāaizsargā

tai dāvātā uzticēšanās (sk. Satversmes tiesas 2020. gada

11. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-26-0106

10.2. punktu).

Satversmes tiesa ir atzinusi: ja lietā apstrīdēta tiesību

normas atbilstība gan tiesiskās paļāvības aizsardzības principam,

gan arī Satversmes 105. pantam, apstrīdētās normas

atbilstība Satversmes 1. pantam jāvērtē kopsakarā ar

Satversmes 105. pantu (sk. Satversmes tiesas

2017. gada 8. marta sprieduma lietā Nr. 2016-07-01

16.3. punktu). Tādējādi Rīgas domes lūgums izbeigt

tiesvedību lietā par apstrīdētās normas atbilstību Satversmes

1. pantam nav pamatots.

Saskaņā ar Azartspēļu likuma 3. panta pirmo daļu Latvijā

azartspēles drīkst organizēt tikai pēc attiecīgu licenču

saņemšanas. Proti, komersantam, lai tas varētu nodarboties ar

azartspēļu organizēšanu konkrētās azartspēļu organizēšanas

vietās, ir jāsaņem azartspēļu organizēšanas licence

(sk. Azartspēļu likuma 8. pantu) un attiecīgā

azartspēļu organizēšanas vietas licence - kazino licence, spēļu

zāles licence, bingo zāles licence, totalizatora vai derību

likmju pieņemšanas vietas licence (sk. Azartspēļu likuma

20. pantu). Lai saņemtu azartspēļu organizēšanas vietas

licenci, komersants Inspekcijai iesniedz tam pašvaldības dotu

atļauju atvērt spēļu zāli un organizēt attiecīgās azartspēles

konkrētajās telpās (sk. Azartspēļu likuma 26. panta

otrās daļas 4. punktu).

Pieteikumu iesniedzēji ir saņēmuši vairākas azartspēļu

organizēšanas vietas licences, pamatojoties uz pašvaldības

izdotām atļaujām atvērt spēļu zāles konkrētās vietās Rīgas

teritorijā. Pieteikumu iesniedzēji uz šo licenču pamata veic savu

komercdarbību. Tādējādi pieteikumu iesniedzēju iegūtās tiesības

uz licences pamata veikt noteikta veida komercdarbību,

organizējot azartspēles konkrētajās pašvaldības atļautajās

vietās, ietilpst Satversmes 105. panta pirmo triju teikumu

tvērumā.

Apstrīdētā norma noteic, ka visā Rīgas teritorijā ir aizliegts

organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu

pakalpojumus kazino, spēļu zālēs, bingo zālēs, kā arī

totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietās, izņemot, ja

šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu

zvaigžņu viesnīcās. Ar apstrīdēto normu ir ierobežotas pieteikumu

iesniedzēju tiesības uz licences pamata veikt konkrēta veida

komercdarbību, kuru tie veic un uz kuras veikšanas iespējamību

arī turpmāk tie paļaujas.

Līdz ar to apstrīdētā norma

pieteikumu iesniedzējiem ierobežo Satversmes 105. panta

pirmajā, otrajā un trešajā teikumā noteiktās tiesības veikt

komercdarbību uz licences pamata.

11. Satversmes 105. panta trešais teikums

noteic, ka tiesības uz īpašumu var ierobežot vienīgi saskaņā ar

likumu. Satversmes tiesa, interpretējot šo normu, secinājusi, ka

vārds "likums" ietver ne tikai Saeimas pieņemtus

likumus, bet arī citus vispārsaistošus (ārējus) normatīvos aktus,

ja vien tie atbilst noteiktiem kritērijiem, tostarp ja tie

izdoti, pamatojoties uz likumu, ja tie ir publicēti vai citādā

veidā pieejami un ja tie ir pietiekami skaidri formulēti, lai

adresāts varētu izprast savas tiesības un pienākumus

(sk. Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija

sprieduma lietā Nr. 2018-17-03 16. punktu).

Saistošie noteikumi ir pašvaldības domes izpildu varas

instruments, ar kura palīdzību dome var organizēt savu autonomo

funkciju izpildi un noregulēt citus jautājumus, ja likums vai

Ministru kabineta noteikumi ir pašvaldību tam pilnvarojuši

(sk. Satversmes tiesas 2018. gada 15. novembra

sprieduma lietā Nr. 2018-07-05 15.2. punktu).

