1. pants

Noteikumos

lietotie termini

1.1. Alternatīvais statuss

- statuss, kas Latvijas Republikā tiek piešķirts patvēruma

meklētājam, kurš iesniedzis iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā

statusa piešķiršanu. Alternatīvo statusu var piešķirt personai,

ja ir pamats uzskatīt, ka šai personai tās pilsonības valstī vai

iepriekšējā mītnes zemē (ja persona ir bezvalstnieks) draud nāves

sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša

izturēšanās pret to vai tās pazemojoša sodīšana vai arī

gadījumos, kad ārējo vai iekšējo bruņoto konfliktu dēļ šai

personai nepieciešama aizsardzība un tā nevar atgriezties savas

pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē (ja persona ir

bezvalstnieks).

1.2. Atkarīga persona - šo

saistošo noteikumu izpratnē persona, kurai ir spēcīga tieksme un

pieradums lietot vienu vai vairākas atkarību izraisošas vielas -

alkoholu, narkotikas u.c., kā arī persona, kurai ir izveidojusies

atkarība no azartspēlēm vai datoratkarība, par ko saņemts

kompetenta speciālista slēdziens.

1.3. Bartela indekss -

personas pašaprūpes un mobilitātes spēju izvērtēšanas

sistēma.

1.4. Bāriņtiesa - šo

saistošo noteikumu izpratnē Ventspils pilsētas bāriņtiesa.

1.5. Bērns - persona līdz

18 gadu vecumam.

1.6. Dienas aprūpes centrs

- institūcija, kas dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un

sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību,

izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām ar

garīga rakstura traucējumiem, invalīdiem, bērniem no trūcīgām

ģimenēm un ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi

apstākļi, kā arī personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod

tiesības saņemt valsts vecuma pensiju.

1.7. Ilgstošas sociālās aprūpes

un sociālās rehabilitācijas institūcija - sociālā

institūcija, kas nodrošina personai, kura vecuma vai veselības

stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, kā arī bāreņiem un bez vecāku

gādības palikušiem bērniem mājokli, pilnu aprūpi un sociālo

rehabilitāciju.

1.8. Institūcija - šo

saistošo noteikumu izpratnē sociālā institūcija, kas nodrošina

personai sociālos pakalpojumus atbilstoši personas sociālajām

vajadzībām (dienas aprūpes centrs, ilgstošas sociālās aprūpes un

sociālās rehabilitācijas institūcija, krīzes centrs,

naktspatversme).

1.9. Klients (sociālo

pakalpojumu saņēmējs) - persona, kas saņem sociālos

pakalpojumus.

1.10. Krīze - šo saistošo

noteikumu 7.5.punkta izpratnē emocionālā, psihiskā līdzsvara

zaudēšana; cilvēka stāvoklis, ko izraisījis ārējs notikums, kuru

indivīds uztver kā sev fundamentāli svarīgu zaudējumu vai

iespējamu zaudējumu.

1.11. Krīzes centrs -

sociāla institūcija, kurā tiek sniegta īslaicīga psiholoģiska un

cita veida palīdzība krīzes situācijā nonākušām personām.

1.12. Krīzes situācija

sociālajā darbā - situācija, kad kāda ģimene (persona)

nav spējīga dzīvot tā, lai nodrošinātu savu pamatvajadzību

apmierināšanu.

1.13. Līdzatkarība - ģimenē

pastāvošs disfunkcionāls stāvoklis, kurš galvenokārt radies,

ģimenes locekļiem adaptējoties ģimenes problēmai (atkarībai).

1.14. Līdzdarbības

pienākums - klienta aktīva darbība ar mērķi attīstīt sociālo

problēmu risināšanas prasmes, lai uzlabotu patstāvīgas

funkcionēšanas spējas un veicinātu personas iekļaušanos

sabiedrībā.

1.15. Mazaizsargātas sociālās

grupas - cilvēku kopums, kas bez sabiedrības atbalsta

nespēj apmierināt savas pamatvajadzības.

1.16. Naktspatversme -

sociālā institūcija, kas personām bez noteiktas dzīvesvietas vai

krīzes situācijā nonākušām personām nodrošina naktsmītni,

vakariņas un personiskās higiēnas iespējas.

1.17. Pamatvajadzības -

ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā

izglītība.

1.18. Personas deklarētā

dzīvesvieta - jebkura personas brīvi izraudzīta ar

nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā persona

labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur

dzīvot, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats un kuru šī persona

atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar

valsti un pašvaldību.

1.19. Sociālais darbs -

profesionāla darbība, lai palīdzētu personām, ģimenēm, personu

grupām un sabiedrībai kopumā veicināt un atjaunot savu spēju

sociāli funkcionēt, kā arī radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus

apstākļus.

1.20. Sociālā funkcionēšana

sociālajā darbā - indivīda sociālās darbības un sociālo

vajadzību realizācijas izpausme.

1.21. Sociālā riska ģimene

- ģimene, kurā netiek nodrošināta bērna attīstībai labvēlīga

vide, tajā skaitā emocionālās vajadzības, kā arī netiek

apmierinātas bērna pamatvajadzības. Tā ir ģimene, kurā ir kāds no

sociāliem riskiem, piemēram, vardarbība, atkarības problēmas,

antisociāla uzvedība, nelabvēlīgi bērnu audzināšanas apstākļi,

bērna izglītības un veselības pamešana novārtā.

1.22. Sociālās rehabilitācijas

pakalpojumi - pasākumu kopums, ko veic profesionāļu komanda,

kas vērsts uz sociālo prasmju atjaunošanu un uzlabošanu, lai

nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā,

un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā vai sociālās

aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

1.23. Sociālo pakalpojumu

sniedzējs - persona, kas sniedz sociālās aprūpes,

sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas un

sociālā darba pakalpojumus.

1.24. Sociālie pakalpojumi

- sociālā aprūpe, sociālā rehabilitācija, profesionālā

rehabilitācija un sociālais darbs, kas atbilst personas

vajadzībām, dod iespēju pašpalīdzībai un veicina personas

iesaistīšanos sabiedrības dzīvē.