14. pants

Satversmes tiesai jāpārbauda, vai un ciktāl,

ņemot vērā apstrīdētās normas saturu, prasījums izskatāmajā lietā

ir izspriests.

Satversmes tiesa 2006. gadā jau ir secinājusi, ka

spriedumā lietā Nr. 2000-03-01 ir ticis izspriests arī

prasījums par apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 1. un

9. pantam. Tomēr tiesa ņēmusi vērā, ka spriedumā lietā

Nr. 2000-03-01 apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma

samērīgums ir izvērtēts konkrētajos apstākļos, kādi bija

sprieduma pasludināšanas brīdī, bet nav izvērtēts "uz visiem

laikiem". Tādēļ spriedumā lietā Nr. 2005-13-0106

Satversmes tiesa vērtējusi arī to, vai apstrīdētajā normā

ietvertajam personas tiesību ierobežojumam, proti, liegumam

kandidēt vēlēšanās, ir leģitīms mērķis un vai ierobežojums ir

samērīgs ar tā leģitīmo mērķi. Savukārt attiecībā uz prasījumu

izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 91. pantam

Satversmes tiesa secināja, ka prasījums par to, vai apstrīdētā

norma paredz atšķirīgu attieksmi atkarībā no personas

politiskajiem uzskatiem, jau ir izspriests spriedumā lietā

Nr. 2000-03-01. Tādēļ spriedumā lietā Nr. 2005-13-0106

Satversmes tiesa vērtēja vienīgi to, vai pamattiesības netiek

ierobežotas diskriminējošā veidā. Spriedumā lietā

Nr. 2005-13-0106 Satversmes tiesa citstarp nospriedusi, ka

apstrīdētā norma atbilst Satversmes 1., 9. un

91. pantam (sk. Satversmes tiesas 2006. gada

15. jūnija sprieduma lietā Nr. 2005-13-0106 10.2.,

11.3., 11.4., 12. punktu un nolēmumu daļu).

Izskatāmajā lietā prasījums par apstrīdētās normas atbilstību

Satversmes 1. un 9. pantam pēc būtības nav mainījies

salīdzinājumā ar lietās Nr. 2000-03-01 un

Nr. 2005-13-0106 izvērtēto prasījumu. Savukārt attiecībā uz

prasījumu izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību Satversmes

91. pantam pieteikumā ir norādīti juridiski argumenti par

vienlīdzības principa pārkāpumu, kuri nav vērtēti nedz spriedumā

lietā Nr. 2000-03-01, nedz spriedumā lietā

Nr. 2005-13-0106. Tādējādi prasījums par apstrīdētās normas

atbilstību Satversmes 91. pantam pēc būtības ir mainījies

salīdzinājumā ar lietā Nr. 2000-03-01 un

Nr. 2005-13-0106 izvērtēto.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka, būtiski mainoties lietas

apstākļiem, prasījumu vairs nevar uzskatīt par izspriestu. Tāpēc

atsevišķos gadījumos, izvērtējusi lietas faktiskos apstākļus,

iepriekšējā spriedumā izteiktos secinājumus, kā arī tiesību

sistēmas izmaiņas un konstatējusi, ka pastāv būtiski jauni

apstākļi, Satversmes tiesa var izvērtēt tādu prasījumu, kas jau

reiz ir izspriests. Arī izmaiņas tiesību normas interpretācijā

sakarā ar dzīves apstākļu un sabiedrības uzskatu maiņu var tikt

uzskatītas par būtisku jaunu apstākli, kura dēļ prasījumu nevar

uzskatīt par izspriestu (sk. Satversmes tiesas 2006. gada

15. jūnija sprieduma lietā Nr. 2005-13-0106

10.1. un 10.3. punktu).

Gan spriedumā lietā Nr. 2000-03-01, gan spriedumā lietā

Nr. 2005-13-0106 Satversmes tiesa uzsvērusi, ka, ņemot vērā

Latvijas demokrātijas attīstības vēsturiskos apstākļus,

pašreizējo politisko situāciju valstī un ar to saistītos

blakusapstākļus, apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums vēl

kādu laiku ir saglabājams, tomēr ir nepieciešams periodiski

izvērtēt šāda ierobežojuma saglabāšanas nepieciešamību un

pamatotību (sk. Satversmes tiesas 2000. gada

30. augusta sprieduma lietā Nr. 2000-03-01 secinājumu

daļas 6. punktu un 2006. gada 15. jūnija sprieduma

lietā Nr. 2005-13-0106 10.2. un 17.3. punktu). Arī

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi uz Latvijas

demokrātijas stabilitātes līmeņa pieaugumu, ko veicina Latvijas

pilnīga integrācija Eiropā, un aicinājusi Latviju pastāvīgi

pārskatīt apstrīdētajā normā ietverto ierobežojumu (sk.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2006. gada

16. marta sprieduma lietā "Ždanoka pret Latviju",

pieteikums Nr. 58278/00, 135. punktu).

Satversmes tiesa ņem vērā, ka lieta Nr. 2005-13-0106 tika

izskatīta pirms divpadsmit gadiem. Satversmes tiesa šā sprieduma

13.2. punktā secinājusi, ka apstrīdētā norma šobrīd ir

interpretējama tādējādi, ka tā liedz kandidēt Saeimas vēlēšanās

personai, kura pēc 1991. gada 13. janvāra, darbojoties

apstrīdētajā normā minētajās organizācijās, ar savu rīcību

apdraudēja un vēl joprojām apdraud Latvijas valsts neatkarību un

demokrātiskas tiesiskas valsts principus. Tas atzīstams par

būtisku jaunu apstākli, tāpēc prasījums par apstrīdētās normas

atbilstību Satversmes 1. un 9. pantam nav atzīstams par

jau izspriestu. Savukārt prasījums izvērtēt apstrīdētās normas

atbilstību Satversmes 91. pantam pēc būtības ir mainījies un

tātad arī šajā daļā nav atzīstams par izspriestu.

Līdz ar to tiesvedība lietā

turpināma.