Pašvaldības tiesības lemt par azartspēļu komercdarbības veidu

ierobežošanu tās administratīvajā teritorijā ir konkretizētas

Azartspēļu likumā. Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas

11. punktā noteikts, ka organizēt azartspēles nav atļauts

attiecīgās pašvaldības vietās vai teritorijās, kuras noteiktas

pašvaldības saistošajos noteikumos. Savukārt Azartspēļu likuma

42. panta desmitā daļa noteic, ka pašvaldībai ir tiesības

izdot saistošos noteikumus, ar kuriem tiek noteiktas vietas un

teritorijas, kurās organizēt azartspēles nav atļauts. Satversmes

tiesa jau ir atzinusi, ka minētais pilnvarojums piešķir

pašvaldībai tiesības azartspēļu organizēšanas ierobežojumus

noteikt teritorijas plānojumā, kas attiecīgi tiek apstiprināts ar

saistošajiem noteikumiem (sk. Satversmes tiesas

2023. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2022-13-05

18. un 20. punktu).

Apstrīdētā norma ir ietverta Apbūves noteikumos un

apstiprināta ar Saistošajiem noteikumiem Nr. 103.

Pilnvarojums pašvaldībai izstrādāt un apstiprināt teritorijas

plānojumu un noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību bija

noteikts likumā "Par pašvaldībām" (sk. likuma

"Par pašvaldībām" 14. panta otrās daļas

1. punktu un trešo daļu redakcijā, kas bija spēkā no

2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada

31. decembrim), kā arī teritorijas plānošanu regulējošos

normatīvajos aktos, tostarp Plānošanas likumā (sk. Plānošanas

likuma 23. pantu redakcijā, kas bija spēkā no

2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada

31. decembrim).

Līdz ar to pašvaldība apstrīdēto normu ir pieņēmusi, ar to

nosakot azartspēļu organizēšanas ierobežojumus teritorijas

plānojumā.

12. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka Rīgas dome,

pieņemot Saistošos noteikumus Nr. 103, ir pārkāpusi

Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktā un

42. panta desmitajā daļā pašvaldībai piešķirto pilnvarojumu.

Turklāt, pēc pieteikumu iesniedzēju ieskata, Rīgas dome bez

objektīvi pamatota un racionālos apsvērumos balstīta izvērtējuma,

ir noteikusi aizliegumu azartspēļu organizēšanai visā Rīgas

teritorijā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas.

Līdz ar to Satversmes tiesa izskatāmajā lietā noskaidros:

1) kāds ir likumdevēja piešķirtais pilnvarojums attiecībā

uz to teritoriju noteikšanu, kurās azartspēļu organizēšana ir

aizliegta;

2) vai pašvaldības rīcība, īstenojot likumdevēja noteikto

pilnvarojumu, ir objektīvi pamatota un balstīta racionālos

apsvērumos.

13. Noskaidrojot likumdevēja noteikto

pilnvarojumu, jāņem vērā ne tikai viena konkrēta tiesību norma,

bet jāvērtē tiesiskā regulējuma būtība un mērķi

(sk. Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra

sprieduma lietā Nr. 2010-40-03 10.4. punktu).

13.1. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka starp

Azartspēļu likumā lietotajiem terminiem "organizēt

azartspēles" un "sniegt azartspēļu pakalpojumus"

pastāv būtiska atšķirība. Apstrīdētā norma ierobežojot tiesības

uz licences pamata veikt komercdarbību Rīgas teritorijā, citstarp

liedzot pieteikumu iesniedzējiem veikt azartspēļu organizēšanai

nepieciešamās darbības, kas saistītas ar azartspēļu pakalpojumu

sniegšanu. Apstrīdētajā normā izmantotā terminoloģija esot

pretrunīga un radot iespējas šo normu interpretēt dažādi.

Pēc Rīgas domes ieskata, jautājumi par Plānojumā noteiktajiem

azartspēļu komercdarbības veidu ierobežojumiem ietilpst tās

autonomajā kompetencē un ietver arī tās tiesības noteikt

azartspēļu pakalpojumu sniegšanas ierobežojumus. Saeima uzskata,

ka apstrīdētā norma ir skaidri formulēta, jo tā konkrēti nosaka

aizlieguma tvērumu, proti, nosaka, ar kādiem atšķirīgi regulētiem

azartspēļu komercdarbības veidiem - azartspēļu organizēšanu un

azartspēļu pakalpojumu sniegšanu - nav atļauts nodarboties Rīgas

teritorijā.

