8. pants

Pieaicinātā persona - Drošības policija

- uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 1., 9. un

91. pantam.

8.1. Apstrīdētajā normā noteikto pasīvo vēlēšanu

tiesību ierobežojumu esot nepieciešams saglabāt, jo tas esot

būtisks demokrātiskās valsts iekārtas aizsardzībai. Vajagot ņemt

vērā risku, ka persona, kura iepriekš darbojusies kādā no

apstrīdētajā normā minētajām organizācijām, pildot Saeimas

deputāta funkcijas, varētu apzināti rīkoties pretēji valsts

interesēm, izrādīt pretestību valsts īstenotajai politikai

atsevišķās jomās, kā arī ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu

citas valsts interesēs. Tāpat, darbojoties Saeimā, šāda persona

varētu veicināt un atbalstīt citas valsts izlūkdienestu darbību,

sniedzot tiem būtisku informāciju, kas, lai gan nav atzīta par

valsts noslēpumu saturošu informāciju, tomēr var negatīvi

ietekmēt valsts intereses.

8.2. Drošības policija vairākkārt savos ikgadējos

darbības pārskatos esot norādījusi, ka nacionālajai drošībai un

interesēm pretējus uzskatus pauž un tām pretēju darbību izvērš

personas, kuras agrāk darbojušās apstrīdētajā normā minētajās

organizācijās. Tas liecinot par to, ka šīs personas savus

uzskatus ilgākā laika posmā nav mainījušas un vēl joprojām ar

savu darbību apdraud demokrātisko valsts iekārtu. Pieteikuma

iesniedzēja esot viena no personām, kuru darbību vērtējusi

Drošības policija. Apstrīdētajā normā ietvertajam ierobežojumam

līdzīgi ierobežojumi neesot noteikti attiecībā uz Eiropas

Parlamenta vēlēšanām, un tādēļ šīs personas nereti izmantojot

iespēju Eiropas Parlamenta deputāta statusā rīkoties pretēji

Latvijas interesēm. Piemēram, Pieteikuma iesniedzēja - no

Latvijas ievēlēta Eiropas Parlamenta deputāte - ar savu rīcību

paudusi stingru atbalstu Krievijas īstenotajai Ukrainas

aneksijai, kas ir pilnīgi pretēja Latvijas interesēm.

Līdz ar Krievijas agresiju Ukrainā ģeopolitiskā situācija esot

pasliktinājusies, un tas tieši ietekmējot arī Latvijas nacionālās

drošības apdraudējuma riskus. Pēc Drošības policijas ieskata,

apstrīdētajā normā noteiktais ierobežojums joprojām ir

nepieciešams un ir arī samērīgs.