7. pants

Saeima atbildes rakstā norāda, ka Tiesībsargs tai

lūdzis grozīt apstrīdēto normu, lai gan saņēmis tikai viena

robežsarga sūdzību. Taču likuma "Par arodbiedrībām" 3.

panta otrajā daļā esot noteikts, ka arodbiedrību reģistrē, ja

tajā ir apvienojušies ne mazāk par 50 biedriem vai ne mazāk par

vienu ceturtdaļu uzņēmumā, iestādē, organizācijā, profesijā vai

nozarē strādājošo. Līdz ar to Saeima neesot guvusi pārliecību

tam, ka pastāv reāla nepieciešamība grozīt pašreizējo regulējumu

attiecībā uz robežsargu tiesībām veidot arodbiedrības.

Iekšlietu ministrijas sniegtā informācija liecina, ka 2014.

gada 1. janvārī Valsts robežsardzē dienējušas 2186 amatpersonas

ar speciālo dienesta pakāpi, uz kurām attiecās apstrīdētā norma.

Savukārt kopējais dienesta amatpersonu štata vietu skaits Valsts

robežsardzē esot 2375 (sk. Iekšlietu ministrijas 2014. gada

17. janvāra vēstuli Nr. 1-59/171, lietas materiālu 122.

lpp.).

Tiesībsarga institūtam ir būtiska nozīme demokrātiskā

sabiedrībā. Tā mērķis ir uzlabot valsts institūciju darbu un

sekmēt valsts iestāžu atbildību par pieņemtajiem lēmumiem.

Tiesībsargam ir piešķirta kompetence, kas tam ļauj risināt

cilvēktiesību īstenošanas problēmas tādā veidā, kādā tiesa,

likumdevējs vai izpildvara tās nespēj risināt pietiekami

efektīvi.

Tiesībsarga likuma 12. panta 8. punktā kā viens no Tiesībsarga

darbības virzieniem ir minēts uzdevums sniegt Saeimai, Ministru

kabinetam, pašvaldībām vai citām iestādēm ieteikumus par tiesību

aktu izdošanu vai grozīšanu. Līdz ar to normatīvais regulējums

Tiesībsargam dod iespēju būt par efektīvu cilvēktiesību

aizsardzības institūciju. Savukārt Saeimai ir pienākums izvērtēt

Tiesībsarga sniegtos ieteikumus cilvēktiesību īstenošanas,

nodrošināšanas vai aizsardzības jautājumos. Likumdevēja un

Tiesībsarga mijiedarbībai jābūt vērstai uz to, lai efektīvi

labotu cilvēktiesību jomā konstatētās normatīvo tiesību aktu

nepilnības (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 20. decembra

sprieduma lietā Nr. 2010-44-01 14.1. punktu).

Tiesībsargam likumā paredzētās pilnvaras iesniegt Satversmes

tiesā pieteikumu un lūgt izvērtēt tiesību normas atbilstību

Satversmei nav saistītas ar kādu noteiktu personu skaitu, kurām

iepriekš būtu jāvēršas pie Tiesībsarga ar sūdzību. Vēl jo vairāk

- atbilstoši Tiesībsarga likuma 13. panta 6. punktam Tiesībsargam

ex officio ir tiesības ierosināt pārbaudes lietu arī pēc

savas iniciatīvas. Vienīgo priekšnoteikumu pieteikuma

iesniegšanai Satversmes tiesā paredz Tiesībsarga likuma 13. panta

8. punkts un Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 8.

punkts: Tiesībsargam visupirms ir jāvēršas pie institūcijas vai

amatpersonas, kas izdevusi apstrīdamo aktu, un jānorāda termiņš

konstatēto trūkumu novēršanai.

Līdz ar to Tiesībsarga tiesības

vērsties institūcijā, kas izdevusi apstrīdēto aktu, vai arī

iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā nav atkarīgas no to personu

skaita, kuras vērsušās pie Tiesībsarga sakarā ar iespējamiem

cilvēktiesību pārkāpumiem.