Azartspēļu likumā citstarp ir noteikta azartspēļu un izložu

organizēšanas kārtība, azartspēļu pakalpojumu sniegšanas kārtība,

kā arī reglamentēta azartspēļu un izložu organizētāju un

azartspēļu pakalpojumu sniedzēju darbība (sk. Azartspēļu

likuma 2. panta otro daļu). Azartspēļu pakalpojumu

sniegšana ir saistīta ar konkrēta veida azartspēļu organizēšanai

nepieciešamā satura radīšanu, uzturēšanu, piekļuves nodrošināšanu

vai tiešsaistes raidīšanu, izņemot gadījumu, kad azartspēļu

pakalpojumu sniegšana ir Latvijā licencēta azartspēļu

organizētāja organizētās azartspēles sastāvdaļa (sk.

Azartspēļu likuma 1. panta 3.1

punktu). Tiesiskais regulējums, kas azartspēļu organizēšanu

nošķir no azartspēļu pakalpojumu sniegšanas un attiecīgi paredz

šiem komercdarbības veidiem atšķirīgu licencēšanas un nodokļa

uzlikšanas kārtību, tika ieviests ar 2017. gada

22. novembra likumu "Grozījumi Azartspēļu un izložu

likumā", kas stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī

(sk. likumprojekta Nr. 1052/Lpl2 "Grozījumi

Azartspēļu un izložu likumā" anotāciju).

Apstrīdētajā normā ietvertais aizliegums ir attiecināts uz diviem

azartspēļu komercdarbības veidiem - azartspēļu organizēšanu un

azartspēļu pakalpojumu sniegšanu. Lietā nav strīda par

ierobežojumiem azartspēļu organizēšanai un azartspēļu pakalpojumu

sniegšanai tiešsaistē.

Satversmes tiesa secina, ka par racionālu un pamatotu nevarētu

atzīt tādu Azartspēļu likuma normu interpretāciju, atbilstoši

kurai būtu ierobežota azartspēļu organizēšana, bet vienlaikus

nebūtu ierobežota azartspēļu pakalpojumu sniegšana, kas savā

būtībā ietver arī darbības, kas nepieciešamas azartspēļu

organizēšanas atbalstam. Ja reiz pašvaldības administratīvajā

teritorijā nav atļauta konkrēta veida azartspēļu organizēšana,

tad tajā nevarētu būt atļauta arī tādu darbību veikšana, kuras

nepieciešamas aizliegtā veida azartspēļu organizēšanas atbalstam.

Tāpēc Rīgas dome bija tiesīga Rīgas teritorijā ierobežot tādu

azartspēļu pakalpojumu sniegšanu, kuri nodrošina azartspēļu

organizēšanas atbalstam nepieciešamās darbības.

Līdz ar to Azartspēļu likumā noteiktais pilnvarojums piešķir

pašvaldībai tiesības izdot saistošos noteikumus, kuros paredzēti

azartspēļu organizēšanas un azartspēļu pakalpojumu sniegšanas

ierobežojumi.

13.2. Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka Rīgas dome

nevarēja aizliegumu azartspēļu organizēšanai visā Rīgas

teritorijā noteikt ar Plānojumu. Azartspēļu likumā izvirzītais

mērķis esot noteikt kārtību, kādā azartspēļu organizēšana ir

atļauta.

Rīgas dome uzskata, ka pašvaldībai ir piešķirtas tiesības

aizliegt azartspēļu organizēšanu visā tās teritorijā. Arī Saeima

uzskata, ka pašvaldībai dotais pilnvarojums noteikt azartspēļu

organizēšanas ierobežojumus varētu tikt īstenots kā aizliegums

veikt attiecīgo komercdarbību visā pašvaldības administratīvajā

teritorijā, tomēr tādā gadījumā izšķiroša nozīme būtu tam, vai

Plānojums ir izstrādāts un apstiprināts teritorijas attīstības

plānošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministrija norāda, ka Azartspēļu likuma 41. panta otrās

daļas 11. punkts un 42. panta desmitā daļa neparedzot

pašvaldības tiesības aizliegumu organizēt azartspēles attiecināt

uz visu savu teritoriju. Likumdevējs esot pilnvarojis pašvaldību

noteikt azartspēļu organizēšanas ierobežojumus, bet ne pilnīgu

aizliegumu. No likuma mērķa neizrietot likumdevēja griba

azartspēļu pakalpojumus vispār izskaust.

