6. pants

Jāņem vērā, ka vēlēšanu tiesību

liberalizācija ir nepārtraukts process, kas joprojām paplašinās.

Saskaņā ar Eiropas līgumu par asociācijas izveidošanu starp

Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas

Republiku, no otras puses (turpmāk - Asociācijas līgums), kas

Latvijā ir spēkā kopš 1998.gada 1.februāra, Latvija ir noteikusi

mērķi kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti. 2002.gada

13.decembrī Eiropas Savienības sammitā Kopenhāgenā Latvija saņēma

oficiālu uzaicinājumu iestāties Eiropas Savienībā. Šā mērķa

īstenošanai 2003.gada septembrī Latvijā ir paredzēta tautas

nobalsošana. Viens no pamatuzdevumiem saskaņā ar Asociācijas

līgumu ir Latvijas pakāpeniska integrācija Eiropas Savienībā, kas

citastarp saistīta ar atbilstošu politisko reformu īstenošanu

Latvijā. Tātad arī ar likumu sakārtošanu atbilstoši Eiropas

Savienības principiem. Eiropas Savienības tiesību normas ir

savietojamas tikai ar tādu nacionālo tiesību sistēmu, kura

atbilst demokrātiskas un tiesiskas valsts prasībām.

Iestājoties Eiropas Savienībā,

Latvijai Eiropas Parlamentā paredzētas deviņas deputātu vietas.

Nākamās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās varētu piedalīties

arī Latvijas vēlētāji, notiks jau 2004.gadā. Kaut arī Eiropas

Parlamenta vēlēšanas katrā dalībvalstī notiek saskaņā ar

nacionālajiem tiesību aktiem, tomēr, pastāvot atšķirīgai vēlēšanu

procedūrai, ir jāievēro visām dalībvalstīm kopīgi principi.

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma piektās daļas I sadaļā

regulētas Eiropas Parlamenta vēlēšanas: parlamenta pārstāvjus

ievēlē Kopienā apvienoto valstu tautas vispārējās tiešās

vēlēšanās (190.panta 1.punkts), Eiropas Parlaments izstrādā

priekšlikumus par vispārējām tiešām vēlēšanām saskaņā ar vienotu

procedūru visās dalībvalstīs vai saskaņā ar visām dalībvalstīm

kopīgiem principiem. Eiropas Padome iesaka dalībvalstīm tos

pieņemt saskaņā ar katras valsts konstitucionālajām prasībām

(190.panta 4.punkts).