7. pants

Pieaicinātā persona - Satversmes

aizsardzības birojs - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst

Satversmes 1., 9. un 91. pantam.

7.1. Apstrīdētajā normā noteiktais pasīvo vēlēšanu

tiesību ierobežojums attiecoties uz personām, kuras ar aktīvu

darbību vērsušās pret Latvijas valstisko neatkarību un

mēģinājušas atjaunot iepriekšējo režīmu. Latvijas Republikas

Augstākā padome (turpmāk - Augstākā padome) ar 1991. gada

23. augusta lēmumu "Par Latvijas komunistiskās partijas

antikonstitucionālo darbību" atzinusi LKP darbību par

antikonstitucionālu un secinājusi, ka LKP ir atbildīga par tās

vadībā realizēto genocīdu pret Latvijas tautu.

Apstrīdētajā normā noteiktais vēlēšanu tiesību ierobežojums

sākotnēji esot ticis pieņemts tādēļ, lai aizsargātu demokrātisku

valsts iekārtu. Proti, apstrīdētā norma esot vērsta pret

personām, kuras ar savu aktīvo rīcību mēģinājušas graut

demokrātisko valsts iekārtu. Atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību

tiesas judikatūru, Satversmes aizsardzības birojs norāda, ka šādu

vēlēšanu tiesību ierobežojumu noteikšana ir pieļaujama. Valstij

esot plaša rīcības brīvība savā konstitucionālajā sistēmā

paredzēt noteikumus attiecībā uz parlamenta locekļa statusu un

tostarp noteikt arī kritērijus, kuriem neatbilstošas personas

nevar tikt ievēlētas parlamentā.

Latvijā sabiedrības izlīgšanas process attiecībā uz okupācijas

režīma uzturēšanā iesaistītajām personām vēl neesot noslēdzies.

Tādēļ pamattiesību ierobežojumam vēl joprojām esot leģitīms

mērķis un šis ierobežojums esot samērīgs. Sabiedrības interešu

apdraudējums neesot mazinājies, tāpēc neesot pamata šo

ierobežojumu atcelt.

7.2. Atsaucoties uz savā 2014. gada darbības

pārskatā secināto, Satversmes aizsardzības birojs norāda uz

pastāvošajiem valsts drošības apdraudējumiem, kas citstarp

izrietot no Krievijas īstenotajiem ietekmes un propagandas

pasākumiem. Darbs ar ārvalstīs dzīvojošiem tautiešiem esot viens

no Krievijas ārpolitikas mērķu sasniegšanas mehānismiem, un tas

aktīvi tiekot izmantots arī Latvijā. Attiecīgo pasākumu mērķis

esot maksimāli palielināt Krievijas ģeopolitisko ietekmi reģionā,

vienlaikus vājinot NATO un Eiropas Savienību, kā arī Baltijas

valstu pozīcijas šajās organizācijās. Tas, ka personas, kas ir

cieši saistītas ar Krievijas īstenoto politiku, piedalās

demokrātiskas valsts pārvaldīšanā, varot apdraudēt valsts drošību

un demokrātisko valsts iekārtu.