Saskaņā ar Plānošanas likuma 1. panta 8. punktu

teritorijas plānojums ir vietējās pašvaldības ilgtermiņa

teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas

prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā

funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas

izmantošanas nosacījumi un kuru izstrādā administratīvajai

teritorijai vai tās daļai. Teritorijas plānošanas mērķis ir ne

tikai paaugstināt dzīves vides kvalitāti un nodrošināt

ilgtspējīgu un racionālu teritorijas izmantošanu, bet arī

mērķtiecīgi un līdzsvaroti attīstīt ekonomiku. Tāpēc teritorijas

plānojums ir viens no galvenajiem pašvaldības plānošanas

politikas īstenošanas instrumentiem, ar kura palīdzību tiek

noteikta teritorijas turpmākā attīstība un saskaņotas dažādas

sabiedrības intereses.

Teritorijas plānojumā pašvaldība nosaka funkcionālās zonas,

lai parādītu un nodalītu dažādu teritoriju atšķirīgās funkcijas

un pazīmes, kā arī noteiktu atļautos izmantošanas veidus (sk.

Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu

Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas,

izmantošanas un apbūves noteikumi" 15. punktu).

Attiecībā uz tām funkcionālajām zonām, kurās ir pieļaujama

komercdarbība kā teritorijas galvenais vai papildu izmantošanas

veids, teritorijas plānojuma izstrādes stadijā pašvaldība

izvērtē, vai un kādi ierobežojumi būtu nosakāmi teritorijas

atļautajai izmantošanai. Tādējādi viens no pašvaldības uzdevumiem

teritorijas plānošanas procesā ir lemšana par to, kāda veida

komercdarbības ierobežojumi attiecīgajā funkcionālajā zonā būtu

nosakāmi. Turklāt atbilstoši teritorijas plānošanas principiem

attiecīgo teritoriju izvērtējumam jābūt saskanīgam ar teritorijas

plānojumā paredzētajiem teritorijas attīstības virzieniem un

jābūt veiktam, ievērojot sabiedrības intereses plānoto risinājumu

ieviešanā (sk. Plānošanas likuma 3. pantu).

Apstrīdētā norma ir iekļauta Apbūves noteikumu

2.2. apakšnodaļā "Visā teritorijā aizliegtā

izmantošana" un aizliedz organizēt azartspēles un sniegt

attiecīgos azartspēļu pakalpojumus visā Rīgas teritorijā, izņemot

četru un piecu zvaigžņu viesnīcas. Viesnīcas ir tūrisma mītnes,

kas var tikt izvietotas ēkas daļā, ēkā, ēku grupā vai

labiekārtotā vietā (teritorijā), kurā komersants vai

saimnieciskās darbības veicējs nodrošina tūristu diennakts

izmitināšanu un apkalpošanu (sk. Tūrisma likuma

1. panta pirmās daļas 17. punktu).

Pašvaldībai ir kompetence teritorijas plānojumā noteikt

tūrisma un atpūtas iestāžu apbūves teritorijas (sk. Tūrisma

likuma 8. panta 1. punktu). Teritorijas plānojumā

tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve var tikt noteikta kā viens no

1) savrupmāju apbūves teritorijas, 2) mazstāvu

dzīvojamās apbūves teritorijas, 3) daudzstāvu dzīvojamās

apbūves teritorijas, 4) dabas un apstādījumu

teritorijas vai 5) mežu teritorijas funkcionālā zonējuma

veidiem (sk. Ministru kabineta 2013. gada

30. aprīļa noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie

teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi"

26.1.2., 29.1.3., 32.1.3., 50.1.4. un

53.1.2. apakšpunktu). Plānojumā nav noteiktas

teritorijas, kurās tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve būtu

paredzēta kā viens no Rīgas teritorijas funkcionālā zonējuma

veidiem. Turklāt četru un piecu zvaigžņu viesnīcas nav atzīstamas

par vienu no teritorijas plānošanu regulējošos normatīvajos aktos

noteiktajiem teritorijas funkcionālā zonējuma veidiem.

