10. pants

Izvērtējot Lokālplānojuma atbilstību Plānojumam,

konstatēju, ka Plānojuma apbūves noteikumu 350.2. apakšpunkts

attiecībā uz TIN2 un TIN3 nosaka, ka detālplānojumā

vai lokālplānojumā jānosaka ūdensapgādes un notekūdeņu

risinājumus, paredzot obligātu pieslēgumu centralizētajiem

tīkliem.

Plānojuma Paskaidrojuma rakstā norādīts: "Kā viena no

būtiskām problēmām, kas kavē Sužu ciema attīstību, ir teritorijas

sliktā notece, kas izraisa gan applūšanas risku, gan apgrūtina

ciema teritorijas turpmāko apbūvi. Ciema dienvidaustrumu daļā,

kur ir būvniecībai nelabvēlīgi apstākļi - vāja grunts nestspēja,

applūšanas risks, iepriekšējā teritorijas plānojumā 2009.-2021.g.

bija paredzētas plašas savrupmāju apbūves teritorijas. Jaunajā

plānojumā šī daļa noteikta kā teritorija ar īpašiem nosacījumiem

TIN11, kur pirms

būvniecības uzsākšanas veicama izpēte un nopietna

inženiertehniskā sagatavošana. Tālākā ciema attīstība būtu

plānojama kopā ar Rīgas pilsētas Sužiem, paredzot vienotas

kanalizācijas sistēmas izveidi"27,

"[..] Garkalnes novada teritorijas plānojumā ir apzinātas

vairākas teritorijas, kur vienlaikus identificēti vairāki

paaugstināta riska faktori, kas savstarpēji pārklājoties ietekmē

viens otru. Šajās teritorijās ir komplicētas situācijas, ko nevar

atrisināt, pievēršoties tikai kāda atsevišķa riska pārvaldības

plānošanai"28.

Savukārt Lokālplānojuma Paskaidrojuma rakstā norādīts, ka

Lokālplānojuma risinājumi nesaglabā Plānojumā noteikto teritoriju

ar īpašiem noteikumiem - TIN2 un TIN3, jo

teritorijas attīstības plānošanai tiek izstrādāts lokālplānojums,

kurā citustarp tiek noteikts ūdensapgādes un notekūdeņu

risinājums, paredzot obligātu pieslēgumu centralizētajiem

tīkliem29.

Neskatoties uz minēto, Lokālplānojuma apbūves noteikumu 10. un

11. punkts nosaka, ka Lokālplānojuma teritorijā tiek atļauti

decentralizētie risinājumi - lokāla ūdensapgāde (dziļurbums)

katrā zemesgabalā un decentralizētas kanalizācijas sistēmas

ierīkošana kā pagaidu risinājums līdz centralizēto kanalizācijas

tīklu izbūvei. Savukārt Lokālplānojuma apbūves noteikumu 65.

punkts noteic, ka, lai lokālplānojuma teritorijā īstenotu

savrupmāju dzīvojamo apbūvi pēc piecdesmitās dzīvojamās mājas

būvniecības jeb, sākot ar teritorijas attīstības otro kārtu, ir

jāparedz centralizētās kanalizācijas risinājums - izbūvēt lokālās

bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas vai kanalizācijas

tīklu ar pieslēgumu esošajam kanalizācijas tīklam Bukultos, vai

pieslēgties kanalizācijas tīklam, kas izbūvēts gar Lokālplānojuma

teritoriju vai tās tuvumā (ja ir pieejams centralizētās

kanalizācijas tīkls ārpus Lokālplānojuma teritorijas).

10.1. Lokālplānojuma

apbūves noteikumu 10. un 11. punkts nenosaka subjektu, kuram ir

pienākums izbūvēt centralizētās kanalizācijas tīklus

Lokālplānojuma teritorijā:

10.1.1. 2022. gada 21. decembra Domes sēdē tika apstiprināta

Stratēģija un Attīstības programma 2022.-2028. gadam ar tās

sastāvā esošo Rīcības plānu un Investīciju plānu30.

