5. pants

Iekšlietu ministrija norāda, ka juridiskie

apsvērumi, kuru dēļ Valsts robežsardzes amatpersonas attiecībā uz

tiesībām apvienoties arodbiedrībās atrodas citādā situācijā nekā

Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta

(turpmāk - VUGD) amatpersonas, esot jāvērtē katrā gadījumā

individuāli. Attiecībā uz Iekšlietu ministrijas padotībā esošajām

iestādēm likumdevējs esot veicis tiesībpolitisko izšķiršanos par

biedrošanās brīvības formu, tostarp tiesību apvienoties

arodbiedrībās, ierobežošanu noteiktām personu grupām. Valsts

policijas un VUGD amatpersonām esot atļauts apvienoties

arodbiedrībās. Savukārt Drošības policija un Valsts robežsardze

attiecībā uz tiesībām apvienoties arodbiedrībās atrodoties

vienādā tiesiskajā situācijā, jo abu šo iestāžu amatpersonām

aizliegts apvienoties arodbiedrībās.

Valsts policija un VUGD ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem

pamatā sadarbojoties civilās aizsardzības jomā. Savukārt Valsts

robežsardze sadarbojoties ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem

gan civilās aizsardzības, gan militārās aizsardzības jomā.

Atceļot apstrīdēto normu, tikšot ieviestas atšķirības starp

disciplinārajām attiecībām Valsts robežsardzē un Nacionālajos

bruņotajos spēkos. Disciplinārās attiecības esot jebkuras

institūcijas, jo īpaši militarizēto institūciju, personāla

resursu pārvaldības neatņemama sastāvdaļa. Savukārt arodbiedrību

tiesības ietekmējot šo disciplināro attiecību darbību. Militāra

apdraudējuma gadījumā, rodoties nepieciešamībai īstenot tiesību

aktos paredzēto Valsts robežsardzes iekļaušanu Nacionālo bruņoto

spēku sastāvā, tikšot apdraudētas šādu apvienotu spēku vienotas

un uz vienādiem principiem balstītas pārvaldības iespējas. Tas

savukārt varot negatīvi ietekmēt Latvijas valsts suverenitātes un

teritoriālās nedalāmības aizsardzības intereses, kā arī mazināt

valsts aizsardzības spējas kara laikā vai izņēmuma stāvokļa

situācijās.

Arodbiedrību darbība varot būt saistīta ar kādu politisko

spēku, un to dalībnieki netieši varot aizstāvēt kādas politiskās

partijas intereses. Ja Valsts robežsardzes amatpersona

pievienotos arodbiedrībai, kas lobē kāda politiskā spēka

intereses, tas būtu pretrunā ar Robežsardzes likuma 49. panta

otrajā daļā noteikto principu - aizliegumu piedalīties politisko

partiju un citu politisko organizāciju darbībā.

Iekšlietu ministrija arī norāda, ka Valsts policijas

darbiniekiem piešķirtās tiesības apvienoties arodbiedrībās neesot

apdraudējušas Valsts policijas darbu, nedz arī radījušas kādas

citas nelabvēlīgas sekas.