Saskaņā ar Apbūves noteikumiem tūrisma un atpūtas iestāžu,

tostarp viesnīcu, apbūve ir pieļaujama mazstāvu dzīvojamās

apbūves un daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās, kā arī

jauktas centra apbūves teritorijās. Līdz ar to šajās teritorijās

var atrasties četru un piecu zvaigžņu viesnīcas ar azartspēļu

organizēšanas vietām. Savukārt atbilstoši Apbūves noteikumiem,

tās ir teritorijas, kurās tiek nodrošināta mājokļa un publiskām

funkcijām nepieciešamā pilsētvides kvalitāte. Turklāt Satversmes

tiesa norāda, ka azartspēļu organizēšana tūrisma mītnēs primāri

ir atkarīga no komersanta izvēles iekļaut azartspēļu

organizēšanas vietu viesnīcā pieejamo pakalpojumu klāstā.

Savukārt viesnīcu klasifikāciju pēc kategorijām (zvaigznēm) veic

privāto tiesību juridiskas personas - biedrības "Latvijas

viesnīcu un restorānu asociācija" - izveidota sertificēšanas

institūcija SIA "Viesnīcu un restorānu centrs".

Ņemot vērā iepriekš minēto, Satversmes tiesa secina, ka

Plānojumā un Apbūves noteikumos nav noteikta neviena teritorija,

kur azartspēļu organizēšana būtu paredzēta kā viens no

atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem. Tāpēc apstrīdētajā

normā noteiktais aizliegums ir attiecināms uz visu Rīgas

teritoriju.

13.3. Pilnvarojums pašvaldībai apstiprināt

teritorijas plānojumu ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem ir

ietverts Plānošanas likuma 25. panta pirmajā daļā. Savukārt

minētā likuma 23. panta otrajā daļā citstarp paredzēts

pašvaldības pienākums teritorijas plānojumā noteikt funkcionālo

zonējumu. Pašvaldības tiesības saistošajos noteikumos noteikt

azartspēļu organizēšanas ierobežojumus ir paredzētas Azartspēļu

likuma 41. panta otrās daļas 11. punktā un

42. panta desmitajā daļā. Satversmes tiesa jau ir atzinusi,

ka minētās tiesību normas piešķir pašvaldībai pilnvarojumu

noteikt neierobežoti daudz vietas un teritorijas, kurās organizēt

azartspēles nav atļauts (sk. Satversmes tiesas 2023. gada

20. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2022-13-05

20. punktu).

Tātad arī saistošajos noteikumos, ar kuriem tiek apstiprināts

teritorijas plānojums, pašvaldība ir tiesīga noteikt neierobežoti

daudz teritoriju, kurās azartspēles organizēt nav atļauts,

izņemot Azartspēļu likumā paredzētos gadījumus, kad pašvaldības

atļauja azartspēļu organizēšanas vietas atvēršanai nav

nepieciešama.

14. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka Azartspēļu

likuma 41. panta otrās daļas 11. punkts prasa, lai

pašvaldība sniedz objektīvi pamatotu un racionālos apsvērumos

balstītu izvērtējumu par katru konkrēto vietu un teritoriju, kurā

plānots noteikt azartspēļu organizēšanas ierobežojumus.

Pašvaldībai esot jāpamato un jāpierāda tas, ka konkrētie

ierobežojumi ir nepieciešami un to noteikšana ir vienīgais

samērīgais līdzeklis, ar ko var nodrošināt citu personu

pamattiesību aizsardzību.

Savukārt Rīgas dome norāda, ka apstrīdētā norma nav

individuāls administratīvs akts un tāpēc uz to nav attiecināmas

Azartspēļu likuma 42. panta trešās daļas prasības.

Pašvaldībai neesot pienākuma teritorijas plānošanas procesā veikt

tik detalizētu analīzi. Katras konkrētās vietas izvērtējums, kādu

prasa uz individuālu situāciju attiecināts pašvaldības atteikums

izsniegt atļauju azartspēļu organizēšanas vietas licences

saņemšanai administratīvā procesa ietvaros vai kādu varētu

sagaidīt citu saistošo noteikumu izdošanas gadījumā, neesot

attiecināms uz teritorijas plānošanas procesu.

Arī Saeima uzskata, ka nav racionāli un lietderīgi prasīt, lai

teritorijas plānošanas procesa ietvaros tiktu veikts individuāls

katras vietas, kvartāla vai adreses izvērtējums kontekstā ar

azartspēļu nozares komercdarbības ierobežojuma

nepieciešamību.