Minētie ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumenti līdz 2028.

gadam neparedz Sužos investīcijas inženierkomunikāciju, t.sk.

centralizētās kanalizācijas tīklu, izbūvei. Tomēr šīs pašas Domes

sēdes laikā pieņemts lēmums par Lokālplānojuma izstrādes

uzsākšanu31. Proti, Pašvaldībai Lokālplānojuma

izstrādes uzsākšanas brīdī jau bija zināms, ka plānošanas periodā

līdz 2028. gadam Sužos netiek paredzēta centralizēto

kanalizācijas tīklu izbūve.

10.1.2. Lokālplānojuma darba uzdevumā32 Pašvaldība

nav izvirzījusi prasību plānot centralizētos kanalizācijas tīklus

Lokālplānojuma teritorijā, kaut Plānojuma nosacījumi šai

teritorijai to uzliek kā obligātu pienākumu, attiecīgi

Lokālplānojuma darba uzdevums šajā daļā neatbilst Plānojuma

apbūves noteikumu 350.2. apakšpunktam.

10.1.3. Pašvaldības SIA "Garkalnes inženiertīkli"

savos izdotajos nosacījumos norādījusi33, ka pie

Lokālplānojuma teritorijas tai nav piederošu centralizētu

kanalizācijas tīklu. Arī SIA "Rīgas ūdens" savos

nosacījumos norādījusi34, ka pie Lokālplānojuma

teritorijas tai nav izbūvēti centralizētās kanalizācijas sistēmas

cauruļvadi, un plānošanas periodā līdz 2026. gadam tos nav

paredzēts izbūvēt Sužu ciema tuvumā.

10.1.4. Dienests savā atzinumā35 par Lokālplānojumu

norāda, ka nepiekrīt Lokālplānojumā plānotajiem ūdensapgādes un

sadzīves kanalizācijas risinājumiem, pamatojot, ka tik apjomīgai

dzīvojamās apbūves atļaušanai Lokālplānojumā būtu jānosaka

obligāts pieslēgums centralizētajai ūdensapgādes un sadzīves

kanalizācijas sistēmai vai jāsniedz atbilstošs

skaidrojums36 un prasības pagaidu risinājumiem apbūves

noteikumos jāpadara stingrākas.

Dienesta atzinuma37 noraidīšanas argumentācijā

Lokālplānojuma izstrādātāji atsaukušies uz Augstākās tiesas

Administratīvo lietu departamenta 2018. gada 20. jūnija spriedumā

lietā Nr. SKA-170/2018 (A420349813) (turpmāk - Spriedums)

paustajām atziņām, tostarp, ka jānošķir centralizētās

kanalizācijas sistēmas izbūve no pieslēgšanās centralizētajai

kanalizācijas sistēmai; centralizētās ūdensapgādes un

kanalizācijas sistēmas izbūve ir pašvaldības pienākums, savukārt

pašvaldības iedzīvotāju (zemesgabalu īpašnieku) pienākums var būt

izveidot pieslēgumu no sava īpašuma līdz pašvaldības izveidotajai

centrālajai kanalizācijas sistēmai. Tomēr Lokālplānojuma

izstrādātāji nav ņēmuši vērā, ka minētajā Spriedumā tika vērtēts,

vai pašvaldība kā nosacījumu zemesgabala sadalīšanai un apbūvei

var izvirzīt privātpersonai pienākumu izbūvēt savienojumu ar

pašvaldības centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu,

ņemot vērā, ka šāda pienākuma noteikšana skar vairākas būtiskas

tiesību jomas - teritorijas plānošanu un apbūves kontroli

pašvaldībā, vides aizsardzību un privātpersonas tiesības uz sava

īpašuma izmantošanu. Proti, šajā spriedumā ietvertās atziņas ir

vērstas uz privātpersonu tiesisko aizsardzību, kas nav tulkojamas

tādējādi, ka pašvaldībai ir pienākums ikviena attīstītāja zemes

vienībā izbūvēt centralizētos ūdensapgādes un kanalizācijas

tīklus, kad attīstītājs iecerējis, piemēram, ciemata

izveidošanu.

Spriedumā tiesa norādījusi, ka centralizēta sistēma ir tāda,

kuru kopīgi lieto vairāki lietotāji (ārējo tīklu un būvju kopums)

un kura atrodas attiecīgā ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja

īpašumā, valdījumā vai turējumā. Tāds cauruļvads

(ūdenssaimniecības sistēmas daļa), kam pieslēdzas vairāku

zemesgabalu īpašnieki, pats par sevi veido centralizēto sistēmu.

