11. pants

Vienlaikus konstatēju šādas neatbilstības Lokālplānojuma

apbūves noteikumos:

11.1. Apbūves noteikumu 10. punkts50 noteic, ka

plānotās dzīvojamās ēkas nodrošina ar lokālo ūdensapgādi

(dziļurbumu). Lokālplānojuma Paskaidrojuma rakstā51

sniegts skaidrojums, ka Lokālplānojuma tuvumā nepastāv

centralizētie ūdensapgādes tīkli, turklāt tuvākajā laikā tos nav

plānots izbūvēt. Tādējādi, ņemot vērā esošo gruntsūdeņu vājo

kvalitāti (arī gruntsūdeņu dabiskā aizsargātība ir vāja), ūdens

ieguvei katrā no 191 zemes vienībām paredzēts ierīkot

dziļurbumu.

Tā kā Lokālplānojums paredz blīvu apbūvi, t.i., 191

savrupmāju, ar plānoto iedzīvotāju skaitu - 760

iedzīvotāji52, risinājums par lokālo ūdensapgādi

katrā jaunizveidotajā zemes vienībā neatbilst Likuma 3. panta

1. punktā nostiprinātajam ilgtspējības principam, kā arī

negarantē normatīvo aktu prasību izpildi par dzeramā ūdens

kvalitāti ilgtermiņā.

Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka

pašvaldības autonomā funkcija ir organizēt iedzīvotājiem

ūdenssaimniecības pakalpojumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā

atrodas dzīvojamais fonds. Atbilstoši Pašvaldību likuma 4. panta

trešajai un ceturtajai daļai autonomo funkciju izpildi atbilstoši

savai kompetencei organizē un par to atbild pašvaldība, kā arī

autonomo funkciju izpildi finansē no pašvaldības budžeta, ja

likumā nav noteikts citādi.

Kā atzinusi Augstākā tiesa, pašvaldību autonomo funkciju

izpilde ir saistīta ar pašvaldības budžetā pieejamo līdzekļu

apjomu. Nepietiekama finanšu līdzekļu apjoma gadījumā pašvaldība

patstāvīgi nosaka pašvaldības budžeta

prioritātes53.

Gluži kā jautājums par centralizētās kanalizācijas sistēmas

risinājumiem, tā arī centralizētās ūdensapgādes sistēmas

risinājumi a priori risināmi pašvaldību teritorijas

attīstības plānošanas dokumentos - Pašvaldībai ir pienākums jauna

plānošanas dokumenta ietvaros, kas kalpos par pamatu jauna

ciemata izveidei, izvirzīt nosacījumus attiecībā uz centralizēto

komunikāciju tīkliem, tādējādi, savlaicīgi novēršot tādu

situāciju rašanos, kas var negatīvi ietekmēt iedzīvotāju dzīves

kvalitāti.

11.2. Apbūves noteikumu 17. punkts54 noteic, ka

ārējai ugunsdzēsībai ierīko virszemes ugunsdzēsības hidrantu,

tehniskos risinājumus un precīzu tā novietojumu paredzot

būvprojektā. Pretēji Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa

noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas,

izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr.

240) 153. punktam, Lokālplānojuma Grafiskajā daļā55

nav plānotas ūdens ņemšanas vietas ugunsdzēsības

vajadzībām.

Būtiski uzsvērt Plānojuma Paskaidrojuma rakstā norādīto:

"[..] novada teritoriju aizņem lielas mežu teritorijas,

kurās dominē tādas mežaudzes, kā sils, kas ir augstas

ugunsbīstamības mežaudze un damaksnis, kas ir vidējas

ugunsbīstamības mežaudzes. Ņemot vērā, ka gandrīz visus ciemus

cieši ietver meži, liela

novada teritorijas daļa uzskatāma par paaugstinātas

ugunsbīstamības riska zonu. To vēl pastiprina apstāklis,

ka novada meži ir populāra atpūtas, sēņošanas un ogošanas vieta,

ko bieži apmeklē Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji tieši gada

karstākajā un sausākajā laikā. Tādējādi par paaugstinātas ugunsbīstamības

teritoriju būtu jānosaka lielākā daļa Garkalnes novada

mežu. Savukārt ciemos jāparedz normatīvo aktu

prasībām atbilstošs ugunsdzēsības līdzekļu aprīkojums - ārējie

ugunsdzēsības ūdensvadi ar hidrantiem, ka arī pietiekams skaits

labi sasniedzamu ūdens ņemšanas vietu. Ne mazāk svarīgi ir

nodrošināt atsevišķo apbūves kvartālu labu sasniedzamību,

veidojot ciemos vienotu un skaidru ielu

tīklu"56.

Lokālplānojuma Paskaidrojuma rakstā57 minēts, ka

Pašvaldības SIA "Garkalnes inženiertīkli" izdotajos

nosacījumos norādīts, ka pie Lokālplānojuma teritorijas tai nav

centralizētu ūdensvadu tīklu. Arī SIA "Rīgas ūdens"

izdotajos nosacījumos analoga norāde. SIA "Rīgas ūdens"

esot sniegusi informāciju, ka plānošanas periodā no 2026. gada

līdz 2028. gadam iecerēta centralizētās ūdensapgādes sistēmas

sacilpojuma izbūve starp apkaimēm Berģi-Jaunciems.

Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumu Nr. 326

"Latvijas būvnormatīvs LBN 222-15 "Ūdensapgādes

būves"" 5. punkts noteic, ka, projektējot objektu

ūdensapgādes sistēmas, ņem vērā normatīvo aktu prasības

teritorijas plānošanas jomā, pašvaldības teritorijas plānojumu un

saistošo noteikumu prasības, kā arī veic esošo ūdensapgādes būvju

tehnisko, ekonomisko un higiēnisko novērtējumu, un izvērtē to

kooperēšanas lietderību (neatkarīgi no piederības), paredzot to

izmantošanas un darbības intensificēšanas iespējas. Būvniecības

ieceres dokumentāciju izstrādā saskaņoti ar kanalizācijas

būvniecības ieceres dokumentāciju un obligāti veic ūdens patēriņa

un notekūdeņu novadīšanas bilances analīzi.

Ņemot vērā, ka, pretēji Plānojuma apbūves noteikumu 350.2.

apakšpunktam, Lokālplānojuma teritorijā nav paredzēti

centralizētie ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas tīkli, kā

arī nav plānotas ūdens ņemšanas vietas ugunsdzēsības vajadzībām,

secināms, ka apbūves noteikumu 17. punkts nav izpildāms un

secīgi - neatbilst normatīvo aktu prasībām.

11.3. Apbūves noteikumu 18. punkts58 nosaka

pienākumu pirms Lokālplānojuma teritorijā paredzētās apbūves

veikt meliorācijas sistēmu pārbūvi. Turpat 56.

punkts59 paredz, ka Lokālplānojuma teritorijā plānoto

ēku nodošanu ekspluatācijā var veikt pēc meliorācijas sistēmas

pārbūves vai pārkārtošanas atbilstoši meliorācijas sistēmas

izpētei un būvprojektam, kā arī pēc teritorijas inženiertehniskās

sagatavošanas, inženiertīklu un ielu izbūves, un nodošanas

ekspluatācijā. Savukārt 64. punkts60 nosaka, ka

vienlaicīgi ar ielu, inženiertīklu un meliorācijas sistēmas

projektēšanu var izdot būvatļaujas ēku būvniecībai. Ēku būvdarbi

var tikt uzsākti vienlaicīgi ar ielu, inženiertīklu un

meliorācijas sistēmas būvdarbiem. Ēku nodošana ekspluatācijā var

tikt veikta pēc ielas līdz šķembu vai grants seguma,

inženiertīklu (elektroapgādes, ārējā apgaismojuma, gāzes apgādes,

ārējās ugunsdzēsības tīklu, lokālās ūdensapgādes un kanalizācija)

un meliorācijas sistēmas pārbūves nodošanas ekspluatācijā

teritorijas attīstības kārtā. Kaut prasības apbūvei uzliek

pienākumu pirms apbūves veikt meliorācijas sistēmu pārbūvi,

Lokālplānojuma īstenošanas kārtība pieļauj vienlaicīgi ar

meliorācijas sistēmas projektēšanu izdot būvatļaujas ēku

būvniecībai, tādējādi apbūves noteikumu 18.-23., 56. punkti un

apbūves noteikumu 6. nodaļa "Teritorijas plānojuma

īstenošanas kārtība" ir savstarpējā pretrunā, jo tiek

pieļauta ēku būvniecība, iepriekš neparedzot visas teritorijas

meliorācijas sakārtošanu.

Būtiski uzsvērt Plānojuma Paskaidrojuma rakstā norādīto:

"Sužu ciema teritorijas DA dala, kur iepriekšējā

teritorijas plānojumā paredzēta dzīvojamā apbūve, atrodas zemā

purvainā vietā, ko šķērso vairāki meliorācijas grāvji ar noteci

uz Ķīšezeru. Tur ir

būvniecībai nelabvēlīgi apstākļi - gan vāja grunts nestspēja, gan

applūšanas risks [..] Arī Sužos veicama esošās

meliorācijas sistēmas izpēte un to rekonstrukcijas projekts.

Savukārt neapbūvētajā

daļā jāizstrādā meliorācijas sistēmu projekts, ietverot

rekomendācijas teritorijas izmantošanai un nepieciešamajiem

inženiertehniskās sagatavošanas darbiem. Tas ir jo īpaši svarīgi

tāpēc, ka Sužu ciema meliorācijas grāvji atrodas NATURA 2000

teritorijas tiešā tuvumā"61.

Lokālplānojuma teritorija noteikta kā teritorija, kur veicami

kompleksi meliorācijas un aizsardzības pret plūdiem pasākumi

(TIN11) un atbilstoši apbūves noteikumu 55. punktam tai

izstrādājams meliorācijas pārbūves vai pārkārtošanas projekts, kā

arī veicama teritorijas inženiertehniskā sagatavošana. Tomēr

apbūves noteikumi nenosaka subjektu, kuram ir pienākums

izstrādāt meliorācijas pārbūves vai pārkārtošanas projektu un to

izbūvēt62 Lokālplānojuma teritorijā pirms ēku

būvniecības.