14.1. Azartspēļu organizēšana ir brīvas

konkurences apstākļos pastāvošs legāls komercdarbības veids.

Likumdevējs ir izvēlējies valsts līmenī azartspēļu un izložu

nozari regulēt, samērojot sabiedrības intereses ar attiecīgās

nozares komercdarbības veicēju interesēm. Saskaņā ar Azartspēļu

likuma 2. panta pirmo daļu šā likuma mērķis ir nodrošināt

gan sabiedrības interešu, gan spēlētāju tiesību aizsardzību.

Tādējādi viens no azartspēļu organizēšanas ierobežojumu mērķiem

ir nodrošināt līdzsvaru starp azartspēļu organizēšanu kā

komercdarbību un sabiedrības interesēm, tostarp nodrošināt

personu tiesību aizsardzību, novēršot iespējamo azartspēļu

atkarības rašanos, kā arī mazinot sabiedrības veselības un

sociālos riskus (sk. Ministru kabineta 2021. gada

14. jūlija rīkojumu Nr. 509 "Par Azartspēļu un izložu

politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam"). Valsts kā

azartspēļu un izložu nozares politikas veidotāja ir vērtējusi

iespējamos riskus un preventīvi noteikusi vietas un teritorijas,

kur organizēt azartspēles nav atļauts (sk. Azartspēļu

likuma 41. panta otro daļu).

Likumdevējs, ievērojot subsidiaritātes principu, ir piešķīris

pašvaldībai kompetenci patstāvīgi izvērtēt, kurās attiecīgās

pašvaldības vietās vai teritorijās būtu nosakāmi azartspēļu

organizēšanas ierobežojumi. Pašvaldībai, īstenojot rīcības

brīvību attiecībā uz azartspēļu organizēšanas ierobežošanu, jāņem

vērā Azartspēļu likums un saskaņā ar to sasniedzamais mērķis.

Tādējādi pašvaldībai, nosakot azartspēļu organizēšanas

ierobežojumus, ir jānodrošina, no vienas puses, Satversmes

105. pantā un citās Satversmes normās komersantiem garantēto

pamattiesību ievērošana un, no otras puses, personu tiesību

aizsardzība, mazinot iespējamo azartspēļu atkarības risku

rašanos.

Arī gadījumos, kad pašvaldība teritorijas plānojumā nosaka

teritorijas, kurās organizēt azartspēles nav atļauts, pašvaldības

rīcībai jābūt objektīvi pamatotai un balstītai racionālos

apsvērumos attiecībā uz paredzēto ierobežojumu nepieciešamību

(sal. sk. Satversmes tiesas 2023. gada

20. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2022-13-05

20. punktu).

14.2. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka teritorijas

plānojuma ietvaros komercdarbības veikšana kā atļautais

teritorijas izmantošanas veids ir noteikts attiecīgajā

funkcionālajā zonējumā (sk. Satversmes tiesas 2023. gada

20. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2022-13-05

20. punktu). Arī ar saistošajiem noteikumiem

apstiprinātajā teritorijas plānojumā pašvaldībai ir pienākums

pamatot, kāpēc teritorijas plānojuma funkcionālajos zonējumos,

kur komercdarbība ir paredzēta kā viens no teritorijas atļautās

izmantošanas veidiem, azartspēļu organizēšana ir aizliegta

(sal. sk. Satversmes tiesas 2023. gada

20. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2022-13-05

20. punktu). Līdz ar to teritorijas plānojuma izstrādes

procesā azartspēļu organizēšanas ierobežojumam jābūt pamatotam ar

konkrētās teritorijas funkcionālā zonējuma izvērtējumu. Tādējādi

pašvaldībai teritorijas plānošanas procesā ir jāizvērtē,

piemēram, konkrētās teritorijas apbūve un infrastruktūras objektu

izvietojums, apdzīvotības blīvums, iedzīvotāju un komersantu

intereses un citi būtiski aspekti, kas var būt par pamatu

azartspēļu organizēšanas ierobežojumu noteikšanai.

Ievērojot iepriekš minēto, arī teritorijas plānošanas procesā

pašvaldībai attiecībā uz teritorijām, kur komercdarbība ir

noteikta kā konkrētās teritorijas atļautās izmantošanas veids, ir

jāpamato paredzētie azartspēļu organizēšanas ierobežojumi, veicot

attiecīgo funkcionālo zonējumu izvērtējumu, proti, pašvaldībai ir

jāievēro Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas

11. punktā un 42. panta desmitajā daļā minētais

teritoriju izvērtēšanas princips.

