Par Robežsardzes likuma 49.panta pirmās daļas vārdu "apvienoties arodbiedrībās" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 102.pantam un 108.panta otrajam teikumam

9. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Satversmes 108. panta otrajā teikumā minētais

jēdziens "arodbiedrība" nozīmē vienu no biedrošanās

brīvības izpausmes veidiem darba tiesību jomā.

Par arodbiedrību uzskatāma darbinieku organizācija, kuras

galvenais uzdevums ir pārstāvēt tās biedrus attiecībās ar darba

devēju. Arodbiedrībai ir īpaša nozīme tieši tādu jautājumu

izšķiršanā, kas attiecas uz koplīgumu slēgšanu ar darba devēju.

Arodbiedrība, sadarbojoties ar darba devēju, sekmē tās biedru

interešu aizsardzību.

Arodbiedrība ir uzskatāma par tās biedru kvalificētu

pārstāvību un darbojas gan kā darbinieku pilnvarotais pārstāvis,

gan arī kā darbinieku institucionālais pārstāvis, piemēram, ar

tiesībām slēgt darba koplīgumus, piedalīties nacionāla mēroga

trīspusēju - darba devēju organizāciju, valsts institūciju un

arodbiedrību - vienošanos slēgšanā. Arodbiedrības īstenotā biedru

pārstāvība nodrošina darba un dienesta jautājumu risināšanu

profesionālākā līmenī, un tās mērķis ir pievērst uzmanību biedru

vajadzībām un panākt viņu tiesību aizsardzību. Galvenie

arodbiedrību uzdevumi ir veicināt un uzraudzīt darba tiesību

ievērošanu, organizēt kolektīvās pārrunas ar darba devēju un

aizsargāt savu biedru tiesības un likumīgās intereses (sk.

likumu "Par arodbiedrībām" un 1998. gada 30. oktobra

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes nolikumu. Latvijas

Vēstnesis, 1998. gada 17. novembris, Nr. 343/344).

Jēdziena "arodbiedrība" saturs ir skaidrots arī

Saeimā 2014. gada 6. martā pieņemtā Arodbiedrību likuma 3. pantā,

kurā norādīts, ka arodbiedrība ir brīvprātīga personu apvienība,

kas nodibināta, lai pārstāvētu un aizstāvētu strādājošo darba,

ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses.

Satversmes 108. panta otrā teikuma kontekstā valstij ir

pienākums atturēties no iejaukšanās arodbiedrību darbībā.

Savukārt likumdevējam ir pienākums pieņemt tādus tiesību aktus,

kas ļautu personām apvienoties arodbiedrībās un tādējādi īstenot

savu biedrošanās brīvību. Šiem tiesību aktiem ir jānodrošina

arodbiedrībām, kā arī to biedriem nepieciešamā aizsardzība pret

darba devēja iespējamo iejaukšanos arodbiedrību brīvības

izmantošanā.

Satversmes 108. panta otrā teikuma formulējums "valsts

aizsargā" arodbiedrību brīvības nodrošināšanas jomā uzliek

valstij īpašu pienākumu veikt tādus pasākumus, kuru mērķis būtu

arodbiedrību brīvības aizsardzība. Šādi pasākumi īstenojami,

ievērojot apsvērumu, ka Satversmes 108. panta otrais teikums

aizsargā gan privātajā sektorā strādājošo personu arodbiedrību

brīvību, gan arī valsts (publiskajā) sektorā strādājošo un

dienesta attiecībās esošo personu arodbiedrību brīvību.