Savukārt pieslēgums ir tā sistēmas daļa, kas savieno individuālā

lietotāja sistēmu ar kopīgi lietoto; pieslēgums nevar būt tāda

sistēmas daļa, kurai pieslēdzas citi lietotāji. Zemes sadales

gadījumā paredzama vairāku lietotāju esība, attiecīgi līdz katram

paredzamajam zemesgabalam izbūvējamais cauruļvads veidotu

centralizētu sistēmu, nevis lietotāja pieslēgumu centralizētajai

sistēmai38. Pašvaldība noteiktos gadījumos atļauj

individuālai privātpersonai īstenot konkrētu attīstības projektu,

kura ietvaros šī privātpersona uzņemas arī publiskās

infrastruktūras būvniecību. Ja šāda iespēja pastāv, tas ir

izdarāms ar konkrētiem tiesiskiem instrumentiem, parasti

administratīvo līgumu, un konkrēti noregulējot tiesiskās sekas,

arī vēlāku infrastruktūras piederību un apsaimniekošanu. Vai un

ciktāl šāda sadarbība ir iespējama, ir atkarīgs no katra konkrētā

gadījuma39. Instruments, ko tiesiskajā sistēmā

pašvaldība var izmantot, lai savu ekonomisko iespēju robežās

salāgotu individuālās un sabiedrības kopējās intereses, ir

teritorijas attīstības plānošana. Ievērojot, ka pašvaldības

teritorijā noteiktos gadījumos ir ar likumu noteikts pienākums

ierīkot centralizētu ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu,

pašvaldībai ar šo pienākumu ir jārēķinās, nosakot teritorijas

plānojumā noteiktus teritorijas izmantošanas

veidus40.

Vienlaikus tiesa atzina, ka individuālo kanalizācijas iekārtu

ierīkošana rada lielāku vides apdraudējuma risku, jo to pienācīga

ekspluatācija ir katra individuāla īpašnieka rīcības ietvaros.

Gan vispārīgi loģiski apsvērumi, gan dzīvē gūtie novērojumi

apstiprina, ka individuālu kanalizācijas sistēmu darbība rada

pārslodžu riskus (tātad neattīrītu notekūdeņu noplūdi vidē),

tāpat jāņem vērā, ka praktiski nav iespējams pilnībā kontrolēt

izsūknējamo tvertņu hermētiskumu, nosēdumu regulāru izvešanu vai

bioloģisko attīrīšanas iekārtu efektivitāti41.

No minētā secināms, ka Spriedumā ietvertās atziņas nevar tikt

iztulkotas tādējādi, ka katrai Lokālplānojuma teritorijā esošajai

191 apbūves zemes vienībai ir jānodrošina pieslēgšanās pie

Pašvaldības centralizētajiem kanalizācijas tīkliem, kas atrodas

ārpus Lokālplānojuma teritorijas, bet gan, ka pašā Lokālplānojuma

teritorijā ir jāplāno un jāizbūvē centralizētie tīkli ar iespēju

tai pieslēgt katru no 191 zemes vienības mājsaimniecībām.

Savukārt centralizēto kanalizācijas tīklu izbūvi var veikt

teritorijas attīstītājs, slēdzot administratīvo līgumu, kā to

paredz Lokālplānojuma apbūves noteikumu 68. punkts, vai to izbūvi

var veikt pati Pašvaldība, kad tās budžetā šim mērķim būs

pietiekami līdzekļi, līdz tam brīdim apturot

Lokālplānojumu42.

Kā atzinusi Satversmes tiesa, no Satversmes 115. panta izriet

prasība visos ar vidi saistītajos jautājumos ņemt vērā ne vien

tagadējās paaudzes, bet arī nākamo paaudžu tiesības dzīvot

labvēlīgā vidē43. Piesardzības pasākumi jāveic un

paredzētā darbība nepieciešamības gadījumā jāaizliedz tad, ja

aizdomas par šīs darbības iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi ir

pamatotas44.