14.3. Personas, kas iesaistās azartspēlēs, ir

pakļautas riskam, ka var ar šīm spēlēm pārmērīgi aizrauties.

Pētījumi liecina, ka attālumam no azartspēļu organizēšanas vietām

līdz iedzīvotāju dzīvesvietai ir nozīmīga saikne ar atkarību

izraisošo paradumu izplatību. Šajā ziņā ir konstatējama arī

saikne ar azartspēļu organizēšanas vietu vizuālo noformējumu, kas

var būtiski ietekmēt spēlētāju rīcību. Azartspēļu organizēšanas

vietu fasāžu noformējumā izmantotie gaismas efekti var piesaistīt

pastiprinātu uzmanību. Nepilngadīgām personām var veidoties

priekšstats par azartspēlēm kā dabisku brīvā laika pavadīšanas

veidu. Cilvēkiem, kuri dzīvo azartspēļu organizēšanas vietu

tuvumā, atkarību izraisošu spēlēšanas paradumu attīstības risks

ir divas reizes augstāks nekā cilvēkiem, kuri dzīvo tālāk no šīm

vietām (sk. Ministru kabineta 2021. gada 14. jūlija

rīkojumu Nr. 509 "Par Azartspēļu un izložu politikas

pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam").

Papildus Azartspēļu likumā noteiktajiem azartspēļu

organizēšanas ierobežojumiem pašvaldība, izvērtējot konkrētās

teritorijas apbūvi un infrastruktūras objektu izvietojumu, var

liegt azartspēļu organizēšanu, piemēram, izglītības, kultūras,

sporta iestāžu un kompleksu, aktīvās atpūtas un bērnu

rotaļlaukumu tuvumā. Tāpat azartspēļu organizēšanas ierobežojumus

pēc attiecīga izvērtējuma var noteikt teritorijās ar augstu

sabiedrības kustības intensitāti, piemēram, sabiedriskā

transporta pieturvietu tuvumā, kā arī mazstāvu un daudzstāvu

dzīvojamās apbūves teritorijās. Taču teritorijas plānošanas

procesā, nosakot konkrētu azartspēļu komercdarbības veidu

ierobežojumus, individuāla katras vietas izvērtējuma veikšana nav

ne racionāla, ne lietderīga.

14.4. Pēc Rīgas domes ieskata, gadījumā, kad

pašvaldība izmanto teritorijas plānošanas instrumentu, tās

pieņemtajam lēmumam par alternatīvu konkrētas teritorijas

attīstības izvēli piemīt izteikti politiska rakstura dimensija.

Pašvaldība, plānojot savas teritorijas attīstību, veidojot savu

politiku un tās īstenošanai nepieciešamās tiesību normas (sk.

lietas materiālu 1. sēj. 74.-75. lp.).

Rīgas dome 2012. gada 3. jūlijā pieņēma lēmumu

Nr. 4936 "Par Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes

uzsākšanu". No lietas materiāliem secināms, ka ir notikusi

Plānojuma publiskā apspriešana, ir veiktas iedzīvotāju aptaujas

un iesaistītas arī nevalstiskās organizācijas. Tomēr lielākajā

daļā publiskās apspriešanas sanāksmju pašvaldības piedāvātais

risinājums aizliegt azartspēles visā Rīgas teritorijā, izņemot

četru vai piecu zvaigžņu viesnīcas, netika apspriests (sk.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 2021. gada

3. augusta ziņojumu "Par Rīgas teritorijas

plānojuma pilnveidotās redakcijas publisko apspriešanu".

Pieejams: https://www.rdpad.lv). Plānojumā vispārīgi

norādīts, ka apstrīdētā norma ierobežo cilvēku labsajūtai un

veselībai traucējošas darbības, kas var veicināt atkarību no

azartspēlēm (sk. Plānojuma Stratēģiskās ietekmes uz vidi

novērtējuma Vides pārskata sadaļu par ietekmi uz sabiedrību

96. lp.). Plānojuma paskaidrojuma rakstā azartspēļu

komercdarbības veidu ierobežojumu nepieciešamība Rīgas teritorijā

pamatota ar Veselības ministrijas pasūtīto pētījumu

(sk.: A. Putniņa, A. Pokšāns, M. Brants.

