25. pants
garantē katram pilsonim tiesības un iespēju tikt

ievēlētam vispārējās periodiskās vēlēšanās bez jebkādām 2.pantā

minētajām atšķirībām, ieskaitot valodu" [ANO Cilvēktiesību

komitejas 2001. gada 31. jūlija viedoklis

Nr. CCPR/C/72/D/884/1999 par sūdzību Nr. 884/1999,

7.3. punkts; Latvijas Vēstnesis, Nr. 153(2540),

25.10.2001.].

13.4. Satversmes

101. pantam līdzīgas normas satur arī citu Eiropas valstu

konstitūcijas. Piemēram, Igaunijas Konstitūcijas 156. pants

paredz:

"Pašvaldības pārstāvības

institūcija ir padome, kas ievēlējama brīvās vēlēšanās uz triju

gadu termiņu. Vēlēšanas ir vispārējas, vienlīdzīgas un tiešas.

Balsošana ir aizklāta.

Pašvaldības padomes vēlēšanās

tiesības vēlēt likumā noteiktajā kārtībā ir visām personām, kas

sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu un pastāvīgi dzīvo

pašvaldības teritorijā" (Constitutions of Europe. Texts

collected by the Council of Europe Venice Commision, Volume 1,

Martinus Nijhof Publishers Leiden Boston 2004,

p. 620).

Igaunijas Augstākās tiesas

Konstitucionālās uzraudzības palāta 2002. gada

15. jūlija spriedumā saistībā ar minēto pantu secinājusi, ka

"attiecībā uz subjektīvajām tiesībām vēlēt var izšķirt trīs

aspektus: tiesības kandidēt, tiesības balsot un tiesības pieteikt

kandidatūras. [...] Principi, kas noteikti Konstitūcijas

156. panta pirmajā daļā, aptver visas šīs subjektīvās

tiesības" (Judgment of the Constitutional review chamber of

the Supreme Court in the case No. 3-4-1-7-02,

www.codices.coe.int).

13.5. Latvija, kļūstot par

Eiropas Savienības dalībvalsti, ir uzņēmusies arī no ES

dibināšanas līguma izrietošās saistības. Līgums paredz, ka

"ikvienam Savienības pilsonim, kas pastāvīgi dzīvo kādā

dalībvalstī, bet nav tās pilsonis, ir tiesības balsot un kandidēt

pašvaldību vēlēšanās šajā dalībvalstī saskaņā ar tādiem pašiem

nosacījumiem kā šīs valsts pilsoņiem". ES dalībvalstu pilsoņu

tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās valstī, kurā viņi

dzīvo, ir funkcionāli saistītas ar Eiropā spēkā esošajām brīvās

pārvietošanās tiesībām. Tiesībām piedalīties pašvaldību vēlēšanās

ir jānovērš nelabvēlīgās sekas, ko rada dzīvesvietas izvēle

ārvalstī Eiropas Savienības ietvaros, un šo tiesību uzdevums ir

nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi jau pastāvošās vēlēšanu sistēmas

ietvaros (sk.: Ehlers D. Europäische Grundrechte und

Grundfreiheiten, De Gruyter Recht, Berlin, 2003,

S. 482). Sīkāk jautājumu regulē 1994. gada

19. decembra direktīva 1994/80/EK par to Eiropas Savienības

pilsoņu tiesībām piedalīties pašvaldību darbībā, kuri pastāvīgi

uzturas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet kuri nav

attiecīgās dalībvalsts pilsoņi (turpmāk - Direktīva).

Arī anotācijā, kas pievienota

likumprojektam par grozījumiem Satversmes 101. panta otrajā

daļā, uzsvērts, ka grozījums Satversmes 101. pantā

nepieciešams, lai nodrošinātu Latvijas konstitucionālās sistēmas

saderību ar Eiropas Savienības tiesībām. Atsaucoties uz Eiropas

Kopienu dibināšanas līguma 19. panta pirmo daļu, anotācijā

norādīts, ka Satversmes 101. pants, kurš paredz tiesības

vēlēt pašvaldības tikai Latvijas pilsoņiem, nebija savietojams ar

minētajiem ES dokumentiem. Savukārt grozījums Satversmes

101. pantā nodrošinās ES pilsoņu tiesības piedalīties

Latvijas pašvaldību darbībā, kā tas ir noteikts Eiropas Kopienu

dibināšanas līguma 19. pantā (sk. Saeimas Likumprojektu

reģistru, http://www.saeima.lv). Anotācijā norādīts, ka

nepieciešami grozījumi arī Pašvaldību vēlēšanu likumā.

Tādējādi Satversmes