7. pants

Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2011. gada 5.

oktobra rīkojumu Nr. 504 "Par Sabiedrības veselības

pamatnostādnēm 2011.−2017. gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2011,

158. nr.).

Ministru prezidente Laimdota

Straujuma

Finanšu ministrs Andris

Vilks

(Ministru kabineta

2014.gada 14.oktobra

rīkojums Nr.589)

Sabiedrības veselības

pamatnostādņu 2014.-2020.gadam

kopsavilkums

Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (turpmāk

- Pamatnostādnes) ir vidēja termiņa politikas plānošanas

dokuments, kas balstās uz Pasaules Veselības organizācijas

Eiropas reģiona stratēģiju "Veselība 2020" un ir

izstrādātas, lai aktualizētu Sabiedrības veselības pamatnostādnēs

2011.-2017. gadam iekļauto situācijas raksturojumu, problēmu

formulējumu, mērķus, politikas rezultātus, rīcības virzienos

ietvertos uzdevumus1 un saskaņotu tos ar Latvijas

Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020. gadam un jauno finanšu

plānošanas periodu.

Latvijas iedzīvotāju galvenie nāves cēloņi ir neinfekciju

slimības: galvenokārt sirds un asinsvadu slimības, ļaundabīgie

audzēji un ārējie nāves cēloņi.

Neinfekciju slimību attīstību lielā mērā ietekmē ar

dzīvesveidu saistīti faktori − neveselīgs uzturs, nepietiekama

fiziskā aktivitāte un kaitīgi ieradumi (smēķēšana, alkohola un

narkotisko vielu lietošana). Efektīvākā sirds un asinsvadu

slimību profilakse ir smēķēšanas atmešana, regulāra fiziska

aktivitāte, veselīga uztura izvēle un adekvāta ķermeņa svara

uzturēšana.

Bērna veselību un attīstību līdz dzimšanai un pirmajā dzīves

gadā galvenokārt nosaka mātes un tēva veselība, kā arī vecāku

zināšanas par savu un gaidāmā bērna veselību un viņu rūpes par

bērnu. Taču vecāku zināšanas par atkarību izraisošo vielu

lietošanas negatīvo ietekmi uz grūtnieces un augļa veselību, par

grūtnieces veselības aprūpes savlaicīgas uzsākšanas nozīmi un

profilakses pasākumiem bērnu traumatisma mazināšanai ir

nepietiekamas.

Ārējo nāves cēloņu dēļ Latvijā potenciāli zaudētie mūža gadi

(līdz 64 gadu vecumam) katru gadu pārsniedz 40 tūkstošus. Latvijā

mirstība ārēju nāves cēloņu dēļ ir apmēram divas reizes lielāka

nekā vidēji Eiropas Savienībā. To ir iespējams novērst, veicinot

apkārtējās vides drošību (piemēram, ceļu satiksmes, mājokļa

drošību), kā arī izglītojot sabiedrību par dzīvesveida paradumu

un uzvedības ietekmi uz personas veselību.

Vairāku infekcijas slimību izplatība daudzās pasaules valstīs,

tai skaitā Latvijā, ir pārtraukta, ierobežota vai pilnībā

likvidēta, ieviešot jaunas efektīvas vakcīnas, pilnveidojot

epidemioloģiskās uzraudzības sistēmu, kā arī efektīvi koordinējot

starptautisku rīcību epidēmiju gadījumos. Tomēr joprojām pastāv

epidēmiju riski, jo infekcijas slimības mūsdienās izplatās ļoti

ātri, nerespektējot valstu robežas un dzīves līmeni valstī. Viens

no būtiskākajiem priekšnoteikumiem kvalitatīvas un ilgtspējīgas

veselības aprūpes nodrošināšanai ir antimikrobās rezistences

uzraudzība un kontrole.

Veselības aprūpes sistēmai nav pietiekama valsts finansiālā

atbalsta, kā arī ir augsts pacientu tiešo maksājumu līmenis, un

tas būtiski ietekmē veselības aprūpes pieejamību. Veselības

aprūpes sistēma risina ielaistas veselības problēmas, jo

pacientiem ne vienmēr ir iespēja laikus vērsties pie ārsta.

Sabiedrības veselības politikas virsmērķis ir palielināt

Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu un

novērst priekšlaicīgu nāvi, saglabājot, uzlabojot un atjaunojot

veselību.

Līdz 2020. gadam paveicamais:

- par trim gadiem palielināt veselīgi nodzīvoto mūža gadu

skaitu (2020. gadā sasniegt 57 gadus vīriešiem un 60 gadus

sievietēm);

- par 11 % samazināt potenciāli zaudēto mūža gadu (līdz 64

gadu vecumam) rādītāju (2020. gadā sasniegt 5 300 uz 100 000

iedzīvotāju).

Politikas virsmērķa sasniegšanai ir izvirzīti šādi

apakšmērķi.