"Pētījums par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju,

datorspēļu atkarība) izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un to

ietekmējošiem riska faktoriem". Pieejams:

https://www.iaui.gov.lv/lv/petijumi). Tomēr Satversmes tiesa

konstatē, ka minētā pētījuma pamatā ir visas Latvijas iedzīvotāju

aptaujas dati, nevis konkrētās pašvaldības iedzīvotāju

viedoklis.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Satversmes tiesa secina, ka

pirms azartspēļu organizēšanas ierobežojumu noteikšanas visā

Rīgas teritorijā pašvaldība nav izvērtējusi Plānojumā paredzētos

attiecīgos funkcionālos zonējumus. Šāda rīcība neatbilst

Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktā un

42. panta desmitajā daļā noteiktajam teritoriju izvērtēšanas

principam. Tātad pašvaldības rīcība, izstrādājot Plānojumu un

Apbūves noteikumus un ietverot tajos azartspēļu organizēšanas

ierobežojumus, nav bijusi objektīvi pamatota un balstīta

racionālos apsvērumos.

Līdz ar to apstrīdētajā normā

ietvertais pamattiesību ierobežojums neatbilst Satversmes

1. pantam un 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam

teikumam.

15. Tā kā Satversmes tiesa ir atzinusi apstrīdēto

normu par neatbilstošu Satversmes 1. pantam un

105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam, tai

nepieciešams lemt par brīdi, ar kuru apstrīdētā norma zaudē

spēku.

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo daļu

tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu

augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā

neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja

Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Savukārt šā likuma

31. panta 11. punkts paredz Satversmes tiesas tiesības

spriedumā norādīt brīdi, ar kuru šāda tiesību norma zaudē

spēku.

Izmantojot tai Satversmes tiesas likuma 31. panta

11. punktā piešķirtās tiesības, Satversmes tiesai lietās,

kas ierosinātas pēc konstitucionālās sūdzības, ir pēc iespējas

jānovērš personas pamattiesību aizskārums (sk. Satversmes

tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā

Nr. 2005-12-0103 25. punktu). Turklāt Satversmes

tiesai ir jāgādā arī par to, lai situācija, kāda varētu veidoties

no brīža, kad apstrīdētā norma zaudē spēku, neradītu jaunus

Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumus, kā arī nenodarītu

būtisku kaitējumu sabiedrības interesēm (sal. sk. Satversmes

tiesas 2011. gada 19. oktobra sprieduma lietā

Nr. 2010-71-01 26. punktu un 2015. gada

16. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2014-13-01

22. punktu).

Pieteikumu iesniedzēji lūdz Satversmes tiesu atzīt apstrīdēto

normu par neatbilstošu Satversmei no tās pieņemšanas brīža,

proti, 2021. gada 15. decembra.

No lietas materiāliem konstatējams, ka attiecībā uz

SIA "JOKER LTD" un vairākām citām personām Rīgas

dome ir pieņēmusi lēmumus, kas citstarp pamatoti ar apstrīdēto

normu. Minētās personas ir uzsākušas savu pamattiesību

aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem.

Apstrīdētās normas atzīšana par spēku zaudējušu no šo personu

pamattiesību aizskāruma rašanās brīža dotu iespēju aizsargāt šo

personu pamattiesības.

Tāpēc apstrīdētā norma attiecībā uz tām personām, kuras

uzsākušas un turpina savu pamattiesību aizsardzību ar vispārējiem

tiesību aizsardzības līdzekļiem, ir atzīstama par spēku zaudējušu

no šo personu pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas

likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa

nosprieda:

1. Atzīt Rīgas teritorijas

plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu, kas

apstiprināti ar Rīgas domes 2021. gada 15. decembra

saistošajiem noteikumiem Nr. 103 "Rīgas teritorijas

izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi",

6.8. punktu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes

1. pantam un 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam

teikumam.

2. Attiecībā uz

SIA "Olympic Casino Latvia",

SIA "ALFOR", SIA "JOKER LTD" un

citām personām, kas uzsākušas un turpina savu pamattiesību

aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, atzīt

Rīgas teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves

noteikumu, kas apstiprināti ar Rīgas domes 2021. gada

15. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 103

"Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie

noteikumi", 6.8. punktu par neatbilstošu Latvijas

Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam,

otrajam un trešajam teikumam un spēkā neesošu no attiecīgās

personas pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

A. Laviņš