24. pants

Izvērtējot apstrīdētajā normā ietvertā

pamattiesību ierobežojuma atbilstību leģitīmajam mērķim,

jāpārliecinās par to, vai nelabvēlīgās sekas, kas personai rodas

tās pamattiesību ierobežojuma rezultātā, nav lielākas par labumu,

ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā. Proti, ir

jānoskaidro lietā līdzsvarojamās intereses un tas, kurai no šīm

interesēm būtu piešķirama prioritāte (sk. Satversmes tiesas

2010. gada 7. oktobra sprieduma lietā

Nr. 2010-01-01 15. punktu).

24.1. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka

apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums nav

samērīgs, jo ir ilgstošs. Turklāt likumdevējs neesot pārskatījis

tā nepieciešamību (sk. lietas materiālu 1. sēj.

4. lp.).

Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka apstrīdētajā normā

ietvertais pamattiesību ierobežojums var pastāvēt tikai noteiktu

laiku, tādēļ likumdevējam, periodiski izvērtējot politisko

situāciju valstī, jālemj par šā ierobežojuma nepieciešamību un

pamatotību (sk. Satversmes tiesas 2000. gada

30. augusta sprieduma lietā Nr. 2000-03-01 secinājumu

daļas 7. punktu). Uz nepieciešamību pēc iespējas

īsākā laikā izvērtēt šo ierobežojumu Satversmes tiesa norādījusi

arī spriedumā lietā Nr. 2005-13-0106 (sk. Satversmes

tiesas 2006. gada 15. jūnija sprieduma lietā

Nr. 2005-13-0106 18.8. punktu). Arī Eiropas

Cilvēktiesību tiesa 2006. gada 16. marta spriedumā

lietā "Ždanoka pret Latviju" norādījusi, ka Latvijas

parlamentam ir pastāvīgi jāpārskata apstrīdētajā normā noteiktais

ierobežojums ar mērķi to drīzumā atcelt (sk. Eiropas

Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2006. gada

16. marta sprieduma lietā "Ždanoka pret

Latviju", pieteikums Nr. 58278/00,

135. punktu). Eiropas Cilvēktiesību tiesas

judikatūrā atzīts, ka, izvērtējot ierobežojuma samērīgumu,

būtisks ir ierobežojuma termiņš un iespēja to pārskatīt (sk.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2011. gada

6. janvāra sprieduma lietā "Paksas pret Lietuvu",

pieteikums Nr. 34932/04, 109. punktu).

Saeima norāda, ka minētajos spriedumos likumdevējam tika

noteikts pienākums nevis ar noteiktu datumu atcelt apstrīdētajā

normā ietverto ierobežojumu, bet gan regulāri izvērtēt šāda

ierobežojuma nepieciešamību, ņemot vērā sabiedrības viedokli un

politisko situāciju valstī. Likumdevējs šo pienākumu esot

izpildījis (sk. lietas materiālu 1. sēj.

34.-35. lp.).

Lietas sagatavošanas laikā iegūtā informācija apstiprina, ka

likumdevējs līdz 2010. gadam ir vairākkārt pārskatījis

apstrīdētās normas nepieciešamību. Proti, Saeima 2007. gada

26. aprīlī, izskatot likumprojektu Nr. 220/Lp9

"Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā" otrajā lasījumā,

noraidīja deputāta V. Buzajeva priekšlikumu apstrīdēto normu

izslēgt no likuma. Izskatot likumprojektu Nr. 566/Lp9

"Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā" otrajā lasījumā,

Saeima 2009. gada 29. janvārī noraidīja deputāta