10.1.5. No Lokālplānojuma grafiskās daļas45 izriet,

ka centralizētie kanalizācijas tīkli Lokālplānojuma teritorijā

nav plānoti - nav izdalītas zemes vienības, piemēram, sūkņu

staciju un attīrīšanas iekārtu izbūvei, nav noteikta atrašanās

vieta perspektīvajiem centralizētās kanalizācijas

tīkliem46, kā arī atbilstoši Aizsargjoslu likumam ap

tiem nav noteiktas aizsargjoslas. Tajā pašā laikā Lokālplānojuma

apbūves noteikumu 6347. un 6548. punkts

paredz decentralizēto kanalizāciju vienīgi kā pagaidu risinājumu

(apbūves noteikumu 65. punkts uzsver obligātu centralizētās

kanalizācijas risinājumu pēc piecdesmitās dzīvojamās mājas

būvniecības), tādējādi Lokālplānojuma Grafiskā daļa un apbūves

noteikumu 11., 63., 64. un 65. punkti ir savstarpējā

pretrunā.

10.2. Lokālplānojuma

apbūves noteikumu 63. un 65. punktā ietvertā prasība par

Lokālplānojuma īstenošanu kārtās nenodrošina normatīvā akta

tiesisku piemērošanu attiecībā uz Lokālplānojuma teritorijas

zemes vienību īpašniekiem:

10.2.1. Likuma 24. panta ceturtā daļa nosaka, ka

lokālplānojuma teritorijā ir spēkā lokālplānojumā noteiktais

funkcionālais zonējums un teritorijas izmantošanas un apbūves

noteikumi. Ņemot vērā, ka Lokālplānojuma teritorijā 191 zemes

vienībai noteikts funkcionālais zonējums Savrupmāju apbūves

teritorija (DzS9), tad arī apbūves noteikumiem šajās zemes

vienībās jābūt vienveidīgiem un vairākkārt piemērojamiem.

Lokālplānojums kā ārējais normatīvais akts nedrīkst paredzēt

nepamatotu tiesību vai priekšrocību piešķiršanu vai noteikt

privātpersonai nelabvēlīgākus ierobežojumus kā tos, kas objektīvi

izriet no tiesību normām.

Satversmes tiesas judikatūrā atzīts, ka tiesiskās vienlīdzības

principam jāgarantē vienotas tiesiskās kārtības pastāvēšana.

Proti, tā uzdevums ir nodrošināt, lai tiktu īstenota tāda

tiesiskas valsts prasība kā likuma aptveroša ietekme uz visām

personām un lai likums tiktu piemērots bez jebkādām privilēģijām.

Tas arī garantē likuma pilnīgu iedarbību, tā piemērošanas

objektivitāti un bezkaislību, kā arī to, ka nevienam nav ļauts

neievērot likuma priekšrakstus49.

Kaut arī Lokālplānojums paredz tā īstenošanu kārtās, tas tomēr

nenosaka subjektu, kuram ir pienākums izbūvēt centralizētos

kanalizācijas tīklus, turklāt Lokālplānojuma grafiskajā daļā

centralizētie kanalizācijas tīkli nemaz nav plānoti. Var secināt,

ka Lokālplānojuma risinājumi ir pretrunā tiesiskās

vienlīdzības principam, jo īpaši attiecībā pret tām personām,

kuras Lokālplānojuma teritorijā īstenos būvniecības ieceres

(savrupmāju apbūvi), sākot ar otro kārtu vai pēc piecdesmitās

dzīvojamās mājas būvniecības jebkurā no 191 zemes vienībām.

10.2.2. Lai arī Lokālplānojuma apbūves noteikumu 63. punkts

paredz teritorijas attīstības īstenošanu kārtās atbilstoši

apbūves noteikumu pielikumā pievienotajam grafiskajam materiālam,

apbūves noteikumu 65. punkts neierobežo savrupmāju izklaidu

būvniecību visā Lokālplānojuma teritorijā. No minētā secināms -

kaut apbūves noteikumu 63. punkts sašaurina tiesību

izlietošanu Lokālplānojuma teritorijas austrumu daļā,

turpat 65. punkts šo tvērumu pēc būtības paplašina vai pat

pilnībā izslēdz. Proti, jebkuras 191 zemes vienības īpašnieks

būs tiesīgs būvēt savrupmāju, neatkarīgi no tam piederošās zemes

vienības atrašanās vietas apbūves noteikumu pielikumā

pievienotajā grafiskajā materiālā, kas paredz Lokālplānojuma

īstenošanu kārtās, tādējādi padarot apbūves noteikumu 63.

punkta prasību neizpildāmu.